„Un no turienes [Valmieras] ejot, valdnieks ieņēma Škuņas (Smiltene?) pilsētu.

Bet uz Cēsīm pie karaļa Magnusa valdnieks sūtīja Rodionu Birkinu, un lika pajautāt par kņazu Aleksandru Polubenski. Un karalis teica, ka kņazs Aleksandrs ir pie viņa, un valdniekam rakstīja par to un citām lietām. Un valdnieks pie Aleksandra Polubenska sūtīja Baimu Vojeikovu pirms sevis, un lika paņemt Polubenski un iziet pie sevis. Un karalis kņazu Aleksandru Polubenski ar Boimu Vojeikovu atlaida pie valdnieka. Bet pats valdnieku sagaidīja pie Cēsīm pēdējā nometnē ar nedaudziem ļaudīm.

Un valdnieks sūtīja kņazu Ivanu Ivanoviču Goļicinu ar sotņu, kā arīdzan vojevodu Vasiliju Ļvoviču Saltikovu no labās rokas pulka Cēsīs sev atbrīvot sētas.

Un pilsētā karaļa bajāri Indriks Bašmans un Vecentejs (Vincents?) atbrīvoja sētas. Bet paši karaļa dienestnieki un turienes vācieši ar sievām, bērniem un mantu visi sapulcējās Augšpilī bez vienkāršajiem (burtiskā tulkojumā – melnajiem) ļaudīm.

Un kņazs Ivans Ivanovičs un Vasilijs Saltikovs gribēja iebraukt Augšpilī, lai pēc valdnieka rīkojuma apskatītu sētas, un vācieši nelaida un izraisīja kauju, daudzus strēļus nonāvēja un Vasiliju Saltikovu no musketes rokā ievainoja. Un kņazs Ivans Goļicins sūtīja ziņu valdniekam, ka vācieši sapulcējušies Augšpilī visi – karaļa un vietējie, ar sievām, bērniem un mantu, izņemot vienkāršos ļaudis. Bet viņi pēc valdnieka rīkojuma gribēja iebraukt pilsētā un sākās kauja, kurā daudzi bajāru bērni un strēļi nonāvēti, bet Vasilijs Saltikovs no musketes ievainots rokā. Un valdnieks vaicāja Magnusam, kamdēļ viņa vācieši viņam tā darot. Un karalis valdnieka priekšā atbildēja, ka viņš to nezina. Bet viņš sūtīja pie saviem vāciešiem, lai valdnieka ļaudis ielaiž pilsētā. Un vācieši karali neklausīja, ieslēdzās pilsētā un sāka šaut uz valdnieka ļaudīm. Un valdnieks lika uz pilsētu šaut no lielgabaliem, un visas sienas un namus sadragāja. Un vācieši, redzot nāvi, savāca visu savu mantu un sadedzināja, bet paši visi ar sievām un bērniem sapulcējās velvētā telpā (v polatu), zem telpas pavēla pulvera mucas un paši sevi uzspridzināja. Un valdnieks lika Cēsīs uzcelt Vistīrākās Dievmātes Piedzimšanas baznīcu. Bet par vojevodām Cēsīs valdnieks atstāja kņazu Daniilu Borisoviču Prijimkovu, Ždanu Ivana dēlu Kvašņinu un kņazu Grigoriju Velnu Dolgorukovu.

Bet no turienes valdnieks devās uz Krovnu (Raunu).” ¹

Текст воспроизведен по изданию: Разрядная книга 1550-1636 гг. Том I. М. АН СССР. (Институт истории). Наука. 1975

”Bet uz Cēsīm valdnieks pie karaļa Arcimagnusa Krestjanoviča sūtīja Rodionu Birniku, un valdnieks viņam lika iztaujāt karali par kņazu Aleksandru Polubenski. Un karalis par kņazu teica, ka tas atrodas pie viņa, bet par citām runām karalis valdniekam rakstīja. Un valdnieks pie karaļa runāt par kņazu Aleksandru Polubenski nosūtīja savu domes muižnieku Baimu Vasiļjeviču Vojeikovu. Un arī pats valdnieks devās uz Cēsīm ar visiem saviem ļaudīm, bet karalim valdnieks lika sevi sagaidīt. Un karalis Aleksandru Polubenski atdeva Baimam Vojeikovam, un pats karalis no Cēsīm sagaidīja valdnieku nometnē ar nedaudziem ļaudīm, un nedaudziem saviem bajāriem. Un valdnieks lika karali uzraudzīt Ivanam Ivana dēlam Bobriščevam Puškinam un viņa dēlam Fjodoram, bet ar viņiem būt bajāru bērniem kašiniešiem 132 cilvēkiem un Rugodivas strēļiem 267 cilvēkiem.

Tanī pašā gadā, 2. septembrī visas Krievijas cars un lielkņazs Ivans Vasiļjevičs lika ar savu dēlu Ivanu Ivanoviču uz Cēsu pilsētu sūtīt sava valdnieka pulka galvu, kņazu Ivanu Ivanoviču Goļicinu, bet no labās rokas pulka – vojevodu Vasiliju Ļvoviču Saltikovu un djaku Jeršu Mihailovu, bet viņiem valdnieks lika sev izvēlēties namus, kur viņam, valdniekam, apmesties, un viņiem lika iebraukt pilsētā un stāvēt pie vārtiem, lai nenotiktu nekādas zādzības, līdz pilsētā ieradīsies valdnieka galminieki izvēlēties valdniekam sētu. Un karaļa vācieši, viņa bajāri Indriks Bušmans un Vecentejs, un arī vietējie vācieši kņazam Ivanam Goļicinam un Vasilijam Saltikovam deva divas pilsētas un tās attīrīja, bet paši visi sapulcējās Augšpilī ar sievām un bērniem un mantu, bez vienkāršajiem ļaudīm. Un kņazs Ivans Goļicins un Vasilijs Saltikovs gribēja pēc valdnieka liktā iebraukt Augšpilī. Un vācieši ar viņiem sāka kauju, un pilsētā tos neielaida. Un tajā kaujā nonāvēja daudzus bajāru bērnus un strēļus, un pašu Vasiliju Saltikovu ievainoja rokā no lielgabala. Un kņazs Ivans Goļicins un Vasilijs Saltikovs pilsētai netuvojās un par to ziņoja valdniekam. Un valdnieks teica karalim, ka vācieši cīnās ar viņa ļaudīm un nelaiž pilsētā. Un karalis pie vāciešiem sūtīja, lai ar valdnieka ļaudīm necīnās un tos ielaiž pilsētā. Un vācieši karali nepaklausīja, ieslēdzās pilsētā un sāka no turienes šaut uz valdnieka ļaudīm.

Un valdnieks par viņu nodevību lika Juriju Vilkovu pilsētas priekšā uzsēdināt uz mieta, un visus tos karaļa vāciešus, kas bija Valmierā, nokāva, bet pie pilsētas lika pievest lielgabalus, un pie pilsētas stāvēja trīs dienas un visu pilsētu sašāva, bet Augšpilij sašāva visas sienas. Un vācieši, redzot savu bojāeju, ka viņiem pilsētā nenoturēties, un karaļa bajārs Indriks Bušmans un Večenca Jaunais savāca visas savas un karaļa mantas, un traukus un visādas drēbes, sakūra pils vidū uguni, un sadedzināja savas mantas, bet paši iemūrējās velvētā telpāa ar sievām un bērniem, bet zem sevis pagrabā pavēla mucas ar pulveri, un rītausmā to pulveri aizdedzināja, un velvētā telpa uzsprāga, nonāvējot daudzus vāciešus, bet citi tika izmesti dzīvi.

Bet ļaudis ar kņazu Ivanu Goļicinu uz Cēsu pilsētu (citos norakstos – Augšpili) sūtīti: viņa sotņa un 115 bajāru bērni, bet ar Vasiliju Saltikovu viņa pulka bajāru bērni 225 cilvēki. Un bajāru bērni no abiem pulkiem 341 cilvēks. Un ar viņiem Jurjevas strēļi 503 cilvēki, Polockas strēļi 564 cilvēki, un pavisam strēļu 1067 cilvēki. Un pavisam bajāru bērni un strēļi – 1408 cilvēki. Bet pie Cēsu pilsētas valdnieks bajāram un vojevodam Mikitam Romanovičam Jurjevam lika sargāšanai nostādīt strēļus un kazakus.

Un 6. septembrī Dievs nodeva valdniekam, visas Krievijas caram un lielkņazam Ivanam Vasiļjevičam Cēsu pilsētu. Un pēc valdnieka rīkojuma bajāri lika Cēsīs būvēt Vistīrākās Dievmātes piedzimšanas templi. Bet vojevodām Cēsīs būt kņazam Grigorijam Ivana dēlam Dolgorukijam Velnam, bet turpmāk būt kņazam Daniilam Borisovičam Priimkovam Rostovskim no Pleskavas, bet otrā pilsētā – Ivanam Ivana dēlam Kvašninam no Jurjevas muižniekiem, bet reidiem (на вылоске) – kņazam Grigorijam Mihaila dēlam Jeļeckim no Votu pjatinas. Bet citur raksta: valdnieks atstāja Cēsīs savus vojevodas Daniilu Borisiviču Priimkovu Rostovski un Ždanu Ivanoviču Kvašninu, un kņazu Grigoriju Ivanoviču Dolgorukiju. Bet ļaudis ar viņiem: 129 cilvēkus no Oboņežas pjatinas, Neveļas muižniekus 43 cilvēkus, 40 cilvēkus no Bežecas pjatinas, 100 cilvēkus Sokolas strēļus, 100 cilvēkus no Perkolas, 30 cilvēkus no Lucas. Un dzīvot viņiem šeit. Bet lielgabaliem visās trijās pilsētās būt: graujamajam lielgabalam (пушка дробовая) [kartaunam], 8 deviņpēdu kulevrīnām (пищалей), 4 deviņpēdu, 4 deviņpēdu un 2 pusotra kulevrīnām, 2 septiņpēdu kulevrīnām, 2 ātršāvēja kulevrīnām, 77 ātršāvēja kulevrīnām (пищалей скорострельных) [vaļņu bises?], 100 lodēm un pulvera lielajā un otrā pilsētā 5 pudi, bet atstāt 300 pudus pulvera, un septiņu un deviņpēdu un ātršāvējiem pievienot 300 lodes.  Un atsūtīt Maskavas lielgabalniekus 5 cilvēkus, bet no Pleskavas atsūtīt 13 cilvēkus, un lielgabaliem paņemt mūrniekus 200 cilvēkus.” ²