Dižā vācu ordeņmeistera pils pārvērsta gruvešu kaudzē – „Zelta podu” meklētāju „darba” rezultāti – Vērtīgie atradumi – Pagraba telpas, kurās uzietas pēc veciem zviedru kara arhīviem – Traģēdija, kurai tika par upuri 300 Cēsu pilsoņi – „Apslēpto mantu krājumi” neatrodas.

Pieminekļu valdes inspektors Art. Štāls, kurš šajās dienās apskatīja Cēsu pils drupas, izdarīdams tur arī dažus izrakumus, laipni informēja „Pēdējā Brīdī” līdzstrādnieku par saviem novērojumiem un atklājumiem.

Pieminekļu valde paredzējusi savā tuvākā darba plānā – saka Štāla kungs – samērīgi ar budžeta apstākļiem, izdarīt vairāku, p. piem. Cēsu, Turaidas, Siguldas, Aizputes u.c. pilsdrupu kopšanu un uzturēšanu. Ļoti bēdīgā stāvoklī atrodas Cēsu pils drupas, tāpēc tām piegrieza vērību vispirmā kārtā. Pāris nedēļas atpakaļ manā un Pieminekļu valdes preparatora P. Arenda vadībā uzstādītā Cēsu pils drupu neatliekamo aizsardzības darbu plāna izstrādāšana tuvojas beigām.

No kādreiz dižās vācu ordeņmeistara pils, kura sākta būvēt jau ap 1209. gadu, atlikušies vairs tikai no laika zoba smagi cietušie pilsmūri; no pils celtnes vecākās daļas t.s. kapiteļa zāles vairs atlikušies zāli apaugusi gruvešu kārta un pagraba telpas.

Apskatot pilsdrupas, redzams, ka pēdējos gados pilsdrupu uzglabāšanās stāvoklis pasliktinājies un tām trūcis īstas uzraudzības. Pie tā stipri vien vainojami pils apmeklētāju neapzinīgā rīcība. Ir dažas telpas, kurās pat grūti paspert soli, jo tās izlietotas kā atejas vietas.

Viens no lielākiem ļaunumiem tomēr bijis „zelta podu” meklētāju darbība pils drupās. Pārbaudot gan pils virszemes telpas, gan pagraba telpas, redzams, ka tās izraktas kā Kalifornija. Tās prāvā skaitā apmeklējuši tie, kuriem nav devuši mieru nostāsti par pils drupās apraktiem „zelta podiem”

„Zelta podu” meklētāji nav kautrējušies atlauzt izeju kādā pagrabu telpā, kuru pāris mēnešus atpakaļ liku aiztaisīt. Vainīgam tomēr ir uz pēdām.

Pilsdrupas savā pašreizējā stāvoklī ļoti neērtas pils apmeklētājiem. Sevišķi tādēļ, ka agrākās pils viena daļa iedalīta garnizōna daļā, kā kapela, sakristeja, remtera telpas līdz ar „Garā Hermaņa” torni, pirmās priekšpils rietumtornis, un labi uzglabājies pirmās priekšpils mūris ar aizsarga grāvi.

Nav arī personas, kas rūpētos, lai katrs pils apmeklētājs gūtu pareizu priekšstatu par pils iekārtu agrākos laikos, tāpēc tagad katrs apmeklētājs apmierinās ar biezo mūru apbrīnošanu. Šo trūkumu cerams novērst, sastādot vadoni un pils plānu, kā arī turot pils apmeklētāju pavadīšanai speciāli priekš tam sagatavotu personu.

Skarā ar pils kopšanas plāna izstrādāšanu, izdarījām dažās vietās zondēšanas rakumus, kuros atsedzām kādas līdz šim aizbiruša pagraba telpas, kādu no kaltiem akmeņiem lieliski veidot pīlāru. Savākti bagātīgā skaitā profilēti ķieģeļi, no dažādiem gadsimtiem, agrākas pils jumta dakstiņi, māla grīdas plātnītes 12 x 12 cm lielumā ar dzeltenu glazūru vienā pusē, keramikas fragmenti, kāds kapelles ļoti interesants konsoles fragments u. d. c.

Pārbaudot pēc veciem Stokholmas zviedru kara arhīvu plāniem kapitolzāles atrašnās vietu, no kurām tagad virs zemes nekas nav redzams. 50 ctm. dziļumā zem gruvešu kārtas konstatēti 2 mtr. biezi kaļka akmeņa mūri un starp tiem 4,20 mtr. dziļāk pagrabu tripas (velves), pēdējās vairākās vietās iebrukušas, segtas nesimetriskām krusta velvēm 1/3 m. biezumā. Telpu vidū ķieģeļu pīlāri 6,50 mtr. attālumi vien no otra, bet virs tiem turpinājums zemes stāvā no kaltiem laukakmeņiem. Kapeli – sakristeju nodalošā siena uzrāda savu turpinājumu pamatus kapitulzāles virzienā. Pagalma vidū zem gruvešiem 1,80 mtr. Dziļumā atsegts laukakmeņu bruģis. Akmeņu lielums 5 – 50 ctm. diametri un tie likti gludām šķautnēm uz virsu.

Atsegtās pagrabu telpas rūpīgi uzmērītas, fotografētas un aprakstītas. Konstatēts arī pils plānā līdz šim neiezīmētas kapiteļa zāles sienas stāvoklis un pils pagalmā laukakmeņiem noklāts bruģis. Sistemātiski izdarīti izrakumi sniegtu daudz vērtīgu materiālu mūsu zinātniekiem ordeņa piļu izbūves izpratnei.

Ievadīju sarunas ar vietējā garnizōna priekšnieku par pils pārraudzības nodošanu garnizonam un atradu lielu pretimnākšanu. Ja tikai apstākļi atļaus, garnizons pārcels agrākās pils baznīcas telpās vēl grāfa Zīverta laikā ierīkoto mājlopu kūti uz citu vietu un iztīrīs t.s. remtera telpas no netīrumiem. Pils drupu kārtīgākas pārraudzības labā paredzams pils drupas iežogot un darīt tās pieejamas publikai pret ieejas maksu. Par nožēlošanu, mūru plaisu un izdrupušo akmeņu nostiprināšanai un virskārtas nosegšanai ar betonu, ka it sevišķi steidzami būtu darām „ziemeļu tornī”, „rietumtornī” un svētku zālē, Pieminekļu valdei trūkst līdzekļu. Ar pils drupu pārraudzīšanas nodošanu garnizonam būs iespējams ievadīt arī citādu pilsdrupu apskatīšanas kārtību. Līdz šim bija grūti pieejama taisni vecākā pils daļa: kapele, sakristeja, remteris, 1. priekšpils grāvis un priekšpils mūris, un apmeklētājs neguva pareizu sajēgu par agrāko pili. Pils iežogošana, varbūt, radīs zināmu neapmierinājumu, bet to tiesu ieaudzinās pils drupu apmeklētājos lielāku cieņu pret šo senlaiku pieminekli.

Atzīmējams, ka tagad pils apmeklētāju vairumam nepieejama pils kapele vienā tās daļā un agrākās kapiteļzāles vienā galā 1577. gadā  Jānim Briesmīgam ieņemot Cēsis, norisinājusies traģēdija, kurai par upuri krita 300 Cēsu pilsoņu. Par šo notikumu Rusova hronikā lasāms sekojošs apraksts: „Kad pilij neizbēgami vajadzēja iet bojā, tad vīri, sievas un jaunavas, pa lielai daļai muižnieki, vienprātīgi nolēma uzspridzināties gaisā līdz ar pili, kam piekrita arī garīdzniecība. 300 cilvēku jauni un veci tad devās uz vienu pils istabu, kurai apakšā pavēla 4 mucas pulvera. Kad visi bij sapulcējušies, tad pielūdza Dievu un pēc tam Heinrihs Boismanis paņēma degošu skalu un nometās uz ceļiem. Visi pārējie sanāca ap viņu, un atvadījās viens no otra un tā gāja bojā. Krievi viņu atrada uz drupām gulošu un aiznesa pie cara, kur viņš tūliņ nomira. Otrā dienā viņa miesu piesēja pie staba.”

Līdztekus pils drupu kopšanas darbiem pieminekļu valdes darbinieki pārbaudīja arī kāda pilsoņa iesniegumu par viņa it kā atrastajām apakšzemes ejām un tanīs apslēptām mantībām. Šos darbus izdara ar šī pilsoņa līdzekļiem un tie pagaidām nav devuši ne mazāko apstiprinājumu, tāpēc vēl tiešām pāragri piegriezt minētam to nopietno ievērību, kā to darījuši daži laikraksti.

Par nožēlošanu, izdarot mūru atsegšanas darbus, kā strādnieku drošības, tā darba netraucēšanas labad, vajadzēja ierobežot pilsdrupu daļu publikas apmeklēšanai.