4. nodaļa Pils – kapitulu, sapulču un apspriežu vieta (XIV – XVI gs.)print

Jau 14.gs. Cēsu pils veidojās par Livonijas ordeņa zemju administratīvo centru. To ietekmēja nevis mestru varas centralizācija, bet noturīga tradīcija Cēsīs regulāri rīkot ordeņvalsts augstākā likumdošanas un tiesas orgāna – kapitula sesijas, kā arī Livonijas zemeskungu un kārtu sapulces un apspriedes.

14.gs. kapituli, kuros bez mestra un landmaršala piedalījās Livonijas komturi un fogti, notika arī Rīgas, Daugavgrīvas un Kuldīgas pilīs, tomēr visbiežāk tie sanāca Cēsīs. Tā tas turpinājās arī 15.gs., kad retumis kapituli notika citās mestra pilīs – Valmierā un Rīgā. Kapituli parasti notika rudenī, laikā no septembra līdz novembrim, un pavasarī – maijā un jūnijā, tomēr tika sasaukti arī ārkārtas gadījumos. Galvenais kapitulu sasaukšanas iniciators bija Livonijas ordeņa mestrs.

Sevišķu nozīmi Livonijas politiskajā dzīvē kapituli ieguva laikā, kad to kompetencē bija jauna Livonijas ordeņa mestra ievēlēšana pēc vecā mestra nāves vai atcelšanas. 1237. – 1413.g. Livonijas ordeņa mestri tika ievēlēti ārpus Livonijas, Vācu ordeņa kapitulos virsmestra vadībā. Kopš 1413.g. mestra vēlēšanas notika Livonijā, bet ievēlēto apstiprināja virsmestrs Prūsijā. No 1433.g. (iespējams, jau no 1424.g.) līdz 1470.g. Livonijā tika izvēlēti divi kandidāti, no kuriem virsmestrs mestra amatā apstiprināja vienu. Kopš 1470.g. Livonijā atkal kapituls izvirzīja kandidātu, ko apstiprināja virsmestrs, bet kopš mestra Voltera no Pletenbergas valdīšanas laikiem kapituls kā nākamos mestrus ievēlēja koadjutorus, kurus amatā apstiprināja Vācu ordeņa Vācijas zemes mestrs jeb vācmestrs. 1 Kapitulos notika arī jaunā mestra svinīga ievešana amatā.

Kapitulos piedalījās ne tikai apgabalu pārvaldnieki, bet visu Livonijas kārtu un pilsētu pārstāvji, uz kuriem attiecās kapitulā izskatāmie jautājumi. Šie pārstāvji kapitulos ieradās pēc mestra uzaicinājuma. Tā 1425.g. 16. septembrī Tērbatas pilsēta rakstīja Rīgai, ka tā sūtīs savus sūtņus uz kapitulu Cēsīs (to Wenden eyn cappitel), ko mestrs ar saviem apgabalu pārvaldniekiem noturēs nākošajā svētdienā, lai apspriestu, kā atrisināt konfliktu ar Novgorodu, un rosināja arī Rīgu nosūtīt savus sūtņus uz kapitulu. 2

Kapitulos tika izšķirti konflikti starp kārtām, pilsētām un Livonijas zemeskungiem. 1427.g. 2. jūnijā mestrs Rēveles pilsētai lūdza uz ordeņa kapitulu Cēsīs nosūtīt divus rātes un divus pilsētas kopienas pilnvarotos, lai viņš kopīgi ar saviem apgabalu pārvaldniekiem kā šķīrējtiesneši varētu izšķirt strīdu starp Rēveli un Tērbatas bīskapiju. 3

14.gs. kapitulos pārsvarā tika izskatītas Livonijas valstiņu konfederācijas iekšējās lietas. Kapituls lēma par privilēģiju piešķiršanu pilsētām un kārtām: 1318.g. 18. oktobrī apstiprinātas Pērnavas pilsētas privilēģijas, 4 1349.g. 4. oktobrī apstiprinātas Hārijas – Viras vasaļu privilēģijas. Jāatzīmē, ka pēdējā minētā kapitulā uzskaitīti tā dalībnieki: mestrs, landmaršals, Vilandes un Rēveles komturi, Jervas fogts, Kuldīgas, Ventspils, Daugavgrīvas, Siguldas, Pērnavas un Cēsu komturi, Peltsamā, Sakalas un Karksi fogti. 5

Kapitulos tika lemts arī par pilsētu un kārtu atbrīvošanu no pienākumiem un saistībām. 1344.g. 30. maijā Rīgas pilsēta tika atbrīvota no 100 marku lielā ikgadējā maksājuma ordeņa Rīgas pilij. 6 1348.g. 8. oktobrī Rēveles pilsēta atbrīvota no dalības karagājienos uz Lietuvu un Igauniju, kā arī no zemessardzes dienesta jeb malveas (de malvia tenenda), izņemot gadījumus, ja noticis ienaidnieka iebrukums ordeņa teritorijā. 7

Kapituls lēma par ordeņa īpašumu dāvināšanu vai izlēņošanu. Tā 1364.g. 23. aprīlī ordenis dāvināja 3 ciemus Padises klosterim, 8 bet 1374.g. 31. oktobrī piešķīra zemi Narvas miestam. 9 Kapitulos tika apstiprināta jaunu nodokļu uzlikšana: 1368.g. 6. novembrī tika noteikts nodoklis Kuldīgas pilsētai. 10

Ordeņa pavēlnieku sapulce funkcionēja arī kā šķīrējtiesa, par ko liecina 1393.g. 13. oktobrī izšķirtais Rēveles bīskapa un Padises abata strīds par zemi. Šajā procesā piedalījušies arī Cēsu baznīcas plebāns Nikolajs Hāne un mestra jurists, maģistrs Markvards no Forstes. 11 Divos kapitulos risinātas Livonijas zemeskungu: Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa nesaskaņas. 12

Tikai vienreiz 14.gs. kapituls izlēma jautājumu, kas skāra ārējās lietas: 1347.g. 14. oktobrī tika noteikta maksāšanas kārtība Dānijas karalim par ordeņa nopirkto Ziemeļigauniju. 13

1375.g. 28. aprīlī nepārprotami minēts, ka kapituls notiek Cēsu pilī. Kapitula dalībnieki bija mestrs Vilhelms no Frimersheimas, landmaršals Andreass no Šternbergas, Vilandes komturs Arnolds no Herikes, Cēsu fogts Alberts no Brokenas, kā arī citi kapitulā piedalīties tiesīgie pavēlnieki un komturi, Rīgas diecēzes, Tērbatas bīskapa un Rīgas arhibīskapa sūtņi sapulcējušies Cēsu pilī (in castro eorum Venden dicte Rigensis diocesis in unum congregati), un izskatīja arhibīskapa un ordeņa konfliktu par ordeņa ieņemtajām arhibīskapijas teritorijām. 14

No 15.gs. ir ziņas par 31 Cēsīs notikušu kapitulu. Sakarā ar starpvalstu attiecību saasināšanos kapitulos pārsvarā tika izlemti valstu savstarpējās attiecības skaroši jautājumi. 1405.g. rudens sākumā spriests par attiecībām ar Lietuvu, 15 1406.g. 18. oktobrī – par lietām, kas saistītas ar Lietuvu un Pleskavu, 16 1407.g. 9. augustā pārrunāta kopīga karadarbība ar Lietuvu pret Pleskavu. 17 1410.g. 2. jūnija kapitulā spriests par jautājumiem, kas saistīti ar Vācu ordeņa un Polijas konfliktu, 18 bet 1413.g., īsi pirms 27. janvāra apspriesti jautājumi par apgabalu ienākumu sūtīšanu uz Prūsiju, kā arī attiecības ar Novgorodu. Kapitulā piedalījās arī Novgorodas sūtņi. 19

Attiecības ar Novgorodu netika noregulētas ilgāku laiku. Par tām tika spriests 1420.g. 18. janvārī, 20 bet 1420.g. 24.-25. augustā kapitulā beidzot tika noslēgts miers ar Pleskavu un Novgorodu. 21

1413.g. oktobra beigās kapitulā skatīja atkal aktualizējušās Dānijas un Hārijas – Viras zemes attiecības. 22 No ārējām lietām 15.gs. vissvarīgākie bija ar Vācu ordeņa un Polijas lielo konfliktu saistītie jautājumi, kuriem tika veltīti vairāki kapituli. 1417.g. 13.-15. jūnijā spriests par jautājumiem, kas saistīti ar Vācu ordeņa un Polijas – Lietuvas miera noteikumiem, 23  1421.g. 25. februārī – par muitas atcelšanu Prūsijā un Vācu ordeņa savienību ar Hanzas pilsētām, 24 1422.g. 7.-8. jūnijā – par karu ar Poliju un savienības slēgšanu ar krieviem pret Lietuvas lielkņazu Vitautu, 25 1422.g. 6. – 14. decembrī – par Vācu ordeņa neizdevīgo miera līgumu ar Poliju. 26

No Livonijas konfederācijas iekšējām lietām 1420.g. 13.-14. oktobrī tika. izskatīta ordeņa zemes pārdošana Sāmsalas bīskapam, Pērnavas pilsētas privilēģiju apstiprināšana un attiecības ar Novgorodu, 27 bet 1415.g. 4.-6. augustā spriests par ordeņa konfliktu ar Piritas klosteri un monētu kursu ar Tērbatas bīskapiju. 28 1424.g. jūnija vidū kapitulā izšķirts ordeņa un Rīgas namnieku strīds par zemi. 29

Vienotas monētu sistēmas izveidošana 15.gs. bija aktuāls jautājums, kam tika veltīta landtāga sanāksme 1422.g. 24.-27. augustā Cēsīs 30 un Livonijas zemeskungu sanāksme Cēsīs par monētu jautājumiem (Muenztag) īsi pirms 1422.g. 4. oktobra. 31

15gs. beigās – 16.gs. kapituli sanāca Cēsīs, ar retiem izņēmumiem, kad tie notika mazākās mestra apgabala pilīs – Valmierā, Valkā un Rīgā. 1496.g. 5. janvārī, 32 kā arī 1497.g. 15. janvārī un 23.-26. maijā notika pirmā pilsētu sapulce jeb štadtāgs Cēsīs, kurā tika pārrunāts konflikts ar Novgorodu. 33 1504.g. 4.-10. februārī notika štadtāgs Valmierā un Cēsīs. 34 Šī štadtāga dokumenti liecina, ka pilsētu delegāti apmetušies īpašos viesu namos jeb ērbeģos pilsētā. 6. februārī Cēsīs Rēveles sūtņi tika uzņemti Rīgas sūtņu ērbeģī (in der Rigeschen herberge), kur apsprieda sapulcei iesniedzamās kopīgās prasības. 35 Nākošais štadtāgs Cēsīs notika 1509.g. 22.-25. jūlijā. 36

Par pilsētu sūtņu uzņemšanu Cēsīs liecina Rēveles pilsētas uz štadtāgu 1497.g. 10. janvārī nosūtītā rātskunga Dītriha Hāgena ceļa izdevumu rēķins. Kopā ar viņu uz Cēsīm devās arī birģermeistars Johans Kulerts. Cēsīs ērbeģī par vienu un otru izdotas 12 markas. (to Wenden in der herberge gelaten vor ein undander 12 mc.), sievietei par zirgu kopšanu samaksāts 1 guldenis dzeramnaudas. (Der vrowen tor verdelage 1 postelatesszgulden). Domājams, sūtņus svinīgi sagaidīja mestra muzikanti, jo mestra bazūnētājam dots 1 guldenis dzeramnaudas. (Des heren meisters bosuners 1 postelatesgl.), bet mestra trompetistam, bundziniekam un dūdiniekam kopā 1 marka (Des heren meisters trunpper, tumeler, sackpiper, tohope 1 mc.) 37

Detalizēts sarunu norises izklāsts, pieminot arī pils telpas, kur tās notikušas, sniegts Rēveles pilsētas delegātu ziņojumā Rēveles rātei par Rēveles un Hārijas – Viras bruņniecības sarunām ar mestru Cēsīs 1522.g. 20.-25. janvārī. Rēveles rātskungs Johans Koke uz Cēsīm devies ar 24 jātniekiem. Sarunu priekšmets bija Rēveles komtura apgrūtinājumi pilsētai un bruņniecībai. Pirmās sarunas pēc ierašanās Cēsīs Rēveles sūtņi noturējuši 23. janvārī ar Hārijas – Viras bruņniecības sūtņiem viņu ērbeģī (tho ne yn de herbege) pilsētā, lai saskaņotu savas prasības mestram. 38 Tad viņi aizgājuši uz pili (tho slate gegangen), iesnieguši savu rakstu mestra kancelejā un ieradušies mestra kamerā (syne f. g. kammer geeschet), kur notikušas sarunas. 39 Pie mestra bija ieradušies arī Sembas bīskapa sūtņi, kuri runāja par Vācu ordeņa maksājumiem Polijai. Pēc maltītes viņi tika uzaicināti mestra kamerā (yn sinen f. g. kammer), kur apspriedās ar mestru un klātesošajiem pārvaldniekiem. 40 Tika nolasīta pilsētas un bruņniecības atbilde, bet pēc tam Vilandes komturs, Bauskas fogts, Simons fon der Borhs, Roberts Štāls un daži citi ordeņa pavēlnieki pieprasīja Rēveles sūtņus sekot viņiem mestra guļamtelpā (up des g. hern meisters schlapgemache to volgende), kur ar tiem apspriedās atsevišķi. 41 Tad abu pušu sūtņi palika uz maltīti ar mestru, bet recess vakarpusē tika atnests uz kanceleju (ut der cancelien) un iedots sūtņiem. 42

Citu recesu 24. janvāra vakarpusē mestrs pavēlēja aiznest uz kanceleju un svētdienas rītā visu klātbūtnē nolasīt sūtņiem. Pēc nolasīšanas sūtņi uzmeklēja mestru kapelā (yn der capellen) un lūdza viņu sekot uz kameru, kur sūtņi cēla iebildumus par dažiem recesa punktiem, tomēr mestrs tos atstāja bez ievērības. 43

Mestra Voltera no Pletenbergas valdīšanas laikā Cēsīs notika Livonijas zemeskungu un kārtu sarunas, ko iespējams raksturot kā Livonijas centralizācijas procesa sastāvdaļu. 1529.g. 7.-14. aprīlī Rīgā, Raunā un Cēsīs notika Rīgas pilsētas sarunas ar arhibīskapa elektu, arhibīskapijas kārtām un mestru, 44 bet 1533.g. 1. aprīlī  Livonijas kārtu sapulcē Cēsīs arhibīskapa koadjutors, ordenis un Rīgas pilsēta noslēdza savstarpējas palīdzības savienību. 45

Svarīgi kapituli Cēsīs notika sakarā ar visu Livoniju apdraudošo konfliktu ar arhibīskapa koadjutoru. 1555.g. mestrs Heinrihs fon Gālens un padomnieki kapitulā (Herren Tage) Cēsīs nolēma Daugavpils komturu Gothardu Ketleru slepus sūtīt uz Vāciju apgādāt algotņus, kurus nepieciešamības gadījumā varētu sūtīt uz Livoniju. 46 1556.g. 20. maijā mestrs sasauca kapitulu Cēsīs, kurā tika apspriests strīds ar arhibīskapu. Kapituls ilga 4 nedēļas, bet beigās tika nolemts algot Vācijā karakalpus un gatavoties karam ar arhibīskapu un viņa sabiedrotajiem. 47

Bez kapituliem, zemes kungu apspriedēm un kārtu sapulcēm Cēsīs notika arī tiesas dienas, par kuru norisi nekas nav zināms. 1558.g. 13. martā Cēsīs paredzētā tiesas diena (Richteltag) tika atcelta kara dēļ. 48 Pēc 1558.g. 17. jūnija Cēsīs notika valsts padomes sēde (Reichs Rate). 49 Nav noskaidrots, kas ietilpa šajā padomē un kāda bija tās kompetence.

1559.g. 17. septembrī Cēsīs notika landtāgs, kas iezīmēja pavērsienu Livonijas kara gaitā. Uz lantāgu bija ieradušies mestrs Vilhelms Firstenbergs, viņa koadjutors Gothards Ketlers, vecais landmaršals Kristofers fon der Lejs, vecais Jervas fogts Bernts fon Šmertens, landmaršals Filips Šāls fon Bēls, Kuldīgas komturs Hinrihs Stedings, Rēzeknes fogts Verners Šāls fon Bēls, Bauskas fogts Heinrihs fon Gālens, Sēlpils fogts Vilhelms Šilings un citi ordeņa kungi. G. Ketlers viņiem paziņoja, ka Polijas karalis viņam pieprasījis Firstenberga atkāpšanos no mestra amata, un ka tikai tādā gadījumā karalis Livonijai sniegs palīdzību. Tad citi ordeņa kungi pieprasīja Firstenberga atkāpšanos, kas arī notika. 50 Līdz ar to sākās pakāpeniska Livonijas atdošana Polijas karalim.

Atsauces:

  1. Schwartz Ph., S.468 ↩
  2. LUB, 7.Bd., S.246 ↩
  3. LUB, 7.Bd., S.430 ↩
  4. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.14 ↩
  5. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.40 ↩
  6. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.27 ↩
  7. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.39 ↩
  8. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.53 ↩
  9. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.69 ↩
  10. Akten und Rezesse…,1.Bd., 1.Lief., S.60 ↩
  11. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.99 ↩
  12. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.97 ↩
  13. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 1.Lief., S.38 ↩
  14. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 7.Lief., S.765 ↩
  15. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.133 ↩
  16. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.137 ↩
  17. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.141 ↩
  18. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.150 ↩
  19. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.161 ↩
  20. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.211 ↩
  21. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.222 ↩
  22. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.164 ↩
  23. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.Lief., S.189 ↩
  24. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.242 ↩
  25. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.268 ↩
  26. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.282 ↩
  27. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.223 ↩
  28. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 2.LIef., S.170 ↩
  29. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.303 ↩
  30. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.272 ↩
  31. Akten und Rezesse…, 1.Bd., 3.Lief., S.279 ↩
  32. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.5 ↩
  33. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.6 ↩
  34. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.92 ↩
  35. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.95 ↩
  36. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.166 ↩
  37. LUB, 2.Abt, 1.Teil,S.351 ↩
  38. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.356 ↩
  39. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.357 ↩
  40. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.358 ↩
  41. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.361 ↩
  42. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.364 ↩
  43. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.365 ↩
  44. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.670 ↩
  45. Akten und Rezesse…, 3.Bd., S.837 ↩
  46. Hening S., S.217 ↩
  47. Renner J., S.150-151 ↩
  48. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.55 ↩
  49. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.191 ↩
  50. Renner J., S.260 ↩
print

Rakstu navigācija

4 komentāri

  1. Grigorijs Salnits

    Kuri politikas jautājumi ir Livonijas kapitula un, kuri – Livonijas landtāga kompetencē? Vai pareizi saprotu no teksta, ka reizumis šīs pilnvaras var arī pārklāties? Kā Livonijas kapituls var lemt par privilēģijām un pienākumiem arhibīskapijas zemēs?

    Atbildēt ↓
  2. Agris Dzenis

    Kapitulos tika izlemti jautājumi, kas kaut kādā veidā skāra ordeņa iekšējās vai ārējās intereses, tostarp arī attiecības ar bīskapiem, pilsētām, citām valstīm. Kapitulos piedalījās arī pretējās puses pārstāvji, tādēļ ordenis šos jautājumus neizlēma vienpusēji. Landtāgos tika lemti visai Livonijai nozīmīgi jautājumi. Cik man zināms, nav bijis neviens normatīvais akts, kas strikti norobežotu kapitula un landtāga kompetences.

    Atbildēt ↓
  3. Inna Ļebedjanceva

    Vai pareizi esmu sapratusi, ka kapituli notika rudenī un pavasarī – 2 reizes gadā? (Neskaitot ārkārtas gadījumus). Cik ilgi PARASTI kapituli turpinājās, ja rakstīts, ka viens turpinājās pat 4 nedēļas?

    Atbildēt ↓
    1. Agris Dzenis

      Kapitulu ilgums nebija noteikts. Tas bija atkarīgs no izskatāmo jautājumu daudzuma un spējas tos izskatīt. Kapitulus sasauca mestrs. Jādomā, ka to biežumu galvenokārt noteica nepieciešamība, nevis tradīcija, tomēr vērojama tendence kapitulus sasaukt rudeņos un pavasaros.

      Atbildēt ↓

Pievienot komentāru