Kategoriju arhīvs: saraksti

Poļu laika amatpersonas Cēsīs

Cēsu kastelāns:

Jodoks (Jobsts, Josts) fon Firstenbergs, Cēsu stārasts, rakstos minēts 1567.g., 24.03.1568. un 16.05.1583. 1

Cēsu prezidents:

Jerži (Georgs) Fārensbahs, nominēts 04.03.1585., apstiprināts 20.02.1588., ar 14.04.1598. – Cēsu vojevoda.

Viņš arī Livonijas muižnieku pulkvedis (hetmanis). 05.03.1585. nominēts par Livonijas vācu dižciltīgo komandieri (praefectura nobilitatis nosti Livoniam germanici sanguinis bellicum). 06.1588. – Livonijas hetmanis, 20.03.1600. un 01.12.1601. – Livonijas muižnieku komandieris. 2

Cēsu horunžiji (chorazy):

Mihals Goļembevskis (Golembiewski), nominēts 15.04.1600.

Mikolajs Viļčkovskis (Wilczkowski), miris 24.07.1633. 3

Cēsu kastelāni:

Jerži (Georgs, Jirgens) fon Šenkings, minēts 10.04.1599.

Gothards Jans Tīzenhauzens (Tyzenhauz), bij. Alūksnes stārasts, nominēts 30.01.1621. 4

Cēsu pilsētas rakstveži (pisarz grodski):

Staņislavs Vojnarskis (Wojnarski), pils notārs (der Schloss Notar), minēts 1612.g.

Lorenss Čampskis (Czampski), minēts 05.08.1619. (actorum Vendendem notarius), un 21.03.1625. 5

Cēsu zemes rakstveži (pisarz ziemski):

Dāvids Hilhens, Livonijas sekretārs, minēts 1596.g., par viņa nomināciju rakstīja karalis 20.04.1598., miris 1610.g.

Kristofs Lode fon Lodens, Viņa Karaliskās Majestātes (turpmāk – VKM) sekretārs, nominēts 05.01.1622. pēc D. Hilhena nāves. 6

Cēsu podčasijs (podczaszy):

Konrāds Taube, minēts 28.02.1585.

Jans Mikolajs Drobišs (Drobysz), bij. VKM sekretārs, minēts 21.03.1617., 10.12.1639. un 1641.g. 7

Cēsu podkomorijs (podkomorzy):

Staņislavs Koss (Kos), VKM muižnieks, bij. Vandzeļas (wandzelski) stārasts, minēts 05.03.1599., 20.06.1605. uz vietas nedzīvoja, tas pats 15.03.1607.

Gothards Jerži Butlers, Vandzeļas stārasts, nominēts 26.01.1612., minēts 20.02.1634.

Heinrihs fon Rummels, miris ap 06.08.1612.

Stefans Čehomskis (Ciechomski, Czechomski), nominēts 06.08.1612., minēts 12.12.1624.

Cēsu podsedeks  (podsedek):

Bazilijs Drobišs (Drobysz), minēts 05.03.1599., 08.03.1599. devis zvērestu, 10.04.1618. kā Landmeister Wenden, miris 13.03.1623. 8

Cēsu podstolijs (podstoli):

Jans Drobišs (Drobysz), minēts 08.1624. 9

 Cēsu zemes tiesnesis (sedzia zemski):

Kaspers Mlodavskis (Mlodawski, Mlodaski), bij. Smiltenes stārasts, minēts 22.07.1596., 05.03.1599., devis zvērestu 08.03.1599., minēts 20.05.1600. 10

Cēsu vojevodas:

Jerži (Georgs) Fārensbahs, bij. Cēsu prezidents, nominēts 14.05.1598., miris 8.-18.05.1602., apbedīts 18.03.1604.

Macejs Dembinskis (Dembinski), bij. Pērnavas vojevoda, nominēts 1602.g., minēts 02.01.1603., miris 08.11.1606. 11

Kšistofs Sluška (Sluszka), Minskas posadek, nominēts 1609.g., minēts 15.07.1609., miris ap 1619.g. 12

Teodors Dēnhofs, Pērnavas vojevoda, nominēts 30.11.1620., miris 08.11.1622.

Cēsu stārasti:

Jodoks (Justs, Josts) fon Firstenbergs, minēts 14.11.1562., 25.12.1566., pēc tam Cēsu kastelāns. 13

Jans Zborovskis (Zborowski), Polijas hetmanis, Gņeznas kastelāns, minēts 06.05.1577.

Mikolajs Suhodoļskis (Suchodolski), VKM rotmistrs, nominēts 03.09.1578., minēts 20.09.1582.

Prokops Peņažeks no Kruzlovejiem (Peniazek z Kruzlowej), minēts 19.12.1582., miris 04.07.1589.

Jans Abramovičs (Abramowitz), bij. Tērbatas prezidents, Lidzas stārasts, nominēts 28.10.1589., minēts 07.04.1601., miris 19.04.1602.

Mikolajs Vesjolovskis (Wiesiolowski), minēts 29.08.1623. 14

Atsauces:

  1. Mikulski K., Rachuba A. Urzednicy inflanncy XVI – XVIII wieku – Kornik, 1994, str. 40 ↩
  2. Michulski K., Rachuba A., str. 37 ↩
  3. Michulski K., Rachuba A., str. 84 ↩
  4. Michulski K., Rachuba A., str. 89-90 ↩
  5. Michulski K., Rachuba A., str. 92 ↩
  6. Michulski K., Rachuba A., str. 92-93 ↩
  7. Michulski K., Rachuba A., str. 93 ↩
  8. Michulski K., Rachuba A., str. 101 ↩
  9. Michulski K., Rachuba A., str. 101 ↩
  10. Michulski K., Rachuba A., str. 105 ↩
  11. Michulski K., Rachuba A., str. 112 ↩
  12. Michulski K., Rachuba A., str. 112 ↩
  13. Michulski K., Rachuba A., str. 209 ↩
  14. Michulski K., Rachuba A., str. 210 ↩
print

Mestra ārsti

1495.g. Albertus Petri 1

1501.g. Fritz Ritter, baku ārsts (Pockenarzt) 2

1513.g. Johann, acu ārsts (Augenarzt) 3

1518.g. Hans von Schoneberger 4

Hanss Šonebergers (Schoeneberger Hans), ārsts Cēsīs, franču slimības ārsts (Franzosenarzt). 1518.g. no ordeņa mestra saņēma pasi, kuras datums sīkāk nav norādīts; saņēma no mestra apliecību par sekmīgām franču kūrēm (Franzosenkuren). Savā garīdznieku sarakstā viņu minējis arī L. Arbuzovs, kaut gan visticamāk Šonebergers nav bijis klēriķis. 5

1537.g. 18. maijs, Cēsis. Korbbahas namnieks Hanss Straks pr 20 markām pārdod Livonijas ordeņa mestra ķirurgam (wundarzt) Zigmundam Zeklernam (Secklern) dārzu Cēsīs, Sv. Katrīnas vārtu priekšā starp sprediķotāja Bernta Brigemaņa un bisenieka (lielgabalnieka) Johima (Jochim Buchsenschutt) dārziem. Darījuma liecinieks – Cēsu baznīckungs Johans Šnelle (Schnelle). 6

Citi avotos minētie Cēsu ārsti:

Heinrihs Zeklers (Seckler Heinrich), ķirurgs Cēsīs. 1581.g. 4. februārī Polijas karalis Stefans izdeva reskriptu Cēsu rotmistram un prefektam Nikolajam Suhodoļskim apsargāt minētā ķirurga īpašumā esošos namus un dārzus. 7

Balcers Štolcs (Baltzer Stolz), ķirurgs (bārddzinis) Cēsīs. Saskaņā ar Cēsu zemes tiesas aktu, 1646.g. minētais bārddzinis kopīgi ar Valmieras bārddzini Hansu Štrolsonu secējuši līķi. 8

Atsauces:

  1. Arbusow L. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert  // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik fuer 1902 – Mitau, 1904, S.93 ↩
  2. Arbusow L. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert  // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik fuer 1902 – Mitau, 1904, S.93 ↩
  3. Arbusow L. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert  // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik fuer 1902 – Mitau, 1904, S.93 ↩
  4. Arbusow L. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert  // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik fuer 1902 – Mitau, 1904, S.93 ↩
  5. Brennsohn J. Die Artzte Livlands – R., 1905, S.359 ↩
  6. Livlaendische Gueterurkunden II, S.428 ↩
  7. Die Artzte Livlands, S.370 ↩
  8. Die Artzte Livlands, S.384 ↩
print

Cēsu pils amatpersonas ordeņa laikos

(pēc L. Arbuzova sastādītajiem Livonijas ordeņa bruņinieku un garīdznieku reģistriem)

Ordeņa bruņinieki

Cēsīs apbedītie mestri (izņemot Pletenbergu):

Johans Freitāgs no Loringhofas (Johann Freytag von dem Loringhofe).
Dzimis Markas grāfistē, 1451.g. Rēveles konventā, 1472.-1485.g. Rēveles komturs, kopš 1483.g. novembra mestra vietvaldis, 1485.-1493.g. mestrs. Miris 1493.g. 26. maijā Cēsīs, apbedīts Sv. Jāņa baznīcā 1;

Hermanis no Brigenejas, saukts Hāzenkamfs (Hermann von Bruggeney, genannt Hasenkampf). Kopš 1533.g. – mestra koadjutors, mestrs kopš 1535.g. Miris 1549.g. 5. februārī piecos no rīta Cēsīs, apbedīts Sv. Jāņa baznīcā 2.

Komturi:

Raimunds (Reymunth (Reymanth))
Zobenbrālis, Cēsu provinciālmestrs 1234.g.; 1236.g. Lieldienās devies uz Vāciju runāt ar Vācu ordeņa virsmestru par Zobenbrāļu ordeņa inkorporāciju Vācu ordenī. Iespējams, bijis pirmais Livonijas ordeņa komturs Cēsīs 3;

Henrihs no Sacendobas (Henricus Sazendob)
miris ap 1245.g.] 4;

Bernhards (Bernhardus, Bernardus)
1252.g. aprīlī 5;

Rihards (Richardus, Richart)
1252. un 1253.g. 6;

Burhards (Burchardus, Borchardus)
1254.g. 7;

Hermanis (Hermannus)
1255.g. 8;

Detlevs (Detlevus)
1291.g. 9;

Ernests (Ernestus)
1291.g. 10;

G. no Lekahamas (G. de Lekeham)
1292.g. 11;

Andreass no Aldenbergas (Andreas de Aldenberch)
1302.g. 26. maijs 12;

Pladere A. (A. Pladere)
1306.g. 13;

Herkeberts (Herquebertus)
1316. un 1319.g. 14;

Reimars Hāne (Reimarus Hane)
1310.g. Kuldīgas komturs, 1314. un 1316.g. Jervas fogts, 1323.g. Cēsu komturs, 1324.-1328.g. Livonijas ordeņa mestrs 15;

Erkeberts Boks (Erkenbert Buck)
1328.g. 16;

Johans Ungnade (Johann Ungnade)
1316.g. Siguldas komturs, 1322.g. kandidējis uz mestra amatu kā Vilandes komturs, 1324. un 1328.g. landmaršals, 1330.g. Cēsu komturs, 1335.g. 6. dec. – Daugavgrīvas komturs 17;

Johans no Videnas (Johann von Wyden)
1345.-1347.g. Vilandes komturs, 1349.g. Cēsu komturs. 18

Nama komturi:

NN, 1413.g. nov. 19;

Vilhelms fon der Reke (Wilhelm von der Recke), 1432.g. 20;

Filips Širps (Philipp Schirp), 1504., 1507. un 1509.g. Cēsu nama komturs, 1510. un 1515.g. Sēlpils fogts 21;

Heinrihs no Gālenas (Heinrich von Galen), 1514.g. Cēsu nama komturs, 1519.-1529.g. Kandavas fogts, 1529.-1535.g. Kuldīgas komturs, 1535.-1551.g. landmaršals, 1551.g. – līdz nāvei 1557.g. maija beigās Livonijas ordeņa mestrs 22;

Roberts no Vahtendunkas (Robert von Wachtendunck), 1520.g. 23;

Dītrihs no Vredes (Dirick de Wrede), 1526.g. aprīlī Cēsu nama komturs; 1532.g. okt., 1536.g. febr., 1548., 1550., 1551.g. jūn. Bauskas fogts 24;

Ādolfs Šilings (Adolf Schilling), 1537. un 1539.g. Cēsu nama komturs, miris 1540. vai 1541.g. Homburgā 25;

Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling), Ādolfa brālis, 1541. un 1544.g. Cēsu nama komturs, 1547., 1558. un 1559.g. Sēlpils fogts, kopš 1559.g. rudens – vecais fogts 26;

Georgs Zībergs fon Vīslingens (Geog Sieberg von Wischlingen), 1544. un 1545.g. Aizkraukles komturs, 1550.g. 20. aug. Cēsu nama komturs, 1551.-1558.g. Rīgas nama komturs, 1558.-1559.g. Daugavpils komturs, vēlāk Kurzemes hercoga padomnieks, miris ap 1614.g. 27;

Kristofs Zībergs cum Bušs (Christoph Sieberg zum Busche), 1551.-1556.g. Cēsu komturs (iespējams), 1557.g. Kandavas fogts, 1560.g. 2. aug. kritis kaujā pie Ērģemes 28;

Volters Kvade (Wolter Quade), 1558.g., nogalināts 1559.g. 29;

Jaspers Kapellens (Jasper Capellen), 1559.g. Rīgas kumpāns, nodūra Cēsu nama komturu Volteru Kvadi, 1562.g. viņam piešķirts lēnis Rūjienas pilstiesā, 1567.g. jau miris 30;

Johans Felbruge (Johann Felbrugge), 1560.g. febr., 1561.g. apr.. Viņa bijušo muižu 1567.g. Polijas karalis piešķīra doktoram Rembertam Gilsheimam. 31

Fogti:

Henriks Zviedrs (?) vai Johanness no Cēsīm (Henricus Swevus ? Johannes de Wenden), 1255.g. aug. 32;

Vile (Vile), 1298.g., 1305.g. 33;

Hanss Prusse (Hans Prusse), miris 1345.g. 34;

Hilebrands no Lentenes (Hillebrandus de Lenten), 1343.-1345.g. Oberpālenes fogts, 1347.g. Cēsu fogts, 1348.g. Rēveles komturs, 1349.g. Jelgavas komturs 35;

Arnolds no Herikes (Arnold von Herike), 1343.g. Siguldas kumpāns, 1350. un 1356.g. Cēsu fogts, 1366.-1374.g. Vilandes komturs 36;

Alberts no Brinkes (Albertus de Brynke), 1371., 1373., 1374. un 1375.g. 37;

Gerhards Bake (Gerardus Bake), 1385.g. 38, 1387.g. jūlijs 39;

Franks Spede (Franke Spede), 1392.-miris 1404.g. Apbedīts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, bija saglabājies viņa kapakmeņa fragments 40; Cēsu fogts 1392.-1397.g., vēlāk Vilandes komturs 41;

NN, 1405.g. 42;

Dītrihs Torks (Dietrich Tork), [-1407?] 43;

Gosvins no Polemas (Goswin von Polem), 1411.g., 1413.-1415.g. 44;

Engelberts no Leisenes, saukts Krevets (Engelbert von Leissen, genannt Kreweth), 1415.-1419.g. 45;

Johans no Trehtas (Johann von Tracht (Trecht)), 1419.-1427.g. 46;

Johans Spede (Johann Spede), 1445.g. jau ilgāku laiku miris. 47;

Matiass no Boningenas (Mathias von Boningen), reinietis, 1431.-1432.g. Dobeles komturs, 1432.-1433.g. Aizkraukles komturs, 1433.g. Cēsu fogts, 1435.g. Jervas fogts, 1438.g. Kuldīgas komturs, 1438.g. Rēzeknes fogts, 1439.g. Jelgavas komturs, 1445.g. Rēzeknes fogts, 1447.g. Ventspils komturs, 1451.g. bez amata dzīvojis Vilandes konventā 48;

Simons Langešinkels (Simon Langeschinkel) no Prūsijas, 1434.-1436.g. Kuldīgas komturs, 1436.-1437.g. Cēsu fogts, 1437.-1438.g. Pērnavas komturs, 1438.-1440.g. Strasburgas (Prūsijā) komturs, 1440. un 1447.g. Papavas (Prūsijā) plēgers 49;

Heidenreihs Finke no Overbergas (Heidenreich Fincke von Overberg), vestfālis,; 1430.-1432.g. Leales komturs, 1432.g. Kuldīgas komturs, 1435./36. un 1437./38.g. Cēsu fogts, mestra vietvaldis, 1439.-1450.g. Livonijas ordeņa mestrs 50;

Luberts no Forsemas (Lubert von Vorssem), no Markas grāfistes, 1451. un 1453.g. Vilandes kumpāns, 1456.-1461.g. Cēsu fogts, 1461.-1462.g. Aizkraukles komturs, 1462.-1470.g. Kuldīgas komturs, 1470.-1471.g. landmaršals. 51

Zemes fogti (Landvoegte):

Frezendorfs (Vrezendorf NN) mestra Johana no Mengedes laikā, ap 1460.g., zemes fogta NN priekšgājējs 52;

Johans no Velpendorfas (Johann von Welpendorfe), 1451. g. 53, 1442.g. Karkus kumpāns 54;

Venemars Firstenbergs (Wennemar Fuerstenberg), pirms 1472.g. 9. septembra Cēsu zemes fogts, pēc tam Alūksnes komturs, līdz 1483.g. pils bija jāatdod vecajam mestram Berndam no Borhas 55;

Josts Firstenbergs (Jost Fuerstenberg), 1560.g. Helmes vietvaldis, pēc tam poļu kastelāns Cēsīs, 1577.g. Krimuldā 56. 1560.-1562.g. Helmes kumpāns, 1562.g. – poļu kastelāns Cēsīs. 1562.g. oktobrī apprecējis Voltera fon Pletenberga [mestra brāļa Johana dēls?] meitu. 57

Mestra kumpāni:

Heinrihs Vite (Heinrich Witte), ap 1390.g. Cēsu kumpāns, 1405.g. Zonneburgas (Sāmsalā) fogts 58;

NN, 1464.g., 1468.g. apr., 1475.g., 1516.g., 1520.g. 59;

Venemars no Delvihas (Wenemar von Delwich), 1472.g. Cēsu kumpāns, 1477.-1478.g. Pērnavas komturs, 1480.-1510.g. Vilandes komturs 60;

Francs Liperheide (Franz Lipperheide), 1555.g dec. 61

Mestra šaferi:

Vilhelms no Gālenas (Wilhelm von Galen), 1484. un 1486.g. 62;

Ruperts no Graves (Rupert de Grave), -1502.g. 63;

[? Melhiors no Gālenas] (Melchior von Galen), -1512.g. 64;

Lofs no Loes (Loff von Loe), 1514.-1524.g. Cēsu šafers, 1525.-1527.g. Rakveres fogts, 1533.-1550.g. Pērnavas komturs 65;

Gerds Hēne no Austenrodes (Gerd Huyn von Austenradt), 1535.g. 66;

Jaspers Minsters (Jasper Muenster), 1538.g. Cēsu šafers, 1541.-1551.g. Alūksnes komturs, 1551.-1556.g. landmaršals, atcelts, tad devies uz Poliju un Vāciju. 1561.g. viņam piešķirts Cēsu pilsnovads. 1577.g., kad viņam bija vairāk nekā 80 gadi, krievu nomocīts Aizkrauklē 67;

Matiass (Tīss) fon der Reke (Matthias (Thies) von der Recke), 1535.-1541.g. Kuldīgas kumpāns, 1544.g. Cēsu šafers, 1549.-1562.g. Dobeles komturs 68;

Gerts Torks (Gort Tork), minēts 1548.g. 1. maijā 69;

Gothards Ketlers (Goddert Ketteler), 1551.g. 24. augusts 70; dzimis ap 1517./1518.g., 1552.g. ieradies Livonijā, līdz 1554.g. Cēsu šafers, līdz 1558.g. Daugavpils komturs, līdz 1558.g. Vilandes komturs, kopš 1558.g. 9. jūlija – arī mestra koadjutors, 1559.-1562.g. Livonijas ordeņa mestrs 71;

ievēlētais šafers (sic!) Luberts Hambroks (Lubbert Hambrock), 1556.g. 16. marts 72;

Bernts no Hofelas (Bernt von Hovelen (Hovel)), 1554.g. jūlijā Daugavpils konventā, 1556.g. Cēsu šafers, 1562.g. poļu Valmieras pulkvedis, 1566.g. miris Pērnavā kā pilsētas pulkvedis. 73

Šafera kumpāni:

Johans fon der Reke (Johann von der Recke), 1523. un 1525.g. Cēsu šafera kumpāns, 1531.-1535.g. Aizkraukles komturs, 1535.-1549.g. Vilandes komturs, kopš 1541.g. mestra koadjutors, 1549.-1551.g. Livonijas ordeņa mestrs 74;

Kaspars Zībergs fon Vīslingens (Caspar Sieberg von Vischlingen), nama komtura Georga brālis, 1556.g. ordeņa pulkvedis Piebalgā, pirms 1558.g. Cēsu šafera kumpāns, 1558.-1562.g. Rīgas nama komturs, miris 1570.g. kā Kurzemes hercoga Sēlpils pilskungs 75;

Dītrihs Šenkings (Dietrich Schenking), Cēsu šafera kumpāns 1558.g. jūn., 1560.g. febr., 1561.g.; Rīgas pils pārvaldnieks 1558.-1561.g. 76;

Josts Firstensbergs (Jost Forstenberg), 1560.g. 77

Vēstuļu maršali:

NN, ap 1390. [? 1395.] g.;

Bartolds no Bredendāles (Bartold von Bredendal), maršals, 1451.g. 78 [Minētie 2 maršali visticamāk nav bijuši pasta pārziņi, bet gan bruņojuma, zirgu un zirglietu pārziņi – A. Dz.];

Dītrihs Veselers (Diderich Wesseler), 1536.g. miris kā Cēsu vēstuļu maršals 79;

Johans Duičers (Johann Duitzscher), 1536.g. ieguvis vēstuļu maršala amatu pēc tam, kad jau ilgus gadus bijis Oberpālenes drosts 80;

Heinrihs Štriks (Heinrich Stryk), 1558.g., Cēsu maršals 1553.g., identisks ar 1553.g. minēto maršalu, Vestfāles brīvkungu Heinrihu Fogtu no Elspes (Heinrich Vogt von Elspe). 1560.g. viņam piešķirtas 35 zemnieku ģimenes no Helmes, kā arī atstāts kambaris un stallis (stabulum) Cēsu pilī. Vēlāk Morzelas (Morsel) kungs, precējies ar Elizabeti Tepelu (Tepel), miris pirms 1585.g. 4. marta. 81

Ķemereri:

NN, 1296.g. 82;

Konrāds (Conradus camerarius), 1396.g. 83

Šenki:

NN, 1502.g. 84

Graudu meistari:

NN, 1555.g. 22. augusts, 1558.g. maijs, 1559.g. janvāris. 85

Drosti:

Melhiors Havekenše (Melchior Havekensche), 1560.g. 86, 1562.g. 87

Ordeņa brāļi:

Johans Špors fon Hertens no Krekenbekes (Johann Spor von Herten a.g. von Krekenbeke), miris 1471.g. 2. februārī. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā atrasts viņa kapakmeņa fragments 88;

Zuskens (priekšvārds?) (Susken (Swskenn), 1523.g. Cēsu konventa bruņinieks. 89

Staļļa brāļi:

Hermanis Minsters (Hermann von Muenster), 1544.g. 18. okt. galma tiesnesis (Hofrichter) un staļļa brāļu fogts Cēsīs. 90

Miris cietumā Cēsīs:

Johans Špare no Hertenas, saukts Krekenbeke (Johann Spar (Spore) von Herten, gen. Krekenbeke), reinietis, 1468.-1470.g. landmaršals, atcelts, drīz pēc tam miris cietumā (kerker) Cēsīs. 91

 

Garīdznieki

Pils baznīcas garīdznieki:

Arnolds Stalle, maģistrs (Arnoldus Stalle), 1407.g.;

Nikolauss Lībecīts, ordeņa priesterbrālis (Nicolaus Liebeciit, sac. O. Th.), 1418.g.;

Mateuss Vinkelmans un Georgijs Helvici, ordeņa priesterbrāļi (Mattheus Winckellmann, Georgius Helwici, sac. O. Th.), 1433.g.;

trīs priesterbrāļi, 1451.g. 92

Mestra biktstēvi:

Antonijs Vesels, dominikānis (Antonius Vessel, Ord. Pred.), 1518.g.;

Peters no Svolles, dominikānis (Peter von Swolle, Ord. Pred.), 1523.g.

Sv. Georgija kapelas aiz mūriem (s. Georgii extra muros) vikārs:

Johans Zomers (Johann Somer), 1432.g. 93

Mestra kancleri Cēsu pilī:

Korts Simoniss (Kort Simonis), arī Rūjienas baznīckungs, 1495.-1501.g.;

Eberhards Scelle (Eberhard Szelle), arī Burtnieku baznīckungs, 1494. – miris 1505.g.;

Johanness Oldenze (Johannes Oldensze), 1504., 1505., 1508., 1509., 1510.g. mestra kanclers, 1506.g. arhibīskapijas notārs 94;

Heinrihs Šube (Henricus Shubbe), 1507., 1508.g.;

Hermans Ronebergs (Hermann Ronneberg), 1507.g. Paides baznīckungs 95, 1509.g. Valmieras baznīckungs, 1512.-1521.g. mestra kanclers, 1520.g. Rūjienas baznīckungs 96, 1521.-1524.g. Kurzemes bīskapijas dekāns, 1524.-1540.g. Kurzemes bīskaps;

Peters Robels (Peter Robel), 1525.g.;

Frīdrihs Šnēbergs (Friedrich Schneeberg), 1527.-1533.g.;

Laurentijs no Ohterenas (Laurentius von Ochteren), 1530.-1535., 1546.g.;

Laji: vicekanclers Kristofs Bodekers (Christoph Bodecker), 1538.-1556.g.; Johanness Fišers (Johannes Vischer), aptuveni kopš 1554.g. 97

Mestra sekretāri Cēsu pilī:

Peters Valrāve (Petrus Walrawe), 1480.-1491.g.;

Johanness Vite (Johannes Witte), mestra sekretārs 1498.-1515.g., Burtnieku baznīckungs 1507.-1516.g. 98;

Kristians Bomhofers (Christian Bomhover), mestra sekretārs 1500.-1503.g., Rūjienas baznīckungs 1507.-1516.g. 99;

Heinrihs Šube (Heinrich Schubbe), 1502.-1503.g. mestra sekretārs, 1503.g. Kurzemes bīskapijas prāvests 100, vēlāk mestra kanclers;

Nikolauss Tasels (Nicolaus Tassel), 1505.g.;

Hermanis Ronebergs (Hermann Ronneberg), vēlākais kanclers, ap 1510.g. mestra sekretārs, 1520.g. Rūjienas baznīckungs 101;

Klemenss Rubeners (Clemens Rubener), 1501, 1503. un 1513.g. Rīgas arhibīskapa rakstvedis 102, 1510.g. mestra sekretārs;

Ludvigs Grasovs (Ludwig Grassow), domkapitula rakstvedis, 1513.-1524.g.;

Peters Robels (Peter Robel), vēlākais kanclers, 1520.-1525.g.;

Hermans Bekelers (Hermann Beckeler), bijušais notārs, 1522.-1525.g.;

Johans Nuters (Johann Nutter), 1523.-1526.g.;

Frīdrihs Šnēbergs (Friedrich Schneeberg), 1525.-1527.g.;

Klauss Barnfelds (Claus Barnfeld), 1532.g.;

Johanness Brokmans (Johannes Brockmann), 1533.-1535.g.;

Jirgens fon dem Volde (Jurgen von dem Wolde), 1534., 1536., 1541.g.;

Nikolauss Listenijs (Nicolaus Listenius), 1537.-1539.g.;

Andreass Volfenhāgens (Andreas Wolffenhagen), 1549.g.

Laji: piemēram, Georgs Pīpenštoks (Georg Piepenstock), 1537.g. (1550.g. – Cēsu pilsētas tiesas fogts (Richtevogt)); Mihaels Brunovs (Michael Brunnow), kopš 1550.g., u.c. 103

Mestra notāri Cēsu pilī:

Johanness Vinriki (Johannes Winrici) un Georgijs Helviki (Georgius Helwici), 1433.g.;

Eberhards Scelle (Eberhard Szelle), vēlākais kanclers, 1481.g.;

Korts Simonijs (Kort Simoni), vēlākais kanclers, 1491.g.;

Hermanis Bekelers (Hermann Beckeler), vēlākais sekretārs, 1517.g.;

Georgs Krūzemarks (Georg Krusemargk), 1539.g. 104

 

Atsauces:

  1. Arbusow L. Die im Deutschen Orden in Livland vertretenen Geschlechter // Jahrbuch fuer Genealogie, Heraldik und Sphragistik. 1899. – Mitau, 1901, S.59 ↩
  2. Arbusow L., 1901, S.53 ↩
  3. Arbusow L. Nachtrag zu den im Deutschen Orden in Livland vertretenen Geschlechtern // Jahrbuch fuer Genealogie, Heraldik und Sphragistik. 1907. und 1908. – Mitau, 1910, S.58 ↩
  4. Arbusow L., 1901, S.127 ↩
  5. Arbusow L., 1901, S.106 ↩
  6. Arbusow L., 1901, S.112 ↩
  7. Arbusow L., 1901, S.106 ↩
  8. Arbusow L., 1901, S.110 ↩
  9. Arbusow L., 1901, S.106 ↩
  10. Arbusow L., 1901, S.127 ↩
  11. Arbusow L., 1901, S.74 ↩
  12. Arbusow L., 1910, S.33 ↩
  13. Arbusow L., 1901, S.82 ↩
  14. Arbusow L., 1901, S.110 ↩
  15. Arbusow L., 1901, S.64 ↩
  16. Arbusow L., 1901, S.127 ↩
  17. Arbusow L., 1901, S.99 ↩
  18. Arbusow L., 1901, S.102 ↩
  19. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  20. Arbusow L., 1901, S.86 ↩
  21. Arbusow L., 1910, S.53; Arbusow L., 1901, S.90 ↩
  22. Arbusow L., 1901, S.62 ↩
  23. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  24. Arbusow L., 1910, S.56 ↩
  25. Arbusow L., 1901, S.89 ↩
  26. Arbusow L., 1901, S.89 ↩
  27. Arbusow L., 1901, S.92 ↩
  28. Arbusow L., 1901, S.92 ↩
  29. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  30. Arbusow L., 1901, S.69 ↩
  31. Arbusow L., 1910, S.37 ↩
  32. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  33. Arbusow L., 1901, S.58 ↩
  34. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  35. Arbusow L., 1901, S.74 ↩
  36. Arbusow L., 1901, S.66 ↩
  37. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  38. Arbusow L., 1901, S.48 ↩
  39. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  40. Arbusow L., 1910, S.53 ↩
  41. Arbusow L., 1901, S.94 ↩
  42. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  43. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  44. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  45. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  46. Arbusow L., 1901, S.98 ↩
  47. Arbusow L., 1901, S.94 ↩
  48. Arbusow L., 1910, S.51 ↩
  49. Arbusow L., 1901, S.73 ↩
  50. Arbusow L., 1901, S.58 ↩
  51. Arbusow L., 1901, S.59 ↩
  52. Arbusow L., 1910, S.38 ↩
  53. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  54. Arbusow L., 1901, S.101 ↩
  55. Arbusow L., 1910, S.38 ↩
  56. Arbusow L., 1910, S.38 ↩
  57. Arbusow L., 1901, S.60 ↩
  58. Arbusow L., 1901, S.103 ↩
  59. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  60. Arbusow L., 1901, S.54 ↩
  61. Arbusow L., 1910, S.45 ↩
  62. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  63. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  64. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  65. Arbusow L., 1901, S.75 ↩
  66. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  67. Arbusow L., 1901, S.78 ↩
  68. Arbusow L., 1901, S.86 ↩
  69. Arbusow L., 1901, S.98 ↩
  70. Arbusow L., 1910, S.43 ↩
  71. Arbusow L., 1901, S.70-71 ↩
  72. Arbusow L., 1910, S.40 ↩
  73. Arbusow L., 1901, S.68 ↩
  74. Arbusow L., 1901, S.86 ↩
  75. Arbusow L., 1901, S.92 ↩
  76. Arbusow L., 1910, S.52 ↩
  77. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  78. Arbusow L., 1901, S.128 ↩
  79. Arbusow L., 1901, S.101 ↩
  80. Arbusow L., 1901, S.55 ↩
  81. Arbusow L., 1910, S.54 ↩
  82. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  83. Arbusow L., 1901, S.112 ↩
  84. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  85. Arbusow L., 1910, S.62 ↩
  86. Arbusow L., 1910, S.41 ↩
  87. Arbusow L., 1901, S.65 ↩
  88. Arbusow L., 1910, S.53 ↩
  89. Arbusow L., 1901, S.97 ↩
  90. Arbusow L., 1901, S.78 ↩
  91. Arbusow L., 1901, S.94 ↩
  92. Arbusow L., 1904, S.85 ↩
  93. Arbusow L., 1904, S.85 ↩
  94. Arbusow L., 1904, S.82 ↩
  95. Arbusow L., 1904, S.113 ↩
  96. Arbusow L., 1904, S.105 ↩
  97. Arbusow L., 1904, S.93 ↩
  98. Arbusow L., 1904, S.83 ↩
  99. Arbusow L., 1904, S.83 ↩
  100. Arbusow L., 1904, S.96 ↩
  101. Arbusow L., 1904,S.105 ↩
  102. Arbusow L., 1904, S.79 ↩
  103. Arbusow L., 1904, S.93 ↩
  104. Arbusow L., 1904, S.93 ↩
print

Kapituli, sapulces un apspriedes Cēsu pilī

1318.g. 18. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Apstiprinātas Pērnavas pilsētas privilēģijas. 1

1344.g. 30. maijs. Ordeņa kapituls Cēsīs. Rīgas pilsēta atbrīvota no 100 marku lielā ikgadējā maksājuma ordeņa Rīgas pilij. 2

1347.g. 14. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Noteikta maksāšanas kārtība Dānijas karalim par Ziemeļigauniju. 3

1348.g. 4. maijs un 8. oktobris, Cēsis. Ordeņa kapituli Cēsīs. 8. oktobrī Rēvele atbrīvota no dalības karagājienos uz Lietuvu un Igauniju, kā arī no zemessardzes dienesta (de malvia tenenda), izņemot gadījumus, ja noticis iebrukums ordeņa teritorijā. 4

1349.g. 4. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Apstiprinātas Hārijas – Viras vasaļu privilēģijas. Kapitulā piedalījušies mestrs, landmaršals, Vilandes un Rēveles komturi, Jervas fogts, Kuldīgas, Ventspils, Daugavgrīvas, Siguldas, Pērnavas, Cēsu (Andreass no Šternbergas) komturi, Oberpālenes, Sakalas un Karksi fogti. 5

1353.g. 15.-18. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. 6

1356.g. 22. maijs, un starp 29. septembri un 11. novembri. Ordeņa kapituli Cēsīs. 7

1358.g., pēc 29. septembra. Ordeņa kapituls Cēsīs. 8

1359.g., pēc 29. septembra. Ordeņa kapituls Cēsīs. 9

1364.g. 23. aprīlis. Ordeņa kapituls Cēsīs. Ordenis dāvina 3 ciemus Padisas klosterim. 10

1368.g. 6. novembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Noteikts nodoklis Kuldīgas pilsētai. 11

1375.g. 28. aprīlis. Ordeņa kapituls Cēsīs. Ieradušies mestrs Vilhelms no Frimersheimas, landmaršals Andreass no Šternbergas, Vilandes komturs Arnolds no Herikes, Cēsu fogts Alberts no Brokenas, omnesquoe et singuli preceptores, commendatores et fratres capitulum regnesentantes […] in castro eorum Venden dicte Rigensis diocesis in unum congregati (kopā un ikkatrs – pavēlnieki, komturi un brāļi kapitulā […] savā pilī Cēsīs Rīgas diecēzē kopā sanākuši). Ieradušies arī Tērbatas bīskapa un Rīgas arhibīskapa sūtņi. Izskatītas arhibīskapa un ordeņa domstarpības par ordeņa ieņemtajām arhibīskapijas teritorijām. 12

1374.g. 31. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Piešķirta zeme Narvas miestam. 13

1388.g. 19. un 17. augusts. Ordeņa un arhibīskapijas pārstāvju sapulces (Tage) Cēsīs un Tērbatā. 14

1390.g. 1. novembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. 15

1392.g. [12.] 13. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Transumēta ķeizara Ludviga IV privilēģija, pārrunātas Rīgas arhibīskapa un ordeņa nesaskaņas. 16

1393.g. 13. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Izšķirts Rēveles bīskapa un Padises abata strīds par zemi. Piedalījušies arī Cēsu plebāns Nikolajs Hāne un mestra jurists, maģistrs Markvards no Vorstes. 17

1399.g. 20. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. 18

14. gadsimtā kapituli notikuši arī Kuldīgā, Rīgā un  Daugavgrīvā, bet ievērojami retāk nekā Cēsīs.

1401.g. 11. decembris un pirms 25. decembra. Ordeņa kapituli Cēsīs. 19

1402.g. 19. novembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. 20

1404.g. 3. jūnijs. Ordeņa kapituls Cēsīs vizitatoru no Prūsijas klātbūtnē. 21

1404.g., pēc 23. oktobra. Ordeņa kapituls Cēsīs. 22

1405.g., rudens sākums. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par attiecībām ar Lietuvu. 23

1406.g. 18. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par lietām, kas saistītas ar Lietuvu un Pleskavu. 24

1407.g. 9. augusts. Ordeņa kapituls Cēsīs. Pārrunāta kopīga karadarbība ar Lietuvu pret Pleskavu. 25

1408.g. 20.-23. septembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Apspriestas ārpolitikas lietas. 26

1410.g. 2. jūnijs. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par jautājumiem, kas saistīti ar Prūsijas un Polijas konfliktu. 27

1413.g., īsi pirms 27. janvāra. Ordeņa kapituls Cēsīs. Apspriesti jautājumi par apgabalu ienākumu sūtīšanu uz Prūsiju un attiecības ar Novgorodu (piedalījās Novgorodas sūtņi). 28

1413.g. 13. maijs. Ordeņa mestra vēlēšanu kapituls Cēsīs. 29

1413.g. oktobra beigas. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par Dānijas un Hārijas – Viras zemes attiecībām. 30

1415.g. 4.-6. augusts. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par konfliktu ar Piritas klosteri un Tērbatas bīskapiju par monētām. 31

1417.g. 13.-15. jūnijs. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par jautājumiem, kas saistīti ar Vācu ordeņa un Polijas – Lietuvas miera noteikumiem. 32

1419.g. 11. jūnijs. Ordeņa kapituls Cēsīs. 33

1420.g. 18. janvāris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par monētu reformu un attiecībām ar Novgorodu. 34

1420.g. 24.-25. augusts. Ordeņa kapituls Cēsīs. Noslēgts miers ar Pleskavu un Novgorodu. No amata atcelts landmaršals Gerhards Vrede, un viņa vietā iecelts Valrābe no Hunsbahas. 35

1420.g. 13.-14. oktobris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Piedalījies arī Cēsu fogts Johans Trahts. Spriests par ordeņa zemes pārdošanu Sāmsalas bīskapam, Pērnavas pilsētas privilēģiju apstiprināšanu, attiecībām ar Novgorodu. 36

1421.g. 25. februāris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par muitas atcelšanu Prūsijā un Vācu ordeņa savienību ar Hanzas pilsētām. 37

1422.g. 7.-8. jūnijs. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par karu ar Poliju un par savienību ar krieviem pret Lietuvas lielkņazu Vitautu. 38

1422.g. 24.-27. augusts. Landtāgs Cēsīs par monētu jautājumiem. 39

1422.g., īsi pirms 4. oktobra. Livonijas zemeskungu sanāksme Cēsīs par monētu jautājumiem (Muenztag). 40

1422.g. 6. – 14. decembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Spriests par Vācu ordeņa neizdevīgo miera līgumu ar Poliju. 41

1424.g. 22. aprīlis. Mestra vēlēšanu kapituls Cēsīs. Kā kandidāti izvirzīti Rēveles komturs Cīse no Rūtenbergas (reinietis) un Gosvins no Felmedes (vestfālis). Virsmestrs par Livonijas mestru apstiprināja Cīsi no Rūtenbergas. 42

1424.g. jūnija vidus. Ordeņa kapituls Cēsīs. Notikusi jaunā mestra ievešana amatā, izšķirts ordeņa un Rīgas namnieku strīds par zemi. 43

1433.g., pēc 26. augusta. Ordeņa kapituls Cēsīs. 44

1450.g. 11.-12. augusts. Ordeņa mestra vēlēšanu kapituls Cēsīs. 45

1450.g., ap oktobri. Ordeņa kapituls Cēsīs. 46

1452.g. 31. janvāris. Ordeņa kapituls Cēsīs. 47

1470.g. 11. novembris. Ordeņa kapituls Cēsīs. Neraugoties uz stipru pretestību, Johanam Volthūzam no Herses mestra rezidenci izdodas pārcelt no Rīgas uz Vilandi. 48

1471.g., ap 17. jūliju. Ordeņa kapitulā Cēsīs atceltā Johana Volthūza no Herses vietā par mestru ievēlēts Bernts no Borhas. 49

1496.g. 5. janvāris. Štadtāgs Cēsīs. 50

1497.g. 15. janvāris un 23.-26. maijs. Štadtāgs Cēsīs, pārrunāts konflikts ar Novgorodu. 51

15. gadsimtā kapituli notikuši arī mestra pilīs Valmierā un Siguldā.

1504.g. 4.-10. februāris. Štadtāgs Valmierā un Cēsīs. 52 6. februārī Cēsīs Rēveles sūtņi tika uzņemti Rīgas sūtņu ērbeģī (in der Rigeschen herberge), kur apsprieda iesniedzamos artikulus. 53

1509.g. 22.-25. jūlijs. Štadtāgs Cēsīs. 54

1521.g. 7.-19. jūnijs. Rēveles sarunas ar mestru un arhibīskapu Cēsīs, Rūjienā un Ikšķilē. 9. jūnijā Rūjienā mestra vārdā atbildi sniedzis viņa kanclers Hermanis Ronnebergers. Rūjienā mestrs kancelejā lika nolasīt sūdzības par Andreasu Krūzi kopiju. 55 19. jūnijā notika audience pie mestra Cēsīs, kur mestrs kancleram lika viņiem vēlreiz referēt par Simena lietu. 56

1522.g. 20.-25. janvāris. Rēveles un Hārijas – Viras bruņniecības sarunas ar mestru Cēsīs.

Rēveles rātskungs Johans Koke uz Cēsīm devies ar 24 jātniekiem. Sarunu priekšmets – Rēveles komtura apgrūtinājumi pilsētai un bruņniecībai. Pirmās sarunas pēc ierašanās Cēsīs Rēveles sūtņi noturējuši [23. janvārī] ar Hārijas – Viras bruņniecības sūtņiem viņu ērbeģī (tho ne yn de herbege). 57 Tad viņi aizgājuši uz pili (tho slate gegangen), iesnieguši savu rakstu mestra kancelejā un ieradušies mestra kamerā (syne f. g. kammer geeschet), kur notikušas sarunas. 58 Sembas bīskapa sūtņi, kas bija ieradušies runāt par Vācu ordeņa maksājumiem Polijai, pēc maltītes tika uzaicināti mestra kamerā (yn sinen f. g. kammer), kur apspriedās ar mestru un klātesošajiem pārvaldniekiem. 59 Tika nolasīta pilsētas un bruņniecības atbilde, pēc tam Vilandes komturs, Bauskas fogts, Simons fon der Borhs, Roberts Štāls un daži citi pieprasīja Rēveles sūtņus sekot mestra guļamtelpā (up des g. hern meisters schlapgemache to volgende), kur apspriedās ar viņiem atsevišķi. 60 Tad abu pušu sūtņi palika ar mestru uz maltīti, un vakarpusē recess tika atnests uz kanceleju (ut der cancelien) un iedots sūtņiem. 61

24. janvāra vakarpusē tika pavēlēts recesu aiznest uz kanceleju, un svētdienas rītā visu klātbūtnē nolasīt sūtņiem. Pēc tam sūtņi uzmeklēja mestru kapelā (yn der capellen) un lūdza viņu sekot uz kameru, kur sūtņi cēla iebildumus par dažiem recesa punktiem, bet mestrs iebildumus atstāja bez ievērības. 62

1529.g. 7.-14. aprīlis, Rīga, Rauna, Cēsis. Rīgas sarunas ar arhibīskapa elektu, arhibīskapijas kārtām un mestru. 63

1533.g. 1. aprīlis. Livonijas kārtu sapulces Cēsīs. Arhibīskapa koadjutors, ordenis un Rīgas pilsēta slēdz savstarpējas palīdzības savienību. 64

1535.g. 3. marts, Cēsis. Ievēlētais mestrs Hermanis Brigenejs ziņo Rēvelei par Pletenberga nāvi un pieprasa pilsētai sūtīt savus pārstāvjus uz mirušā mestra izsludināto landtāgu 14. martā Valmierā.

 

Atsauces:

  1. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lieferung, S.14 ↩
  2. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.27 ↩
  3. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.38 ↩
  4. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.39 ↩
  5. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.40 ↩
  6.  Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.47 ↩
  7. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.48 ↩
  8. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.49 ↩
  9. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.50 ↩
  10. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.53 ↩
  11. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.60 ↩
  12. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 7.Lief., S.765 ↩
  13. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.69 ↩
  14. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 7.Lief., S.769 ↩
  15. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.92 ↩
  16. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.97 ↩
  17. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.99 ↩
  18. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.121 ↩
  19. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.123 ↩
  20. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 1.Lief., S.124 ↩
  21. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 7.Lief., S.770 ↩
  22. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 7.Lief., S.771 ↩
  23. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.133 ↩
  24. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.137 ↩
  25. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.141 ↩
  26. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.143 ↩
  27. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.150 ↩
  28. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.161 ↩
  29. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.163 ↩
  30. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.164 ↩
  31. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.LIef., S.170 ↩
  32. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 2.Lief., S.189 ↩
  33. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.207 ↩
  34. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.211 ↩
  35. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.222 ↩
  36. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.223 ↩
  37. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.242 ↩
  38. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.268 ↩
  39. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.272 ↩
  40. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.279 ↩
  41. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.282 ↩
  42. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.301 ↩
  43. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.303 ↩
  44. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 3.Lief., S.297 ↩
  45. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 5.Lief., S.494 ↩
  46. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 5.Lief., S.495 ↩
  47. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 1.Bd., 5.Lief., S.519 ↩
  48. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 2.Bd., 1.Lief., S.86 ↩
  49. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 2.Bd., 1.Lief., S.92 ↩
  50. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.5 ↩
  51. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.6 ↩
  52. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.92 ↩
  53. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.95 ↩
  54. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.166 ↩
  55. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.343.-344. ↩
  56. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.345 ↩
  57. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.356 ↩
  58. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.357 ↩
  59. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.358 ↩
  60. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.361 ↩
  61. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.364 ↩
  62. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.365 ↩
  63. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.670 ↩
  64. Akten und Rezesse der livländischen Ständetage, 3.Bd., S.837 ↩
print