1392.g. 13. oktobris. Sembas bīskapijas priesteris un publiskais notārs pēc Livonijas ordeņa mestra Venemara no Brigenejas pieprasījuma transumējis ķeizara Ludviga IV 1332.g. 8. maija privilēģiju. Tas noticis Cēsīs, mazajā remterī (in dem kleineren Remter), priestera Markvarda no Vurstenas, Cēsu draudzes prāvesta Nikolausa Hemes, Rīgas, Kulmas un Kaminas bīskapiju skolnieku Heinriha Dulkena un Johanesa Dambkena klātbūtnē. ¹

1451.g., pēc 8. jūlija. Vācu ordeņa vizitatoru protokoli Livonijā – Pulvera kambaris: 2 ½ mucas pulvera, ½ muca sēra, 6 steynbochzen, 40 arbaleti, 5 mucas bultu. ²

1467.g. 24. septembris, Somija. Dominikānis Johans Kvants Rēveles pilsētai ziņo par vajāšanām, ko veikušas Tērbatas pilsēta un ordeņa mestrs. Viens dominikāņu ordeņa brālis par parādiem ticis ieslodzīts Cēsu tornī (dat en broder unses orden vordent heft vor den torn to sperende to Wenden). ³

Bartolomejs Grēfentāls: 1471.g. mestru Johanu Volthūzu no Herses ordeņbrāļi sagūstīja Helmetas pilī; viņš tika atcelts no amata un mira Cēsu tornī, par ko Dievs ļoti sodīja zemi (zu Wendenn in dem Turme, darna Gott das Landt sehr geplagget heft). ⁴

Johans Renners: Johanu Volthūzu no Herses pēc pusotra gada valdīšanas Helmetas pilī sagūstīja ordeņbrāļi “un viņš tika aizvests uz Cēsīm, kur viņš cietumā tika nomocīts līdz nāvei un briesmīgi tika nogalināts (da he in der gefenckenisse tho dode geschmachet und jamerlich umme gebracht worden)”. ⁵

Kristians Kelhs: “Johans Volthūzs no Herses līdz nāvei turēts Cēsu pilī cietumā (in Gefaengniss), un vēsturnieki ziņo, ka pēc viņa ieslodzīšanas pār ordeni un Livoniju nāca daudzas Dieva sodības.” ⁶

Pēc 1483.g. 18. novembra. Lēņavīrs Fromholds Tīzenhauzens apsūdz veco mestru Berndu no Borhas, ka viņš ar varu viņa tēvam Fromholdam atņēmis divus ciemus pie Lubāna – Stirnen un Warkelen, un tos izlēņojis Simonam no Borhas. kā arī atņēmis tēvam 10 lastus rudzu, 4 lastus miežu un 4 lastus auzu, nedošanas gadījumā piedraudot iesēdināt Cēsu tornī (ehn tho Wenden in den torn szetten). Tas noticis, kad sācies karš ar krieviem [1480.g. sākumā]. ⁷

1485.g. (?) no amata tika atcelts mestrs Bernhards no Borhas. Komturi ieradās Cēsu pilsētā, “kur bija mestra galvenā pils un augstākais sēdeklis (da des Herrn Meisters vornehmbstes Schloss und hoechster Sitz war)”, tomēr nejāja uz pili, bet apmetās namnieka namā, tad kājām devās uz pili, paziņoja mestram, ka viņiem kas svarīgs sakāms, un mestram “jāiet ar viņiem uz padomes istabu (kapitula zāli?) (er wolte mit ihnen zur Rath – Stube gehen)” Tad katrs apsēdās savā vietā, un vecākais no tiem paziņoja, ka viņi nolēmuši mestru atcelt no amata. ⁸

Bartolomejs Grēfentāls: ”[Volters fon Pletenbergs] Daugavgrīvu nocietināja ar valni un mūriem; Cēsu pili, kur atradās viņa rezidence un galma nometne (Hoflager), izrotāja ar trim jauniem torņiem, mūriem un bastejām (mit drey Newen Turmen, mauren und Pasteyen gezieret), un ārējiem ienaidniekiem, krieviem un maskaviešiem, izrādīja piemērotu, slavenu un vērā ņemamu pretestību.” ⁹

Baltazars Rusovs: [Mestrs Pletenbergs] nocietināja Daugavgrīvas pili, kas atrodas netālu no Rīgas; viņš arī lika no pamatiem uzbūvēt un aprīkot 3 varenus, augstus torņus Cēsīs (3 herlike hoge Toerne tho Wenden, van grunde up buwen unde upsoeren laten). ¹⁰

Johans Kelhs: “[Pletenberga] pirmā rūpe bija noslēgt mieru ar Rīgas pilsētu un stingri nostāties uz kājām. Pēc tam viņš uzsāka nocietināt Daugavgrīvas pili un arī Cēsu pils nocietināšanai lika uzbūvēt trīs varenus, lielus torņus (zu gleicher Befestigung des Schlosses Wenden drey herrliche grosse Thuerme auffzufuehren). ¹¹

Johans Renners: “Mestrs [Pletenbergs] arī Daugavgrīvu atkal uzbūvēja pilnīgi stipru, un Cēsīs trīs stiprus torņus (und tho Wenden dre stercke torne).” ¹²

J. Renners: mestra Voltera Pletenberga “attēls (biltenisse) ir vēl saglabājies Cēsīs zālē, kur atrodas visu mestru portreti, kas gleznoti viņu dzīves laikā (im sale, dar alle heermeisters na dat levent afgeconterfeit stan)” ¹³

Hiarns: 1535.g. nomira mestrs Volters no Pletenbergas, “pēc tam, kad viņš 41 gadu bija valdījis, un Cēsīs uzbūvējis 3 varenus torņus (zu Wenden 3 heerliche Thurme hat aufbauen), un arī Daugavgrīvas pili licis nocietināt“. ¹⁴

1502.g. 3. marts, Rīga. Gotke Durkops par 600 markām ir pārdevis Cēsu nama komturam, labības meistaram (corherrn) un šenkam mūžīgu vikāriju Jaunavas Marijas godam pils baznīcā (in des slates kerken), ko nodibinājis mestrs Johans Volthūzs no Herses. ¹⁵

1521.g. 7. jūnijs. Vēstules, kas attiecas uz Andreju Krūzi, kopiju mestrs Pletenbergs lika nolasīt sev kancelejā Cēsīs. ¹⁶

1522.g. 20.-25. janvāris. Rēveles un Hārijas – Viras bruņniecības sarunas ar mestru Cēsīs.

Rēveles rātskungs Johans Koke uz Cēsīm devies ar 24 jātniekiem. Sarunu priekšmets – Rēveles komtura apgrūtinājumi pilsētai un bruņniecībai. Pirmās sarunas pēc ierašanās Cēsīs Rēveles sūtņi noturējuši [23. janvārī] ar Hārijas – Viras bruņniecības sūtņiem viņu ērbeģī (tho ne yn de herbege). ¹⁷ Tad viņi aizgājuši uz pili (tho slate gegangen), iesnieguši savu rakstu mestra kancelejā un ieradušies mestra kamerā (syne f. g. kammer geeschet), kur notikušas sarunas. ¹⁸ Sembas bīskapa sūtņi, kas bija ieradušies runāt par Vācu ordeņa maksājumiem Polijai, pēc maltītes tika uzaicināti mestra kamerā (yn sinen f. g. kammer), kur apspriedās ar mestru un klātesošajiem pārvaldniekiem par iepriekšējo runu. ¹⁹ Tika nolasīta pilsētas un bruņniecības atbilde, pēc tam Vilandes komturs, Bauskas fogts, Simons fon der Borhs, Roberts Štāls un daži citi pieprasīja Rēveles sūtņus sekot mestra guļamtelpā (up des g. hern meisters schlapgemache to volgende), kur apspriedās ar viņiem atsevišķi. ²⁰ Tad abu pušu sūtņi palika ar mestru uz maltīti, un vakarpusē recess tika atnests uz kanceleju (ut der cancelien) un iedots sūtņiem. ²¹

24. janvāra vakarpusē tika pavēlēts recesu aiznest uz kanceleju, un svētdienas rītā visu klātbūtnē nolasīt sūtņiem. Pēc tam sūtņi uzmeklēja mestru kapelā (yn der capellen) un lūdza viņu sekot uz kameru, kur sūtņi cēla iebildumus par dažiem recesa punktiem, bet mestrs iebildumus atstāja bez ievērības. ²²

1532. gada 8. maijs. Vilandes komtura Roberta de Graves vēstule mestram. Viņš brīdina par Prūsijas hercoga iespējamo iebrukumu Livonijā. “[…] Jūsu žēlība labi zina, kādā stāvoklī ir Cēsu priekšpils un arī par vietu starp pilsētu un pili. Iwer gnade weeth woll, wo Wenden de vorborch gestalt ysz umb ock de stadt thuschen der stadth unde deme slothe. Ja iekļūs pilsētā, no kā Dievs lai pasargā, tad iekļūs arī priekšpilī; ja viņi iekļūs pilsētā un priekšpilī, pagriezīs uz otru pusi lielgabalus, un viņiem būs bises, tad mēs šo zemi zaudēsim. De de stadt inne, hedde, dar Gott vorbedhe, hedde ock de vorborch yn; wanneer se de stadt unde de vorborch inne hedden und owerwunden denn dath geschutthe, wan se de bussen hadden, szo vere dyth landt vorlaren. Ja viņiem būs arī biszāles un lodes, viņi mūs ar mūsu mantu padzīs no zemes. Szo hadden se ock dath krutth und loedhe, szo yageden se unsz myth unserem eygenen gudhe uth deme lande. ²³  Par Cēsīm ir jāparūpējas pirmām kārtām, un ir jāataicina zinošs vīrs (eynen vorfaren mann) [nocietinājumu meistars], kurš novērtētu sliktāk nocietinātās vietas pilī – kur mūros var sašaut jumtu un viegli tikt pāri naktī, lai viegli ieņemamos mūrus varētu nocietināt ar valni. […] Overst j.g. muth wol up dath huesz Wenden 1 dusenth balken tho der warninge hebben tho buwen, loppen offte thor were, wor me id denn thobohoweth wenthe balken behofft men alletydt yn ein bolechthus, glick als Severyn von k. Christ. hielt Visboden vor ko. Bez tam jūsu žēlībai ir jātur Cēsu pilī tūkstoti baļķu nepieciešamības būvēšanai [sašauto nocietinājumu labošanai?]; baļķiem vienmēr jābūt noliktavā, tāpat kā Severīns tur Visbādenē. ²⁴

1538.g. 12. maijs, Karksi. Mestrs Hermanis fon Brigenejs raksta Rēvelei par ugunsgrēku, kas izcēlies no zibens spēriena Cēsu tornī, kur atradies šaujampulveris un citas artilērijai vajadzīgas lietas. Postījumi bija lieli. Mestrs prasa pilsētai aizdot šaujaumpulveri, ko apsola kādreiz atdot. ²⁵

1542.g. 14. septembris, Cēsis. Mestrs Hermanis Brigenejs izlēņo Klausam Koškulam (Clawes Koskull) un visiem viņa likumīgiem mantiniekiem kambari (kamer) pilī un priekšpilī (im schlate unnd inn der vorborch), kas atrodas starp smēdi (schmede) un veco stalli (dem olden stalle belegen) [tātad ir arī jaunais stalis! – A.Dz.], četrarpus asis garu un četrarpus asis platu (veerdehalvem vadem langk unnd veerdehalven vadem with). ²⁶

1559.g. (jābūt 1558.) 15. jūnijs, Cēsis. Nama komturs Volters Kvade mestram ziņo par sagūstītā spiega Hansa Gintera izbēgšanu no “viscietākā cietuma Garajā Hermanī, kas ir vissmagākais” (der hardesten gefengniss als in der Langen Herman welche zum schwersten ist). ²⁷ Katrs, kurš ir redzējis cietumu, var teikt, ka izbēgšana notikusi nevis ar cilvēka spēkiem, bet velna palīdzību. To var apliecināt doktors Gilzems un visi, kas ir pilī. Nama komturs licis ieslodzīt kalpus, kuri gūstekni baroja, kā arī vīna pārzini (weynschenken) Reinoltu Faku (Facks) alhier Strackes. ²⁸

1558.g. oktobra beigās mestrs Cēsīs lika 6 krievus pakārt kokā, par ko krievi Tērbatā lika pātagot 21 vācieti, nocirta tiem pirkstus un galvas. 30. oktobrī tika ieņemta Ringen. 96 sagūstītie krievi tika nosūtīti uz Cēsīm, kur tie ilgi sēdēja staļļa brāļu apkurināmajā telpā (dorntzen), kurai bija aizmūrēti logi. ²⁹

1559.g. 25. jūlijs, Cēsis. Cēsu nama komtura kambarī (kamern) notariāli apstiprinātas nodevēju Kristofa Lustfera un Reinholda Fakes sniegtās liecības. To lūdza darīt mestra un koadjutora sekretārs Bastians Ditmeršens (Ditmerschen). To izdarījis ķeizariskās tiesas rakstvedis Tomass Tornou, klātesot Kandavas fogtam Kristofam Zīburgam, Grobiņas fogtam Klausam Stridhorstam, licenciātiem Johanam fon Bokhorstam, Volteram Pletenbergam, Peteram Jasperam, kā arī  Ēvaldam Frankam un Jirgenam Korfam. ³⁰

Hermanis Bodekers: 1604.g. 29. septembrī apakšpulkvedis Cēsīs nejauši ir saspridzinājies, un lielā, skaistā pils zāle kopā ar citām velvētām telpām uzlidojusi gaisā. ³¹

[Iespējamā Cēsu katoļu bīskapa rezidence pie Sv. Jāņa baznīcas.] 1610. gadā Cēsu bīskaps Oto Šenkings nodibina Cēsīs pastāvīgu jezuītu rezidenci, ierādot tiem dzīvošanai koka māju blakus katedrālei, kur jau mitinājās Cēsu kapituls (una cum capitulo Vendensi prope ecclessiam cathedralem domum ligneam) un sprediķošanai sv. Katrīnas baznīcu ārpus mūriem (extra muros sitam) ³².

1682. gada 9. augustā Cēsīs Rudolfs fon Koldics (v. Koldiz) ziņo Vidzemes gubernatoram Magnusam Delagardijam, ka pēc gubernatora aizbraukšanas Cēsu un Valmieras pilis ir tik ļoti izpostītas, it kā būtu izlaupītas: durvis, skapji un logi ir izlauzti, dzelzs detaļas ir izvāktas, visas eņģes un slēdzenes no durvīm ir prom, krāsnis daļēji ir izjauktas, un kopumā viss ir tā, ka gubernators pilīs vairs nevarēs apmesties. ³³

No vācu valodas tulkojis Agris Dzenis