(pēc L. Arbuzova sastādītajiem Livonijas ordeņa bruņinieku un garīdznieku reģistriem)

Ordeņa bruņinieki

Cēsīs apbedītie mestri (izņemot Pletenbergu):

Johans Freitāgs no Loringhofas (Johann Freytag von dem Loringhofe).
Dzimis Markas grāfistē, 1451.g. Rēveles konventā, 1472.-1485.g. Rēveles komturs, kopš 1483.g. novembra mestra vietvaldis, 1485.-1493.g. mestrs. Miris 1493.g. 26. maijā Cēsīs, apbedīts Sv. Jāņa baznīcā ¹;

Hermanis no Brigenejas, saukts Hāzenkamfs (Hermann von Bruggeney, genannt Hasenkampf). Kopš 1533.g. – mestra koadjutors, mestrs kopš 1535.g. Miris 1549.g. 5. februārī piecos no rīta Cēsīs, apbedīts Sv. Jāņa baznīcā ².

Komturi:

Raimunds (Reymunth (Reymanth))
Zobenbrālis, Cēsu provinciālmestrs 1234.g.; 1236.g. Lieldienās devies uz Vāciju runāt ar Vācu ordeņa virsmestru par Zobenbrāļu ordeņa inkorporāciju Vācu ordenī. Iespējams, bijis pirmais Livonijas ordeņa komturs Cēsīs ³;

Henrihs no Sacendobas (Henricus Sazendob)
miris ap 1245.g.] ⁴;

Bernhards (Bernhardus, Bernardus)
1252.g. aprīlī ⁵;

Rihards (Richardus, Richart)
1252. un 1253.g. ⁶;

Burhards (Burchardus, Borchardus)
1254.g. ⁷;

Hermanis (Hermannus)
1255.g. ⁸;

Detlevs (Detlevus)
1291.g. ⁹;

Ernests (Ernestus)
1291.g. ¹⁰;

G. no Lekahamas (G. de Lekeham)
1292.g. ¹¹;

Andreass no Aldenbergas (Andreas de Aldenberch)
1302.g. 26. maijs ¹²;

Pladere A. (A. Pladere)
1306.g. ¹³;

Herkeberts (Herquebertus)
1316. un 1319.g. ¹⁴;

Reimars Hāne (Reimarus Hane)
1310.g. Kuldīgas komturs, 1314. un 1316.g. Jervas fogts, 1323.g. Cēsu komturs, 1324.-1328.g. Livonijas ordeņa mestrs ¹⁵;

Erkeberts Boks (Erkenbert Buck)
1328.g. ¹⁶;

Johans Ungnade (Johann Ungnade)
1316.g. Siguldas komturs, 1322.g. kandidējis uz mestra amatu kā Vilandes komturs, 1324. un 1328.g. landmaršals, 1330.g. Cēsu komturs, 1335.g. 6. dec. – Daugavgrīvas komturs ¹⁷;

Johans no Videnas (Johann von Wyden)
1345.-1347.g. Vilandes komturs, 1349.g. Cēsu komturs. ¹⁸

Nama komturi:

NN, 1413.g. nov. ¹⁹;

Vilhelms fon der Reke (Wilhelm von der Recke), 1432.g. ²⁰;

Filips Širps (Philipp Schirp), 1504., 1507. un 1509.g. Cēsu nama komturs, 1510. un 1515.g. Sēlpils fogts ²¹;

Heinrihs no Gālenas (Heinrich von Galen), 1514.g. Cēsu nama komturs, 1519.-1529.g. Kandavas fogts, 1529.-1535.g. Kuldīgas komturs, 1535.-1551.g. landmaršals, 1551.g. – līdz nāvei 1557.g. maija beigās Livonijas ordeņa mestrs ²²;

Roberts no Vahtendunkas (Robert von Wachtendunck), 1520.g. ²³;

Dītrihs no Vredes (Dirick de Wrede), 1526.g. aprīlī Cēsu nama komturs; 1532.g. okt., 1536.g. febr., 1548., 1550., 1551.g. jūn. Bauskas fogts ²⁴;

Ādolfs Šilings (Adolf Schilling), 1537. un 1539.g. Cēsu nama komturs, miris 1540. vai 1541.g. Homburgā ²⁵;

Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling), Ādolfa brālis, 1541. un 1544.g. Cēsu nama komturs, 1547., 1558. un 1559.g. Sēlpils fogts, kopš 1559.g. rudens – vecais fogts ²⁶;

Georgs Zībergs fon Vīslingens (Geog Sieberg von Wischlingen), 1544. un 1545.g. Aizkraukles komturs, 1550.g. 20. aug. Cēsu nama komturs, 1551.-1558.g. Rīgas nama komturs, 1558.-1559.g. Daugavpils komturs, vēlāk Kurzemes hercoga padomnieks, miris ap 1614.g. ²⁷;

Kristofs Zībergs cum Bušs (Christoph Sieberg zum Busche), 1551.-1556.g. Cēsu komturs (iespējams), 1557.g. Kandavas fogts, 1560.g. 2. aug. kritis kaujā pie Ērģemes ²⁸;

Volters Kvade (Wolter Quade), 1558.g., nogalināts 1559.g. ²⁹;

Jaspers Kapellens (Jasper Capellen), 1559.g. Rīgas kumpāns, nodūra Cēsu nama komturu Volteru Kvadi, 1562.g. viņam piešķirts lēnis Rūjienas pilstiesā, 1567.g. jau miris ³⁰;

Johans Felbruge (Johann Felbrugge), 1560.g. febr., 1561.g. apr.. Viņa bijušo muižu 1567.g. Polijas karalis piešķīra doktoram Rembertam Gilsheimam. ³¹

Fogti:

Henriks Zviedrs (?) vai Johanness no Cēsīm (Henricus Swevus ? Johannes de Wenden), 1255.g. aug. ³²;

Vile (Vile), 1298.g., 1305.g. ³³;

Hanss Prusse (Hans Prusse), miris 1345.g. ³⁴;

Hilebrands no Lentenes (Hillebrandus de Lenten), 1343.-1345.g. Oberpālenes fogts, 1347.g. Cēsu fogts, 1348.g. Rēveles komturs, 1349.g. Jelgavas komturs ³⁵;

Arnolds no Herikes (Arnold von Herike), 1343.g. Siguldas kumpāns, 1350. un 1356.g. Cēsu fogts, 1366.-1374.g. Vilandes komturs ³⁶;

Alberts no Brinkes (Albertus de Brynke), 1371., 1373., 1374. un 1375.g. ³⁷;

Gerhards Bake (Gerardus Bake), 1385.g. ³⁸, 1387.g. jūlijs ³⁹;

Franks Spede (Franke Spede), 1392.-miris 1404.g. Apbedīts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, bija saglabājies viņa kapakmeņa fragments ⁴⁰; Cēsu fogts 1392.-1397.g., vēlāk Vilandes komturs ⁴¹;

NN, 1405.g. ⁴²;

Dītrihs Torks (Dietrich Tork), [-1407?] ⁴³;

Gosvins no Polemas (Goswin von Polem), 1411.g., 1413.-1415.g. ⁴⁴;

Engelberts no Leisenes, saukts Krevets (Engelbert von Leissen, genannt Kreweth), 1415.-1419.g. ⁴⁵;

Johans no Trehtas (Johann von Tracht (Trecht)), 1419.-1427.g. ⁴⁶;

Johans Spede (Johann Spede), 1445.g. jau ilgāku laiku miris. ⁴⁷;

Matiass no Boningenas (Mathias von Boningen), reinietis, 1431.-1432.g. Dobeles komturs, 1432.-1433.g. Aizkraukles komturs, 1433.g. Cēsu fogts, 1435.g. Jervas fogts, 1438.g. Kuldīgas komturs, 1438.g. Rēzeknes fogts, 1439.g. Jelgavas komturs, 1445.g. Rēzeknes fogts, 1447.g. Ventspils komturs, 1451.g. bez amata dzīvojis Vilandes konventā ⁴⁸;

Simons Langešinkels (Simon Langeschinkel) no Prūsijas, 1434.-1436.g. Kuldīgas komturs, 1436.-1437.g. Cēsu fogts, 1437.-1438.g. Pērnavas komturs, 1438.-1440.g. Strasburgas (Prūsijā) komturs, 1440. un 1447.g. Papavas (Prūsijā) plēgers ⁴⁹;

Heidenreihs Finke no Overbergas (Heidenreich Fincke von Overberg), vestfālis,; 1430.-1432.g. Leales komturs, 1432.g. Kuldīgas komturs, 1435./36. un 1437./38.g. Cēsu fogts, mestra vietvaldis, 1439.-1450.g. Livonijas ordeņa mestrs ⁵⁰;

Luberts no Forsemas (Lubert von Vorssem), no Markas grāfistes, 1451. un 1453.g. Vilandes kumpāns, 1456.-1461.g. Cēsu fogts, 1461.-1462.g. Aizkraukles komturs, 1462.-1470.g. Kuldīgas komturs, 1470.-1471.g. landmaršals. ⁵¹

Zemes fogti (Landvoegte):

Frezendorfs (Vrezendorf NN) mestra Johana no Mengedes laikā, ap 1460.g., zemes fogta NN priekšgājējs ⁵²;

Johans no Velpendorfas (Johann von Welpendorfe), 1451. g. ⁵³, 1442.g. Karkus kumpāns ⁵⁴;

Venemars Firstenbergs (Wennemar Fuerstenberg), pirms 1472.g. 9. septembra Cēsu zemes fogts, pēc tam Alūksnes komturs, līdz 1483.g. pils bija jāatdod vecajam mestram Berndam no Borhas ⁵⁵;

Josts Firstenbergs (Jost Fuerstenberg), 1560.g. Helmes vietvaldis, pēc tam poļu kastelāns Cēsīs, 1577.g. Krimuldā ⁵⁶. 1560.-1562.g. Helmes kumpāns, 1562.g. – poļu kastelāns Cēsīs. 1562.g. oktobrī apprecējis Voltera fon Pletenberga [mestra brāļa Johana dēls?] meitu. ⁵⁷

Mestra kumpāni:

Heinrihs Vite (Heinrich Witte), ap 1390.g. Cēsu kumpāns, 1405.g. Zonneburgas (Sāmsalā) fogts ⁵⁸;

NN, 1464.g., 1468.g. apr., 1475.g., 1516.g., 1520.g. ⁵⁹;

Venemars no Delvihas (Wenemar von Delwich), 1472.g. Cēsu kumpāns, 1477.-1478.g. Pērnavas komturs, 1480.-1510.g. Vilandes komturs ⁶⁰;

Francs Liperheide (Franz Lipperheide), 1555.g dec. ⁶¹

Mestra šaferi:

Vilhelms no Gālenas (Wilhelm von Galen), 1484. un 1486.g. ⁶²;

Ruperts no Graves (Rupert de Grave), -1502.g. ⁶³;

[? Melhiors no Gālenas] (Melchior von Galen), -1512.g. ⁶⁴;

Lofs no Loes (Loff von Loe), 1514.-1524.g. Cēsu šafers, 1525.-1527.g. Rakveres fogts, 1533.-1550.g. Pērnavas komturs ⁶⁵;

Gerds Hēne no Austenrodes (Gerd Huyn von Austenradt), 1535.g. ⁶⁶;

Jaspers Minsters (Jasper Muenster), 1538.g. Cēsu šafers, 1541.-1551.g. Alūksnes komturs, 1551.-1556.g. landmaršals, atcelts, tad devies uz Poliju un Vāciju. 1561.g. viņam piešķirts Cēsu pilsnovads. 1577.g., kad viņam bija vairāk nekā 80 gadi, krievu nomocīts Aizkrauklē ⁶⁷;

Matiass (Tīss) fon der Reke (Matthias (Thies) von der Recke), 1535.-1541.g. Kuldīgas kumpāns, 1544.g. Cēsu šafers, 1549.-1562.g. Dobeles komturs ⁶⁸;

Gerts Torks (Gort Tork), minēts 1548.g. 1. maijā ⁶⁹;

Gothards Ketlers (Goddert Ketteler), 1551.g. 24. augusts ⁷⁰; dzimis ap 1517./1518.g., 1552.g. ieradies Livonijā, līdz 1554.g. Cēsu šafers, līdz 1558.g. Daugavpils komturs, līdz 1558.g. Vilandes komturs, kopš 1558.g. 9. jūlija – arī mestra koadjutors, 1559.-1562.g. Livonijas ordeņa mestrs ⁷¹;

ievēlētais šafers (sic!) Luberts Hambroks (Lubbert Hambrock), 1556.g. 16. marts ⁷²;

Bernts no Hofelas (Bernt von Hovelen (Hovel)), 1554.g. jūlijā Daugavpils konventā, 1556.g. Cēsu šafers, 1562.g. poļu Valmieras pulkvedis, 1566.g. miris Pērnavā kā pilsētas pulkvedis. ⁷³

Šafera kumpāni:

Johans fon der Reke (Johann von der Recke), 1523. un 1525.g. Cēsu šafera kumpāns, 1531.-1535.g. Aizkraukles komturs, 1535.-1549.g. Vilandes komturs, kopš 1541.g. mestra koadjutors, 1549.-1551.g. Livonijas ordeņa mestrs ⁷⁴;

Kaspars Zībergs fon Vīslingens (Caspar Sieberg von Vischlingen), nama komtura Georga brālis, 1556.g. ordeņa pulkvedis Piebalgā, pirms 1558.g. Cēsu šafera kumpāns, 1558.-1562.g. Rīgas nama komturs, miris 1570.g. kā Kurzemes hercoga Sēlpils pilskungs ⁷⁵;

Dītrihs Šenkings (Dietrich Schenking), Cēsu šafera kumpāns 1558.g. jūn., 1560.g. febr., 1561.g.; Rīgas pils pārvaldnieks 1558.-1561.g. ⁷⁶;

Josts Firstensbergs (Jost Forstenberg), 1560.g. ⁷⁷

Vēstuļu maršali:

NN, ap 1390. [? 1395.] g.;

Bartolds no Bredendāles (Bartold von Bredendal), maršals, 1451.g. ⁷⁸ [Minētie 2 maršali visticamāk nav bijuši pasta pārziņi, bet gan bruņojuma, zirgu un zirglietu pārziņi – A. Dz.];

Dītrihs Veselers (Diderich Wesseler), 1536.g. miris kā Cēsu vēstuļu maršals ⁷⁹;

Johans Duičers (Johann Duitzscher), 1536.g. ieguvis vēstuļu maršala amatu pēc tam, kad jau ilgus gadus bijis Oberpālenes drosts ⁸⁰;

Heinrihs Štriks (Heinrich Stryk), 1558.g., Cēsu maršals 1553.g., identisks ar 1553.g. minēto maršalu, Vestfāles brīvkungu Heinrihu Fogtu no Elspes (Heinrich Vogt von Elspe). 1560.g. viņam piešķirtas 35 zemnieku ģimenes no Helmes, kā arī atstāts kambaris un stallis (stabulum) Cēsu pilī. Vēlāk Morzelas (Morsel) kungs, precējies ar Elizabeti Tepelu (Tepel), miris pirms 1585.g. 4. marta. ⁸¹

Ķemereri:

NN, 1296.g. ⁸²;

Konrāds (Conradus camerarius), 1396.g. ⁸³

Šenki:

NN, 1502.g. ⁸⁴

Graudu meistari:

NN, 1555.g. 22. augusts, 1558.g. maijs, 1559.g. janvāris. ⁸⁵

Drosti:

Melhiors Havekenše (Melchior Havekensche), 1560.g. ⁸⁶, 1562.g. ⁸⁷

Ordeņa brāļi:

Johans Špors fon Hertens no Krekenbekes (Johann Spor von Herten a.g. von Krekenbeke), miris 1471.g. 2. februārī. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā atrasts viņa kapakmeņa fragments ⁸⁸;

Zuskens (priekšvārds?) (Susken (Swskenn), 1523.g. Cēsu konventa bruņinieks. ⁸⁹

Staļļa brāļi:

Hermanis Minsters (Hermann von Muenster), 1544.g. 18. okt. galma tiesnesis (Hofrichter) un staļļa brāļu fogts Cēsīs. ⁹⁰

Miris cietumā Cēsīs:

Johans Špare no Hertenas, saukts Krekenbeke (Johann Spar (Spore) von Herten, gen. Krekenbeke), reinietis, 1468.-1470.g. landmaršals, atcelts, drīz pēc tam miris cietumā (kerker) Cēsīs. ⁹¹

 

Garīdznieki

Pils baznīcas garīdznieki:

Arnolds Stalle, maģistrs (Arnoldus Stalle), 1407.g.;

Nikolauss Lībecīts, ordeņa priesterbrālis (Nicolaus Liebeciit, sac. O. Th.), 1418.g.;

Mateuss Vinkelmans un Georgijs Helvici, ordeņa priesterbrāļi (Mattheus Winckellmann, Georgius Helwici, sac. O. Th.), 1433.g.;

trīs priesterbrāļi, 1451.g. ⁹²

Mestra biktstēvi:

Antonijs Vesels, dominikānis (Antonius Vessel, Ord. Pred.), 1518.g.;

Peters no Svolles, dominikānis (Peter von Swolle, Ord. Pred.), 1523.g.

Sv. Georgija kapelas aiz mūriem (s. Georgii extra muros) vikārs:

Johans Zomers (Johann Somer), 1432.g. ⁹³

Mestra kancleri Cēsu pilī:

Korts Simoniss (Kort Simonis), arī Rūjienas baznīckungs, 1495.-1501.g.;

Eberhards Scelle (Eberhard Szelle), arī Burtnieku baznīckungs, 1494. – miris 1505.g.;

Johanness Oldenze (Johannes Oldensze), 1504., 1505., 1508., 1509., 1510.g. mestra kanclers, 1506.g. arhibīskapijas notārs ⁹⁴;

Heinrihs Šube (Henricus Shubbe), 1507., 1508.g.;

Hermans Ronebergs (Hermann Ronneberg), 1507.g. Paides baznīckungs ⁹⁵, 1509.g. Valmieras baznīckungs, 1512.-1521.g. mestra kanclers, 1520.g. Rūjienas baznīckungs ⁹⁶, 1521.-1524.g. Kurzemes bīskapijas dekāns, 1524.-1540.g. Kurzemes bīskaps;

Peters Robels (Peter Robel), 1525.g.;

Frīdrihs Šnēbergs (Friedrich Schneeberg), 1527.-1533.g.;

Laurentijs no Ohterenas (Laurentius von Ochteren), 1530.-1535., 1546.g.;

Laji: vicekanclers Kristofs Bodekers (Christoph Bodecker), 1538.-1556.g.; Johanness Fišers (Johannes Vischer), aptuveni kopš 1554.g. ⁹⁷

Mestra sekretāri Cēsu pilī:

Peters Valrāve (Petrus Walrawe), 1480.-1491.g.;

Johanness Vite (Johannes Witte), mestra sekretārs 1498.-1515.g., Burtnieku baznīckungs 1507.-1516.g. ⁹⁸;

Kristians Bomhofers (Christian Bomhover), mestra sekretārs 1500.-1503.g., Rūjienas baznīckungs 1507.-1516.g. ⁹⁹;

Heinrihs Šube (Heinrich Schubbe), 1502.-1503.g. mestra sekretārs, 1503.g. Kurzemes bīskapijas prāvests ¹⁰⁰, vēlāk mestra kanclers;

Nikolauss Tasels (Nicolaus Tassel), 1505.g.;

Hermanis Ronebergs (Hermann Ronneberg), vēlākais kanclers, ap 1510.g. mestra sekretārs, 1520.g. Rūjienas baznīckungs ¹⁰¹;

Klemenss Rubeners (Clemens Rubener), 1501, 1503. un 1513.g. Rīgas arhibīskapa rakstvedis ¹⁰², 1510.g. mestra sekretārs;

Ludvigs Grasovs (Ludwig Grassow), domkapitula rakstvedis, 1513.-1524.g.;

Peters Robels (Peter Robel), vēlākais kanclers, 1520.-1525.g.;

Hermans Bekelers (Hermann Beckeler), bijušais notārs, 1522.-1525.g.;

Johans Nuters (Johann Nutter), 1523.-1526.g.;

Frīdrihs Šnēbergs (Friedrich Schneeberg), 1525.-1527.g.;

Klauss Barnfelds (Claus Barnfeld), 1532.g.;

Johanness Brokmans (Johannes Brockmann), 1533.-1535.g.;

Jirgens fon dem Volde (Jurgen von dem Wolde), 1534., 1536., 1541.g.;

Nikolauss Listenijs (Nicolaus Listenius), 1537.-1539.g.;

Andreass Volfenhāgens (Andreas Wolffenhagen), 1549.g.

Laji: piemēram, Georgs Pīpenštoks (Georg Piepenstock), 1537.g. (1550.g. – Cēsu pilsētas tiesas fogts (Richtevogt)); Mihaels Brunovs (Michael Brunnow), kopš 1550.g., u.c. ¹⁰³

Mestra notāri Cēsu pilī:

Johanness Vinriki (Johannes Winrici) un Georgijs Helviki (Georgius Helwici), 1433.g.;

Eberhards Scelle (Eberhard Szelle), vēlākais kanclers, 1481.g.;

Korts Simonijs (Kort Simoni), vēlākais kanclers, 1491.g.;

Hermanis Bekelers (Hermann Beckeler), vēlākais sekretārs, 1517.g.;

Georgs Krūzemarks (Georg Krusemargk), 1539.g. ¹⁰⁴