Līdz šim nepētīts jautājums ir Cēsu pilsētas un Cēsu pils iemītnieku, ieskaitot ordeņa varas pārstāvjus, attiecības Livonijas ordeņa valdīšanas laikā. Trūkst avotu, kuros būtu atrodamas tiešas ziņas par pilsētas un ordeņa savstarpējām tiesībām un pienākumiem, tādēļ jāaprobežojas ar līdzību meklēšanu starp Cēsu vēsturisko situāciju un ziņām par pilsētām ordeņa teritorijā Livonijā un Prūsijā.

Par Cēsu pilsētas tiesību piešķiršanu, to saturu un izmaiņām ordeņa valdīšanas laikā ziņas nav saglabājušās. Ordeņa pilsētu tiesības ir sarežģīta tēma. Katrā ziņā nav pamatojama to atvasināšana no Rīgas pilsētas tiesībām. Rīgas pilsēta savas tiesības saņēma no bīskapa, tad iesaistījās bīskapa cīņā ar ordeni, cīņu zaudējot, pieņēma ordeņa un bīskapa dubulto kundzību, no kuras pilsēta centās atbrīvoties.

Ordeņa teritorijas pilsētās bruņotas un juridiskas cīņas ar zemeskungu nenotika. Gan Prūsijā, gan Livonijā visas pilsētas izauga no vācu un jaunkristīto izcelsmes amatnieku un tirgotāju apmetnēm, kas izveidojās visdrošākajās vietās, kādas bija iespējamas pagāniskā zemē – pie ordeņa pilīm. Prūsijā apmetņu iedzīvotāji par aizsardzību maksāja piļu komandantiem tā saukto apsardzības naudu un deva apsardzības labību. Daudziem apmetņu iedzīvotājiem pilis nodrošināja arī darbu, tādēļ viņi bija ieinteresēti saglabāt labas attiecības ar zemeskungu. Prūsijā pilsētas tiesības minētajām apmetnēm piešķīra Vācu ordenis, kas varēja arī pēc saviem ieskatiem ieviest izmaiņas pilsētu privilēģijās. ¹ Izplatītākās bija 1233.g. izveidotās Kulmas tiesības, kas paredzēja pilsētas administratīvu atkarību no ordeņa pils: pilsētas tiesnesis bija pakļauts pilij, namniekiem pils labā vajadzēja pildīt karadienestu un maksāt nodevas. ² Ordenis jaunajām pilsētām piešķīra arī Magdeburgas un Lībekas tiesības, tomēr ieviesa tajās korekcijas, lai tiesības neskartu ordeņa varu. Pilsētai tika piešķirts arī stingri noteikts daudzums zemes, par kuru vai nu vajadzēja, vai nevajadzēja maksāt gruntsnodokli. ³ Pilsētas galva bija ordeņa iecelts tiesnesis jeb šultess, kuram bija pakļautas namnieku vēlētas pārvaldes amatpersonas, kas tika sauktas par konsuliem, piesēdētājiem vai vecākajiem. ⁴

Salīdzinoši visplašākā informācija par ordeņa mazo pilsētas statusu, ko gan nevar dēvēt par izsmeļošu, ir saglabājusies par Kuldīgu, kas, tāpat kā Cēsis, izveidojās pie lielas komtura pils. 1355.g. mestrs Gosvins no Herikes Kuldīgas birģermeistariem, rātskungiem un visai kopienai piešķīra zemes gabalu ārpus pilsētas mūriem, kā arī brīvības to izmantot un apbūvēt kā Kursas pilsētai (Curschen stadt). ⁵ Diemžēl dokuments saglabājies tikai vēlākā tulkojumā viduslejasvācu valodā, tādēļ nevar noteikt, kā pilsētas amatpersonas sauktas latīniski. Tekstā nekas nav minēts par Rīgas tiesībām, kas, saskaņā ar literatūrā minēto, Kuldīgai esot piešķirtas ar šo dokumentu. ⁶ Domājams, ka uz šī zemesgabala izveidojās jauna pilsētas daļa, kas tomēr nebija pakļauta pilsētas tiesai. 1361.g. mestrs Arnolds no Fītinghofas piešķīra jaunajai Kuldīgas daļai tādas pašas tiesas brīvības kā vecajai. ⁷ Tas nozīmēja, ka namnieki turpmāk tika tieši pakļauti Kuldīgas pilsētas, nevis komtura tiesai.

Rīgas tiesības attiecībā uz Kuldīgu pirmoreiz minētas 1378.g. martā, kad Kursas bīskaps un domkapituls jaundibināmās Aizputes pilsētas namniekiem piešķīra Rīgas tiesības tādā pašā veidā, kādā tās izmanto Kuldīgas un Ventspils namnieki. No dokumenta teksta izriet, ka Rīgas tiesības Aizputei, tāpat kā minētajām ordeņa pilsētām tikušas piešķirtas mainītā veidā: tādā, kas neskar pilsētas kunga – Kursas domkapitula tiesības, turklāt uzsvērts, ka Aizputes namniekiem kapitulam pēc tiesībām jāpilda tas pats, ko Kuldīgas un Ventspils namnieki pilda saviem kungiem – Kuldīgas un Ventspils piļu komturiem. Aizputes pilsētas dibināšanai piešķirta bijusī miesta (oppidum) teritorija, tātad būtībā miests ticis paaugstināts par pilsētu. ⁸

Minētais dokuments skaidri informē, kas bija ordeņa pilsētu kungs: tās pils komturs, pie kuras bija izveidojusies pilsēta. Par pilsētas rātes varas ierobežotību liecina fakts, ka Kuldīgas rāte sākotnēji nebija tiesīga izdot rīkojumus, kas būtu saistoši visiem pilsētas teritorijas (Stadt Freiheit) iedzīvotājiem. Tikai 1369.g. 6. novembrī mestrs Vilhelms no Frimersheimas paziņoja, ka viņš Kuldīgas rātskungiem ir piešķīris īpašu varu to darīt gadījumos, kad tas nepieciešams pilsētai. ⁹

Ordeņa kapitulā 1368.g. 6. novembrī tika noteikts nodoklis Kuldīgas pilsētai. ¹⁰ 1470.g. mestrs Johans Volthūzs no Herses Kudīgas pilsētas Kalna daļu atbrīvoja no nodokļa pils konventa labā, jo Kuldīga nesen bija piedzīvojusi postu – visticamāk, ugunsgrēku – un piešķīra Kalnā esošos tukšos gruntsgabalus draudzes baznīcai. ¹¹

No šiem avotiem iespējams secināt, ka Kuldīgas pilsētas privilēģijas un zemi piešķīra ordeņa vadība, un pilsēta maksāja nodokļus ordeņa pils konventam līdzīgi kā Prūsijā. Pilsētas zemes virsīpašnieks bija ordenis, par ko liecina neizmantotās zemes piešķiršana baznīcai. Nav zināms, vai pilsētas amatpersonas – birģermeistari un rātskungi tika ievēlēti, jebšu tos iecēla ordeņa vadība. Kursas pilsētas tiesību pieminējums 1355.g. sniedz iespēju pieļaut, ka vismaz ordeņa Kursas daļā ir pastāvējušas sevišķas pilsētu tiesības.

Līdzīgs statuss ordeņa valdīšanas laikā, iespējams, bijis arī Cēsu pilsētai. Pie Cēsu pils jau 1221.g. bija izveidojusies nocietināta apmetne, kas minēta Indriķa hronikā. Par mūri ap Cēsīm liecina Rīgas pilsētas parādnieku grāmatā 1295.g. minētie Krievu vārti (porta Rutenorum). ¹²

Cēsīm 14.gs. bija pilsētas atribūti: mūris un ģerbonis. Avotos nav atrodamas ziņas vai norādes par pilsētas tiesību piešķiršanu Cēsīm. 1314.g. pirmoreiz ir minēti Cēsu rātskungi (consuli) un namnieki (cives), kuriem Rīgas pilsēta kara laikā atņēmusi labumus (bona) – lopus un zemi. ¹³ 1323.g. minēti Cēsu, Valmieras un Kokneses pilsētu soģi (advocati) un rāte (consuli), ¹⁴ tomēr nav ziņu, kas tos ievēlēja vai iecēla. Vadoties pēc situācijas ordeņa pilsētās Prūsijā, iespējams pieļaut, ka soģus (advocati) iecēla ordenis, un tie bija pakļauti Cēsu komturam, bet rātes locekļus (consuli) ievēlēja namnieku kopiena. Nav iespējams noskaidrot, vai Cēsu pilsētas tiesības cēlušās no Rīgas tiesībām, vai arī tās veidoja ordeņa piešķirtu privilēģiju kopa.

Vēsturniece Māra Caune ir izvirzījusi hipotēzi, ka sākotnēji ar mūri bijusi apjozta tikai vācu apdzīvotā, iespējams, ordeņa īpašumā esošā Cēsu vecpilsētas austrumu daļa. Šī hipotēze balstās uz vairākiem agrāko pētnieku secinājumiem. Jau 18.gs. 30.-tajos gados P. Šīfelbeins no Cēsu namniekiem uzzinājis, ka namnieki agrāk nedzīvoja pilsētā, bet ārpus tās, un mūra namus pilsētas austrumdaļā pilsētnieki saucot par kanoniķu vai bijušo ordeņa kungu mājām ¹⁵. Vēsturnieks J. Juškēvičs un arhitekte R. Zandberga uzskatīja, ka senākā pils apmetne meklējama Katrīnas baznīcas apkārtnē, bet 13.gs. tā pārvietojusies uz tagadējās vecpilsētas rietumu daļu. Pēc J. Juškeviča domām, senais tirgus laukums bijis tagadējā Līvu laukumā, kas atrodas sešu senu ielu un ceļu krustojumā. Blakus laukumam atradies Līvu kalns, no kurienes uz kapsētu izvadīti 18.gs. Līvu pagastā dzīvojošo senči. Senā tirgus laukuma vietā 17.gs. atradusies aka, bet kopš 18.gs. šis laukums kā ”mazais tirgus” minēts vairākkārt. ¹⁶

Datorijas arhīvā Laterānā glabājies ar 1432. gadu datēts dokuments, kurā ir minēts Johans Zēmers, Sv. Jura kapelas ārpus Cēsu miesta mūriem (extra muros opidi Wenden) vikārs. ¹⁷ Ar vārdu opidum 13.-14.gs. dokumentos apzīmēti miesti, kuros atradās tirgus vieta, bet kam nebija pašpārvaldes un tiesas tiesību. Kā redzams J. H. Kelča 1683.g. zīmētajā Cēsu apkārtnes plānā un E. Tolka 1691.g. Liepas muižas kartē, Jurģu muiža, ar kuras nosaukumu iespējams saistīt Sv. Jura kapelu, atradās netālu no Cēsu vecpilsētas rietumu daļas. Tādēļ iespējams izvirzīt hipotēzi, ka vecpilsētas rietumu daļa bijusi nevis vecpilsētas senākā daļa, bet ordeņa pilij tieši pakļauts miests, kurā, iespējams, dzīvojuši pilī strādājošie amatnieki un kalpotāji, kā arī ordeņa dienestā esošie līvi – iespējamie vendu pēcteči. Šis miests varēja būt arī senāks par Cēsu pilsētu, par ko liecina tā atrašanās vieta pils vārtu priekšā, kā arī līvu kopienas īpašumu eventuālā atrašanās vieta miesta teritorijā. Turklāt no 1472.g. līdz 15./16.gs. mijai tur darbojās ordeņa naudas kaltuve ¹⁸, kuras atrašanās vieta arī ir atbilstošāka ordeņa tiešā pārvaldē esošai teritorijai.