Viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā ir Cēsu pils. Kultūrvēstures kontekstā vērtējot, tas ir arī vislabāk saglabājies un arheoloģiski visplašāk pētītais viduslaiku nocietinājumu komplekss Latvijā.

Jau kopš 17.gs. beigām daudzos zinātniskos un populāros vēstures pētījumos ir aplūkoti Cēsu pils vēstures dažādi aspekti, kā arī iztirzāti atsevišķi vēstures notikumi un procesi, kuros pils un tās iemītnieki spēlējuši kādu noteiktu lomu. Pilij veltīto publikāciju skaits ir milzīgs, un to uzskaite un analīze vien būtu plaša pētījuma vērta. Tomēr līdz pat šim laikam nav tikusi veikta apkopojoša rakstura vēsturiskā izpēte, kurā tiktu apkopots un analizēts maksimāli plašs avotu un literatūras klāsts par pils vēsturi no pirmsākumiem līdz tās funkcionēšanas beigām. Tikai šāds apkopojošs pētījums sniegtu iespēju argumentēti novērtēt pils administratīvo, politisko un militāro nozīmi dažādos laikaposmos, kā arī noteikt tālākas izpētes galvenos virzienus.

Pils būvēšanas sākumu iespējams datēt ar laiku ap 1213. – 1214. gadu, tātad tagad aprit 800 gadi kopš Cēsu pils arhitektoniskajiem pirmsākumiem. Sakarā ar šo jubileju kļuva aktuāls pils vēstures apkopojoša pētījuma trūkums. 2013. gada maijā – oktobrī es, Mag. hist. Agris Dzenis, veicu šāda pētījuma izstrādi pēc Cēsu pašvaldības aģentūras ”Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” pasūtījuma.

Detalizētāk raksturojot pasūtījumu, es saņēmu informāciju par atsevišķiem neskaidriem pils vēstures aspektiem, kas līdz šim bijuši maz pētīti vai arī pētnieku uzmanības lokā nav nonākuši vispār. Šie aspekti ir: dokumentu ziņas par pili kā Livonijas ordeņa administratīvo un militāro aktivitāšu centru, Cēsu pils vēsturi poļu un zviedru valdīšanas laikos, kā arī Cēsu pils tēla izmantošanu literārajos darbos un tā popularizēšanu sabiedrībā 18.-19.gs.

Šī darba mērķis ir apkopot publicēto un nepublicēto avotu ziņas, par Cēsu pils apbūves vēsturi, pils politiskajām, saimnieciskajām, administratīvajām un militārajām funkcijām laikā no 1206.g. līdz 18.gs. pēdējam ceturksnim, apkopot, salīdzināt un izvērtēt zinātnisko pētījumu rezultātā radušos secinājumus un viedokļus, kā arī iespēju robežās izvirzīt jaunus minējumus un hipotēzes par Cēsu pils apbūves tapšanas gaitu, pils funkciju un nozīmes maiņu laika gaitā.

Darba gaitā iespēju robežās esmu centies izmantot pirmavotus vai to tekstu publikācijas. Es nepretendēju uz visu autoru agrāk tapušo viedokļu apkopošanu un analīzi, kas kā izpētes objekts nākotnē nenoliedzami varētu sniegt jaunu informāciju par laika gaitā tapušo sabiedrības attieksmi pret Cēsu pili un tās kultūrvēsturisko nozīmi. Savā darbā esmu izmantojis un analizējis vienīgi plašākos un svarīgākos zinātniskos pētījumus.

Arheoloģiskie dati šī darba ietvaros ir izmantoti ierobežoti. Neapšaubāmi, Cēsu pilī iegūtais arheoloģiskais materiāls ir izcili plašs un daudzveidīgs. Tā izrakumos laikā no 1974. līdz 2006. gadam iegūtas 12 650 senlietas, 13 550 viduslaiku māla trauku lauskas, vairāk nekā 24 000 krāsns podiņi un to fragmenti, vairāki simti būvniecības detaļu un citi paraugi. ¹ Tomēr šis bagātīgais klāsts vēl nav zinātniski apstrādāts – sistematizēts un aprakstīts, lai to pilnībā varētu izmantot pētījumos. Turklāt Cēsu pils arheoloģiskā izpēte turpinās, un arheoloģiskā materiāla informācijas vispārīga integrācija pils vēsturiskajā izpētē būs iespējama tikai pēc visas pils teritorijas arheoloģiskās izpētes.

Darba gaitā tika savākts apjomīgs avotu un literatūras izrakstu un konspektu klāsts, kas tika tematiski un hronoloģiski sistematizēts un pievienots šim pētījumam. Pasūtītājs pētījumu un tā pielikumus izmantos pētnieciskajā darbā, zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, kā arī ceļvežu un programmu Cēsu pils apmeklētājiem sagatavošanai.

Darba autors izsaka vissirsnīgāko pateicību Cēsu pils kuratoram Gundaram Kalniņam par darba gaitā sniegtajiem vēsturiskajiem materiāliem un ieteikumiem, arhitektūras vēsturniekam, Dr. Ilmāram Dirveikam par pētījuma manuskripta izlasīšanas rezultātā tapušiem ieteikumiem un korekcijām, kā arī Cēsu novada pašvaldībai par Cēsu pilsētas nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vērtības – viduslaiku pils izpētes un saglabāšanas atbalstīšanu.