Cēsu pils 1590.gada revīzijaprint

Центральный государственный архив древних актов (Москва), Ливонская метрика, год 1590, фонд 389, дело 577, листы 58-72

Braucot no Valmieras puses, pils vārtu priekšā atrodas koka pāļu žogs; turpat pie tā – uzvelkamais tilts uz dzelzs stieņiem ar divām dzelzs ķēdēm. Tajā ir dzelzs aizšaujamais 1 un piekaramā atslēga. Turpat pie uzvelkamā tilta – vārtiņi ar dzelzs virām, skavu 2 un aizbīdni. Aiz tā mūra vārtu aila, kurā virs ieejas karājas dzelzs režģis diezgan resnās un stiprās ķēdēs. Pēc tam tūdaļ lieli blankoti koka vārti ar virām, piedzīti ar platgalvainām dzelzs naglām. Šajos vārtos ir mazi vārtiņi uz trim dzelzs virām, ar atslēgu. Vārtiem priekšā ir atslēga, klamburs, skava un cauri rokturim izbāzts dzelzs stienis. Šajā vārtu telpā otru durvju nav, kaut gan ir trīs āķi, un virs tām ozola koka režģis. Virs šīs vārtu telpas atrodas sardzes kambaris, kas vēl nav pabeigts un pārsegts. No tā iet durvis uz brustvēru, kas jau satrūdējis, un tas ved pa kreiso pusi līdz pat koka tornītim, kas visapkārt apmests ar māliem un kuru lika uzcelt un apmest pans Peņonzeks, lai no tā varētu šaut un aizsargāt šo pili pret ienaidniekiem. Bet aiz tā [tornīša] ir jau labāk saglabājies brustvērs, pārsegts ar kārniņu jumtu, līdz pat lielajam mūra tornim, līdz otrai priekšpilij un vārtu telpai, kur tornis gandrīz savienojas ar šiem vārtiem.

Otri vārti no pilsētas puses uz šo priekšpili ir gropēti (?) un piedzīti ar dzelzs naglām, uz četrām dzelzs virām un durvīm. Šīm durvīm ir divas viras un kliņķis.Vārtu aizbīdnis ir no koka, un cauri tam (?) dzelzs stienis; galos divi klamburi. Vārtiņiem ir kliņķis, atslēga ar aizbīdni.Blakus šiem vārtiem ir mazs namiņš vārtniekam un sardzei – priekšnams un vienkārša istabiņa. Līdzās gandrīz sagruvis namiņš, kurš bijis celts pildrežģī un kurā bijusi smēde. Tā priekšā kauna stabs ar dzelzs kakla riņķi 3.Tālāk pa labi no vārtiem, kas iziet uz lauku, atrodas mūra zirgu stallis, kas iekārtots aptuveni 60 zirgiem.

Pie tā tūdaļ istaba ar melno krāsni 4. Pie šīs istabas kambarītis, kurā ir durvis uz vienas dzelzs viras. Staļļa augšā kambaris siena nolikšanai. Mūrī durvis uz dzelzs virām, ar skavu un aizbīdni. Aiz staļļa mūrī tornītis, zem tā pagrabs šaušanai no zemes [līmenī], pavisam sagruvusi istabiņa, durvis uz virām, bet aizšaujamais tikai vienām durvīm. Turpat tālāk no šī tornīša ir iesala žāvētava, mūrēta pildrežģī, tai ir  divējas lielas durvis. Blakus lielām durvīm durtiņas uz divām virām. Līdzās iesala kaltei atrodas rija labības žāvēšanai, durvis uz to ar divām virām.

Uz otro priekšpili [ved] mūra vārti, pie tiem apaļš tornis. No pilsētas puses uz šo vārtu ailu- blankoti koka vārti, piedzīti ar dzelzs naglām. Šajos vārtos durvis uz divām virām un ar atslēgu; pie vārtiem klamburs. Pie šiem pašiem vārtiem uz istabu (namu) – otras paprāvas blankotas durvis, piedzītas ar dzelzs naglām, tikai ar rokturi, atslēgas nav. Ieejot vārtu ailā, pa labi kāpnes un durvis uz lielo istabu. Nedaudz tālāk otras durvis uz pagrabu, ar dzelzs virām, ar durvju aizšaujamo un skavu, bet šis pagrabs atrodas zem minētās istabas. Pa kreisi tajā pašā vārtu ailā tornī- apakš zemes ir cietums un līdz ar zemi otrs.

Pie ieejas priekšpilī šajā vārtu ailā otru durvju nav, ir tikai trīs āķi mūrī. Turpat tūlīt priekšpilī pa labi mūra nams. Zem tā divi pagrabi, viens [no tiem] drusku iegruvis. Durvis abiem ar dzelzs virām un aizšaujamiem ; durvju skava ir tikai vienām. Pie ieejas šinī namā priekšnama durvju priekšā ir lievenis ar durvīm uz dzelzs virām. Priekšnamam durvju nebija, tikai divi āķi. Šajā priekšnamā pa labi ir kambaris, durvis uz virām, ar aizšaujamo un durvju turamo, divi logi ar dzelzs režģiem, tikai vienā logā ir saplēsta rūts. No tā paša priekšnama kāpnītes [ved] uz istabu, kurai durvis ar virām un rokturi; uz to ved arī durvis no vārtu ailas, uz dzelzs virām, ar aiztaisāmo un durvju turamo. Tajā [istabā] ir dzelzs krāsns ar podiņiem, kamīns, četri logi ar režģiem un veselām stikla rūtīm; liels galds, trīs logi, galda priekšā krēsls.

No šīs istabas [ir ieeja] uz mazu kambarīti, durvis ar dzelzs virām un durvju turamo [skavu], logs ar režģi. No priekšnama pa kreisi durvis uz velvētu istabu ir durvis ar dzelzs virām, dzelzs atslēgu un kliņķi. Tajā [istabā] ir balta glazēta krāsns, liels logs ar režģi un veselām rūtīm ar slavenā piemiņā turētā karaļa Stefana ģerboni; visapkārt līstes 5. Soli – divi, trešais soliņš – mazs, galdi –  divi, galda priekšā krēsls. No šīs istabas uz priekšnamu ved durvis ar dzelzs virām un kliņķi, no tā – durvis ar dzelzs virām uz dzīvojamo istabu 6. No [šīs] istabas uz vajadzību kambarīti 7. divas durvis uz dzelzs virām. No šīs istabas gājušas kāpnes uz augšu līdz kambarim un zālei, bet tagad to nav. Pa kreisi no tā paša priekšnama – glīta istabiņa, durvis ar dzelzs virām un atslēgu, zaļa glazēta krāsns, divi stikla logi ar režģiem, trīs plaukti, viens skapis ar dzelzs virām un aizšaujamo; trešais logs pie krāsns, ar stikla rūtīm, uz apkurināmo istabu. No turienes [ejot] caur minēto velvēto istabu un caur priekšnamu uz otro stāvu, virs vārtu telpas pa kreisi no pilsētas [puses] uz zāli iet mūra kāpnes. Durvju nav, ir tikai divi āķi mūrī. Ejot augšā uz zāli, durvis ar dzelzs virām un aizšaujamo; mūrī divas skavas. Turpat logā ir vesels režģis. Ieejot pašā zālē, durvis uz divām dzelzs virām, aizšaujamais un skava mūrī. Lielajā zālē septiņos logos ir nebojāti režģi, astotajā ir tikai viens stienis, bet devītajā – tikai četri stieņi šķērsām līdz puslogam, viens gareniski; trīs [logi] ir bez režģiem. No šīs zāles ejot uz torni, pa labi durvis uz divām virām. Uzejot nedaudz augstāk, pavisam maza istabiņa, vienkārša podiņu krāsns, viens logs ar režģi. Durvis uz virām, ar turamo [skavu]. Turpat tornī augstāk trīs logi ar dzelzs režģiem. No šī torņa durvis ar dzelzs virām. Ejot uz leju, mūrī ir divi enkuri 8. Šis tornis nesen nosegts ar šindeļu jumtu. Izejot cauri minētai zālei, nonāk pie dzīvojamās istabas; uz to durvis ar virām, aizšaujamo un skavu. Tajā ir kamīns un divi logi ar režģiem un veselām rūtīm. No tās istabas uz vajadzību kambarīti [ved] durvis ar virām. Bet no turienes ir kāpnes no zāles uz leju. Apakšā zem zāles ir aizslēdzams kambaris, kurā logs ar režģi. Iepretim atrodas vistu kūts bez durvīm, logs ar krustveida režģi. No tās pašas dzīvojamās istabas, kas atrodas pie zāles, iet durvis uz jauno pili, turpat jaunas kāpnes lejup. Turpat liels kambaris ar kamīnu, pārdalīts ar plāniem [zāģētiem] dēļiem. Logi ar režģiem, un tajos ir rūtis, visas durvis ar virām. No turienes durvis ar virām un ”aklo” atslēgu 9, [iziet] uz leju , kas ved uz baznīcu, bet otrs mūri [ved] lejup uz jau pieminētajām istabiņām un dzīvojamām istabām apakšstāvā.

Iepretim šim namam ir koka māja, kuru uzcēlis pans Suhodoļskis. Tajā augšstāvā atrodas divas baltas istabiņas, viena otrai pretim, kurām durvis ir uz dzelzs virām, ar rokturiem un kliņķiem. Vienā istabiņā dīķa pusē 10 ir 10 rūtis, vienpadsmitās nav. Krāsns ārējā puse no zaļiem glazētiem podiņiem, priežkoka galds, apkārt soli un krēsli bez atzveltnēm. Otra istabiņa virs pirts, virzienā uz baznīcu; tai durvis ir kārtībā, ar aiztaisāmo; zaļa, glazēta krāsns, trīs veselas stikla rūtis, galds. Starp šīm istabiņām ir priekšnams, no kura vienas durvis ved uz eju, kas iet visapkārt šīm istabiņām; durvis uz virām, ar kliņķi, bet otras durvis baznīcas pusē ved uz kambarīti; [tās ir] uz virām. Nokāpjot lejā no pieminētās ejas, ir divas durvis, vienas otrai pretim, uz virām, ar klinķiem, [kas ved] uz priekštelpu, kurā atrodas virtuve. No šīs priekštelpas pa labi ir [neliels] priekšnams, uz kuru [iet] durvis ar virām. No tā paša priekšnamiņa otras durvis uz pirti, uz virām. Iepretim šai pirtij uz zemes (apakšējā stāvā) ir istaba, uz to durvis uz divām virām, ar rokturi, kliņķi, aizšaujamo un skavu. Tajā istabā ir septiņi rāmji 11. ar saplēstām stikla rūtīm, bet astotā aila ir aizmūrēta; vienkārša podiņu krāsns, turpat divi soli, galds , vienkāršs skapis bez aizslēdzamā. Šī māja segta ar kārniņu jumtu. Izejot no šīs mājas, pagalmā vairs nav nekā [nekādu celtņu], jo, sākot ar vārtu aili, līdzās mūrim viss ir sabrucis. Bet tajā pašā priekšpilī, nonākot līdz kancelejai, ir kāpnes. Ejot pa šīm kāpnēm, [nonākam līdz] istabai. Uz to [ved] durvis ar virām, tajā trīs saplēstas rūtis un vienkārša ķieģeļu krāsns.Turpat priekšnamiņš; tā durvis ar virām. Zem kancelejas vienkārša istabiņa, kurā ir tikai režģis logā. Turpat pie kancelejas ir apaļš, [pilnīgi] tukšs tornis, un uz tā nav pat jumta. Sākot ar šo torni līdz pat otram četrstūrainam [tornim], mūris līdz pamatiem sagruvis, [tā vietā] uzbērts valnis kaķotu baļķu koku nocietinājumā 33 olekšu garumā, [mērot] no latviešu baznīcas.

Ejot uz pils pagalmu, pirmajā vārtu ailā durvju nav, ir tikai divi dzelzs āķi mūrī. No šīs vārtu ailas zem zemes ir trīs velves, kas līdz ar zemi piebērtas ar akmens lielgabala lodēm un piemētātas 12. Vienā no šīm telpām logs ar režģi , šaušanai pa pils grāvi zemes [līmenī]. Otrajā vārtu ailā tāpat tikai divi āķi mūrī, trešais aizmūrēšanai; turpat divi režģi. Trešo vārtu ailā slikti vārti uz četrām virām. Tajā vārtu ailā durtiņas uz vienas viras. Blakus tām velvēts kambaris; uz to durvis ar divām virām un nebojāts režģis logā. Ejot uz pils pagalmu, mūra vārtu telpā, tajā ir lieli vārti, kārtīgi apkalti; trīs viras, pie vārtiem (pradlo), tam cauri stienis; klamburs, ķēde. Vārtos ir durtiņas uz divām virām. Pa labi uz pagrabu durvis uz vienas viras, ar aizšaujamo skavu.

Blakus tam pieliekamais kambaris. Uz to ved durvis uz divām virām, ar aizšaujamo un skavu; logā ir divi režģi, kas pa lielākai daļai ir aizmūrēti. Blakus atrodas tukša maizes ceptuve, durvju tai nav, tikai āķi mūrī un četri režģi logos. Blakus ir virtuve, uz to – durvis uz vienas viras, skava; divi režģi pie logiem, galds. Līdzās ir pavāra istabīņa, [tajā] durvis uz virām, galds. Blakus alus darītava, uz kuru durvis uz virām, ar aizšaujamo, skava; dzelzs režģi divos logos, pie viena – slēģis uz dzelzs virām. [Tajā atrodas] katls alus vārīšanai trīs mucu tilpumā, kā arī trīs alus kubli. Līdzās ir istabiņa maizes mīklas iejaukšanai, tajā durvis uz dzelzs virām.

Tālāk zem baznīcas atrodas velvēta telpa, uz kura iet durvis uz dzelzs virām, ar aizšaujamo un skavu; pie logiem trīs dzelzs režģi. Blakus ir mantnīca, 13, tai durvis uz dzelzs virām ar stipru atslēgu. [Šīs durvis] ved zem apaļā torņa, kas ir pārsegts ar šindeļu jumtu. Citas pazemes velves ir sagruvušas. Sāņis šajā mantnīcā iet durvis uz kāpnēm, kas ved uz augšu; pa tām līdz pusei 14. Uzkāpjot, atrodas baznīca. Uz to dzelzs durvis uz dzelzs virām, ar durvju turamo. Tajā [baznīcā] ir trīs logi ar režģi, bet ceturtajā nav – ir palikuši tikai trīs stieņi šķērsām, bet viens gareniski. Piektajā [logā] ir viena stikla rūts, saplīsusi. Sakristeja ir maza. Trīs altāri ar svētbildēm. [Ir arī] otras durvis uz augšu uz to pašu baznīcu, uz dzelzs virām, ar bultu (rygiel) un skava mūrī.

Blakus šai baznīcai ir pieliekamais kambaris, (spizarnia), uz to durvis uz virām, ārējā atslēga, durvju turamais, aizšaujamais, skava, režģis logā, virs šī pieliekamā atrodas kambaris; durvis tajā uz virām, ar aizšaujamo, skavu. Blakus tam dzīvojamā istaba, (kownata) durvis uz to uz virām, ar rokturi, skavu mūrī. Šai istabai ir logs ar veselu stikla rūti un ar dzelzs režģi, bet divu stieņu tajā nav. Virs tās augšā ir otra dzīvojamā istaba. Uz to [ved] durvis uz virām, ar aizšaujamo un skavu. Tālāk no ejas 15 ir durvis uz lielo zāli, uz dzelzs virām. Šai zālei ir četri logi ar dzelzs režģiem, bet divi, kuros nekā [režģu] nav. No šīs zāles uz torni ved divas durvis uz dzelzs virām. Pie vienām durvīm ir aizšaujamais ar skavu. Pie tās pašas zāles atrodas liela istaba. Uz to ved pildītas 16 durvis uz dzelzs virām; bulta (rygiel), trīs āķi, skava. Logos jaunas rūtis, tikai vienā trūkst loga rāmja, bet otrs rāmis salauzts. Režģi ir trijos [logos]. Divi garie galdi, trīs krēsli, krāsns.

Virs minētās istabas pieliekamais kambaris, (spizarnia), uz to ved durvis uz virām, ar durvju aiztaisāmo (z xrzeciadzem). No tās pašas lielās istabas apgleznotas durvis uz dzelzs virām, [ved] uz dzīvojamo telpu (do kownaty) , kurā ir divi logi ar dzelzs režģiem;  trešais ir aizmūrēts; skapis ar dzelzs režģi. No tās divas pildītas [oderētas] durvis uz pagrabiem; blakus ir kambarītis, [tām] durvis uz virām. Zem tās pašas dzīvojamās istabas ir velvēta telpa, uz kuru iet dzelzs durvis uz virām; tām ir ārējā atslēga, aizšaujamais, skava; tajā divi logi ar dzelzs režģiem.

No šīs velvētās telpas uz augšu iet durvis uz virām, skava mūrī. No lielās istabas atkal ( z nowu) durvis uz dzīvojamām telpām (opokoiom) virs vārtu ailes, uz virām, ar kliņķi un skavu. Uz pirmo dzīvojamo istabu ved durvis uz virām, ar aizšaujamo, skavu. Tajā ir ozolkoka durvis, jauni stikli sešos rāmjos ( gmach), bet vienā rāmī ir 16 atsevišķu rūšu. Uz otro dzīvojamo telpu 17 iet durvis uz virām, ar aizšaujamo. Tajā ir glazētu podiņu krāsns, četras rūts, divi [logi] veseli, trešajā logā bojāts rāmis, ceturtajā divu rāmju (guater) trūkst. Priežu koka galds, divi soli, krēsls, pieci plauktiņi (lisztew). Uz trešo dzīvojamo telpu ved durvis uz virām; logs pieci rāmji. No šīs telpas ejot pa kāpnēm uz augšu, pieci loga rāmji ar Viņa žēlastības karaļa Stefana ģerboni. Uz ceturto telpu, [kas atrodas] virs pašas vārtu ailas, iet durvis uz virām. Tajā ir pieci rāmji ar jaunām stikla rūtīm. Divos logos ir trīspadsmit rāmji, bet vienā – Viņa karaļa majestātes ģerbonis. Otrajā trūkst divpadsmit logu rūšu (szyb) un režģis; turpat ir trīs soli visapkārt, aizšaujamais, skava.

No otras dzīvojamās telpas uz leju iet durvis uz virām.

Pils šaujamie ieroči un mantnīca
No vara lieti lielgabali – serpentīni (serpentinow)- 6.
Lielās cietokšņa bises (hakownic wielkich), dažādas: derīgas un nederīgas – 30.
Mazās cietokšņa bises (hakownic malych) tāpat dažādi – 22.
Berzow 18- 2, viens no tiem bojāts.
Lodes priekš berzow – 16.
Lodes serpentīniem – 500.
Sērs – pusotras kastes.
Pulveris – gandrīz pilna vāte.
Dzelzs hawarow 19 – 2.
Kagancow 20 – 2.
Lejamās formas: mazas un lielas – 14.
Sabojātas laternas – 5.
Vairāki sabojāti pulvera ragi.

Pils priekšā dzīvo.

Pirtnieki – 7 , diviem no tiem sadegusi visa manta. Amatnieki ir 4: galdnieks, gleznotājs – itālietis, skroderis un viens dārznieks, kurš apkopj pils dārzu; bende. Pils kalpi jeb sulaiņi – (pacholkow sluzebnych) – 6 , bet septītais – ziņnesis (tiesas kalps – wozny). Viņiem visiem nav citu pienākumu kā kalpot pilij, saņemot [par to] no pils uzturu.

Pils tīrumi

Pirmā pusmuiža pie pils. 21

Ēkas tajā: balta māja ar dzīvojamo istabu (z kownata), krāsns tajā ir balta, 22 tajā ir papīra logi, durvis uz virām, skava un aiztaisāmais ir durvīs.

No tās priekšnams, bet iepretim melnā istaba (czarna izba). [Māja] klāta ar skaidu jumtu (dranica). Šo māju uzcēlis viņa žēlastība pans Abramovičs, Cēsu pilskungs.

Ir divas rijas labības kaltēšanai, bet jaunais piedarbs (przegrods) kur kuļ labību, pašlaik tikko uzcelts. Pie rijām, [ir piebūvēti] divi jauni kambari. Jauna lopu kūts, bet nav neviena lopa, jo panam Abramovičam neviens nav nodots.

No zariem pīts šķūnis siena glabāšanai. Pils tuvumā atrodas divi dīķi (dzarski), iežogoti visapkārt ar jaunu pāļu sētu (sztakietam). Maltuve ar vienu akmeni, ar mazu ūdens krājumu, tā tikko spēj samalt pils patēriņam.

Pie pils lopu muižas ir trīs lauki (polia).

Pirmajā var izsēt rudzus 3 lastus un 31 pūru. Šis lauks ir vislielākais.

Otrā laukā var izsēt rudzus 130 Rīgas pūru.

Trešajā laukā var izsēt puspiekta lasta rudzu. Bet tur ir neapsēta zeme,jo zemniekus izkāva maskavieši. Apsējot šīs tukšās vietas, kāmēr uz tām nav apmetušiem zemnieki, var izsēt vairāk. Sakarā ar to pagājušā rudenī iesēti pieci lasti un divpadsmit pūru. Miežus turpretim izsēj vienā gadā vairāk, otrā mazāk, bet pagājušajā vasarā miežu iesēts trīs lasti un pieci pūri. Šos miežus tagadējais Cēsu pilskungs (pans Starosta) pirka pilnīgi par savu personīgo naudu un tāpat arī auzas. Auzas šajā gadā iesēti divi lasti bez pūra. Zirņu iesēts ap seši pūri. Plēkšņu kviešu (orkiszu) iesēti trīs pūri.

Pļava, kā to paskaidroja dzimtzemnieki zem zvērasta, esot viena, [tur novāc] ap 100 vezumu [ražas], bet kad zāle labāk paaug, var nopļaut arī vairāk.

Pirmajā pils pusmuižā (folwarku) šajā 1590.gadā no ievāktiem rudziem iekults viens lasts un 12 pūru. Bez tam vēl ir 10 kaudzes (stogow) nekultu rudzu, vērtējot katru kaudzi uz 20 pūriem, sanāk kopā 200 pūru. Bet, ja Dievs dod labāku ražu, tad vēl vairāk ievāc.

No ievāktajiem miežiem tajā pašā 1590.gadā izkulti 333 pūri, bet aptuveni 7 kaudzes vēl ir nekultas, kuras var vērtēt uz 98 pūriem. Auzu – 11 kaudžu, un, kā dzimtzemnieki paredz, tur būšot ap pusotra simta mucu, jo raža bija viduvēja. Kviešu-viena kaudzīte, paredzams [izkult] ap 12 pūriem. Zirņu – ap 10 pūriem.

Atsauces:

  1. Wrzeciadz – pirmā nozīme vārdnīcas uzdota kā īsa ķēde durvju aiztaisīšanai, bet arī aizšaujamais, slēgdzelzs. Šeit visur paturēts – aizšaujamais
  2. Skabel aprakstīts kā durvju āķis, kurā ielaist wrzeciadz vai piekaramo atslēgu vai aizbīdni. Vienveidības pēc visur tulkots kā skava
  3. Kuna zelazna nozīmē ķēdē pakārtu dzelzs riņķi, kurā ieslēdza noziedznieka kaklu, nestādot to pie kauna staba
  4. Varbūt ar manteļskursteni?
  5. Listtwa, listīšu nozīmē kā rotājums apkārt logiem u.c., bet lisztwa nozīme arī koka dēļu plauktiņus, kur izlikt traukus vai ko citu
  6. Ar vārdu kownata sākotnēji nosauca istabu ar kamīnu (no latīņu caminata); līdztekus ieviesās no vācu val. aizgūtais gmach un no tā tulkojums pokoi, kurš jaunākā laikā ir vispārējs dzīvojamās istabas nosaukums
  7. Iespējams, ka ar šo vārdu nosauca atejas vietu. Nosaukums atkārtojās divas reizes un vienmēr dzīvojamo istabu tuvumā
  8. Varbūt kotka ko tew, ko tewica – mūra enkurs
  9. Atslēga, kas pati aizkrīt.
  10. nad sadzawka- burtiski: virs dīķa
  11. guater- visur tulkots kā rāmji. Šķiet, tā apzīmēta viena loga daļa, kurā bija rūts
  12. aizbirušas – zaliazle
  13. ceikauz – arī; ieroču noliktava
  14. Retāk wpol nozīmē kaut ko aptvert
  15. z ganku-arī: no koridora
  16. burt. oderētas futrowane
  17. gmach – šeit telpas nozīmē, bet jaunākā laikā arī savrupnams
  18. miezeri?
  19. nozīme nav noskaidrota
  20. Apgaismošanas pannas?
  21. Tā saukta Cēsu pilsmuiža
  22. Varbūt telpa ar skursteni pretstatā dūmistabai
print

Rakstu navigācija

Pievienot komentāru