Центральный государственный архив древних актов (Москва), Ливонская метрика, год 1582, фонд 389, дело 574, листы 56-60
1582.gadā maija 9. dienā Vendā, citādi sauktā Cēsis.
Atbrauca viņu žēlastības revidentu kungi uz Cēsīm (Kiesi), kas no seniem laikiem vāciski saukta Vendena; tajā pašā dienā viņi apskatīja pilsētu, kurā visas mājas no vietas nopostītas; kopumā novērtējot izrādījās, ka tikai dažas mājas atlikušas un arī tās nav veselas, bet tajās var vēl dzīvot.
Pils un pilsēta pie tās atrodas tieši pusjūdzes attālumā no Gaujas upes. Šeit atradās Livonijas mestru sēdeklis un pāri par desmit apkaimes pilsnovadi piegādāja pārtiku mestra uzturam, kā arī pildīja darbus šai pilij. Visas Livonijas zemes sanāksmes, seimus un tiesu noturēja šeit vai Valmierā. Šeit izšķīra no visām tiesām iesniegtās apelācijas, un šeit atradās augstākais tribunāls, kur visām lietām bija jābūt galīgi izspriestām.Pils ir liela; pie tās atrodas ar mūri apņemta priekšpils, uz kuru ved vieni vārti no lauka puses, bet otri no pilsētas.
No priekšpils uz pili ved vārti. Pils ir četrstūraina, liela un plaša; visur bijušas celtnes visapkārt gar mūriem segtas ar augstu nojumi. Vienā pusē atradās dzīvokļi karakalpiem, otrā pusē pārtikas noliktavas un mantnīca 1, citi dzīvokļi un zirgu stallis. Bet visām šīm ēkām [pašlaik] trūkst pārseguma. Trešajā malā arī ir ēkas, kas piekļaujas pils pagalmam. Šī kvadrāta vienai malai pieguļ pils pagalms, uz kuru ved velvēts mūra tilts, kuram tiklab no augšas, kā no apakšas ir slēptuves.
Šī pils pagalma lielums ir 14 asis garumā, bet platumā astoņas. Tam [pils pagalmam] viena siena pavisam, bet no otras sienas daļa ir gandrīz sagrauta. Tas notika pa daļai no apšaudes, kad ienaidnieks uzbruka vāciešiem, kuri bija pārgājuši Magnusa pavalstniecībā un pēc Magnusa aizjāšanas pie Maskavieša [cara] bija ieslēgušies pilī. Bet pa daļai sagrauta, kad šie vācieši zem sevis aizdedzināja pulveri, jo ilgāk vairs nespēja turēties [krieviem] pretim.
Divās veselajās daļās palikušas dažas velvētas telpas, kas izveidotas sevišķi krāšņi un vareni. Īpaši lielā velvētā istaba, kurā noturēja sanāksmes un kurā ir uzgleznoti visi ordeņa mestri. Tajā ir arī vairākas kolonnas. Vienā galā atrodas baznīciņa virs velvēta pagraba. Tomēr visu telpu sienas bojāgājušas no lielgabalu lodēm. Visā šajā pilī un tās pagalmā neviens nedzīvo. Šī pils pagalma dibendaļa pans Suhodoļskis uzcēla koka namu un atjaunoja lielās pils vienu pusi blakus vārtiem un virs vārtu ailes, kur ir vismaz piecas vai sešas istabas dzīvojamās istabas.
Cauri pilij plūst tekošs ūdens no avota, kurš sākas turpat nocietinātajā rajonā 2, un tāpēc to nevar atņemt [ienaidnieks]. Tieši blakus pilij atrodas pilsēta, kas nav liela, no pils atdalīta tikai ar mūri bez jebkāda pils grāvja. Pēc lieluma tā ir varbūt kā Ļubļina vai Sendomira bez priekšpilsētām 3. Šajā pilsētā netālu no pils atrodas velvēta mūra baznīca, tajā ir divas kolonnu rindas. Baznīca ir varbūt tikpat liela vai mazāka nekā Sv. Jēkaba baznīca Rīgā, bet tā ir ievērojami cietusi, sevišķi jumts, tornis un velves vienā vietā. Tajā ir tikai viens altāris. Ērģeles maskavieši sabojājuši un tur [baznīcā] turējuši zirgus.
Lieli vara zvani ar skaistu skaņu ir trīs. Kapsēta pie baznīcas ir plaša.
Par draudzes apkopšanu katoļu laikos mēs nevarējām neko uzzināt. Bet luterāņu laikā nebija vairāk kā divi mācītāji un trešais zvanītājs, kuru pārtika bija no dārziem un iedalītiem laukiem, un no namnieku saziedotā.
Pilsētā ir arī krievu baznīciņa, kuru apmeklēja krievu kupči, kad atbrauca.
Iepretim Katrīnas vārtiem arī ir Sv. Katrīnas mūra baznīciņa, kur sanāk latvieši uz luterāņu mācītāja sprediķi.
Pie lielās baznīcas ir kapelāna māja sliktā stāvoklī un neliela, un pie tās atrodas dārziņš.
Pilsētā bijusi arī skola, bet pašlaik tukša un sagruvusi.
Ir arī hospitālis pilsētas priekšā sešu stadiju atstatumā; kādreiz tā bijusi mūra [ēka], tagad sagrauta. Pie tā esot bijušas 16 zemnieku sētas, bet pašlaik ir tikai pieci zemnieki, kurus pārņēmis starosta.
Šos zemniekus viņa karaļa žēlastības izlūdzies pans Silvestrs Ivanovičs, lai tie viņam nodrošinātu iztiku, uz ko viņš jau Smiltenē norādīja revidentu kungiem.
Pils šaujamie ieroči, kas vēl atlikuši bez tiem, ko karaļa žēlastība pavēlēja aizdot prom uz Alūksni.
Lielgabali:
Mazais falkonets (Falceneth maly) 1
Serpentīni (Serpentynek) 5
Vara kyow 4 2
Lielās āķa bises (hakownic wielkich) 58
Mazās āķa bises (Malych hakownic) 33
Lielgabalu lodes:
Mazajam falkonetam 20
Serpentīniem dzelzs lodes 416
Tiem pašiem oblewanych 5 lodes 87
Dažādas arkebūzu (hakownicznych) lodes 3700
Svina lodes, divas mārciņas smagas, 23
Svina lodes, vienu mārciņu smagas, 8
Svins centneros 10
Pulvera nav palicis pāri vairāk par 2 centneriem un 4 mārciņām, bet šis pulveris jāpārstrādā par jaunu.
Sērs divu centneru mucās 3, bet pa vienam centneram 2 un tās pašas nepilnas
Salpetris centneros 2 ½
Pulvera ragi (Prochownie) āķa bisēm 45
Laternas 12
Formas:
Mazajam falkonetam no vara 1
Tam pašam falkonetam no dzelzs 1
Serpentīnu formas ir 2
Āķa bisēm 4
Divas liekas vara formas, kuras šiem lielgabaliem nav derīgas
Lodes ”mūkiem” jeb feldšlangām (mnichowych ab Felthslangowych) ir 2500
Pie Cēsu pils ir 10 pagastu. Pirmais ir Tolmša pagasts – kur bijuši 45 zemnieki. Pašlaik ir 10 zemnieki, kuri pilda klaušas kā kājnieki. Atlikušie 35 [ciemati] ir postažā. Zemes pavisam kopā ir 34 arkli.
Otrs ir Dzīslēnu (?) pagasts. Tajā bijuši pavisam 28 zemnieki. Pašlaik ir tikai 7 pastāvīgie iedzīvotāji un tie paši kājnieki [bez zirgiem], bet postažā ir 21 [ciemats]. Pavisam ir 25 arkli zemes.
Trešais ir Avotēnu pagasts. Tajā bijuši 39 zemnieki. Pašlaik pastāvīgi apdzīvoto 12, bet postažā 27. Pavisam kopā ir 21 arkls zemes.
Ceturtais ir Lību pagasts. Tajā bijuši 30 pastāvīgie zemnieki. Pašlaik apdzīvoto [sētu] ir 16, bet postažā 14. Pavisam kopā viņiem ir 15 arkli.
Piektais ir Gaidāna pagasts. Tajā bijuši 30 zemnieki. Pašlaik tajā ir 10 apdzīvotu, bet 20 tukšu [sētu]. Pie šī piedalīts klāt otrs – Inkensta pagasts, kurā bijuši pavisam 19 zemnieki. Pašlaik tur ir 7 apdzīvotas [sētas], bet postažā – 12.Gaidāna pagastā ir 20 arklu, Inkenstā – 14 arklu.
Sestais ir Kudliņu pagasts. Tajā ir 11 apdzīvotu, bet 12 tukšu [sētu]. Zemes bijis 13 ½ arkla.
Septītais ir Vibāna pagasts. Tajā bijuši 34 zemnieki. Pašlaik ir apdzīvotas 22 [sētas], tikai ļoti trūcīgas, postažā ir 12. Zemes tiem kopā ir 24 arkli.
Astotais ir Grīvļāna pagasts. Bijuši pavisam 20 zemnieki. Pašlaik apdzīvoti ir tikai 7, bet postažā 13 [ciemati]. Zemes tajā ir 13 arkli.
Devītais ir Purniča pagasts. Tajā bijuši 28 [ciemati]. Pašlaik to ir tikai 7, kas skaitās pie pils, bet 9 ir tukši.
Tajā pašā pagastā panam Dembinskim pieder 9 zemnieki.
Tajā pašā pagastā 3 zemnieki pieder Hrebni (?) Novoseļskim. Tie visi kopā aptver 20 arklus zemes.
Pie pils pašlaik pieder arī [privāto] muižu – Volvera Kuges (?) un otra Voltera fon der Borga zemnieki. Pie tiem skaitās 12 apdzīvotas [sētas], bet 4 – postažā.
Šo zemnieku klaušas un nodevas. Vispirms labības ziņā [par nodevām] viņi paskaidroja, ka kopš seniem laikiem devuši no arkla 4 pūrus rudzu, 4 pūrus miežu, 4 pūrus auzu.
Bet pašlaik sakarā ar nonākšanu nabadzībā viņiem tas esot par smagu. Tagadējo laiku [apstākļu] dēļ pans starosta.
Viņiem ievedis žēlsirdīgu [nodevu] kārtību, pie kuras lai būtu atļauts palikt arī pašlaik, proti, cik kuram paaug. Tomēr viņi piekrita, lai tie, kuriem ir zirgs, dotu pa 2 pūriem no katras labības, bet kam nav zirga, – pa vienam pūram.
Un tā arī noteica uz nākamajām divām vasarām vai divām ziemām. Tāpat viņiem pienākas nodot uz Sv. Jāņa dienu no katra arkla pa aunam, tomēr šajā posta laikā jāraugās, lai tas nav viņiem par smagu.
Tāpat dod kviešus pa 1 siekam no ciemata.
Tāpat zirņus pa pussiekam.
Tāpat linus pa ½ podam.
Tāpat apīņus pa ½ podam.
Tāpat kaņepes pa ½ podam. Sienu pa vezumam.
Malku pa 4 vezumiem.
Senāk devuši arī no mazākiem pagastiem pa diviem, bet no lielākiem pagastiem pa trim vēršiem; un saskaņā ar likmi zināmu skaitu nobarotu cūku. Bet tuvākajās divās vasarās lai viņiem būtu piešķirta šai ziņā atlaide.
Agrāk devuši arī pa 1 vistai un pa 10 olām.
Naudas nodevu maksā 7 ½ poļu grašu.
Klaušas šiem zemniekiem ir tādas pašas kā visās citās pilīs un apriņķos.
Ir vēl Āraišu pils vienas jūdzes attālumā no Cēsīm, kuru sauc par Vecajām Cēsīm. [Tā ir] gandrīz tukša, un pie tās nav nemaz zemāko padoto [klaušu zemnieku], un nekas te nav apstrādāts.
Tomēr aramzeme jeb foļvarka tīrumi ir lieli, bet pašlaik tie ir tukši. Ar laiku, kad ciemati būs apdzīvoti, viņi varēs šo foļvarku apstrādāt, un tas būs labs foļvarks, jo tīrumi nav mazie.
Tulkojis Jānis Tālvaldis Zemzaris