Baltazars Rusovs: [Mestrs Pletenbergs] nocietināja Daugavgrīvas pili, kas atrodas netālu no Rīgas; viņš arī lika no pamatiem uzbūvēt un aprīkot 3 varenus, augstus torņus Cēsīs (3 herlike hoge Toerne tho Wenden, van grunde up buwen unde upsoeren laten). ¹

Johans Kelhs: “[Pletenberga] pirmā rūpe bija noslēgt mieru ar Rīgas pilsētu un stingri nostāties uz kājām. Pēc tam viņš uzsāka nocietināt Daugavgrīvas pili un arī Cēsu pils nocietināšanai lika uzbūvēt trīs varenus, lielus torņus (zu gleicher Befestigung des Schlosses Wenden drey herrliche grosse Thuerme auffzufuehren). ²

Johans Renners: “Mestrs [Pletenbergs] arī Daugavgrīvu atkal uzbūvēja pilnīgi stipru, un Cēsīs trīs stiprus torņus (und tho Wenden dre stercke torne).” ³

J. Renners: mestra Voltera Pletenberga “attēls (biltenisse) ir vēl saglabājies Cēsīs zālē, kur atrodas visu mestru portreti, kas gleznoti viņu dzīves laikā (im sale, dar alle heermeisters na dat levent afgeconterfeit stan)” ⁴

1494.g. 16. jūnijs, Kēnigsberga. Virsmestrs Livonijas landmaršalam [Volteram no Pletenbergas]: viņš ir saņēmis ziņu par mestra Johana Freitāga no Loringhofas nāvi, un pieprasa rīkot jauna mestra vēlēšanas Cēsīs 29. jūnijā. ⁵

1494.g. 10. jūlijs, Cēsis. Ievēlētais mestrs un landmaršals Livonijā Volters Pletenbergs lūdz Rēvelei viņam paziņot par Lībekā notikušās Rīgas arhibīskapa un Narvas pilsētas prāvas saturu. ⁶

1494.g. 29. novembris, Cēsis. Mestrs Pletenbergs lūdz virsmestram palīdzību pret draudošajām maskaviešu briesmām, un apsolās tām pretoties ar visiem Livonijas vācu un nevācu spēkiem. ⁷

1494.g. 9. decembris, Cēsis. Mestrs raksta Hanzas tirgonim Rēvelē, ka ir uzzinājis par Hanzas tirgoņu sagūstīšanu Novgorodā, un runās par to ar krieviem. ⁸

Ap 1495.g., Cēsis. Mestrs raksta Jervas fogtam par Rēveles namnieku mantojuma lietu. ⁹

1495.g. 4. februāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par sarunām ar krieviem par Novgorodā sagūstīto tirgotāju atbrīvošanu. ¹⁰

1495.g. 9. februāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei: tā kā ir ienākušas ziņas par gaidāmo krievu uzbrukumu, viņš pavēlējis zemei bruņoties. ¹¹

1495.g. 5. februāris, Cēsis. Mestrs Rēvelei pieprasa nosūtīt 2 rātskungus uz landtāgu Valkā 29. martā. ¹²

1495.g. 5. jūnijs, Rūjiena. Mestrs raksta Rēvelei, ka maskaviešu sūtņiem, kas bijuši pie mestra Cēsīs 28. Aprīlī, nav bijis Maskavas lielkņaza uzdevums runāt par gūstekņiem. Sūtņi bija Pleskavas namnieks un tirgonis. ¹³

1495.g. 22. jūlijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka Maskavas lielkņazs pieprasījis Rīgā un Rēvelē aizturēto krievu tirgotāju atlaišanu. ¹⁴

1495.g. 9. oktobris. Divas lēņa grāmatas, ko mestrs izdevis kopējā kapitulā Cēsis (tho Wenden tom gemeinen cappittel). ¹⁵

1495.g. 16. oktobris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka Narva sūdzējusies par jaunieviestajiem tirdzniecības noteikumiem Rēvelē, kas var novest līdz pilnīgam Narvas sabrukumam, tādēļ Narvas tirdzniecībai jānotiek pēc vecajiem noteikumiem. ¹⁶

1495.g. 28. oktobris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par aizturētajiem krievu tirgotājiem. ¹⁷

1496.g. 1. janvāris. Mestra Cēsīs izdotas 2 lēņa grāmatas. ¹⁸

1496.g. 5. janvāris, Cēsis. Livonijas pilsētu sūtņi raksta vendu pilsētām, ka viņi runājuši par sagūstītajiem tirgotājiem, un nosūta mestra recesu šinī lietā, ka krievu gūstekņi ir jāatlaiž. ¹⁹

1496.g., ap 1. februāri. Rēvele raksta Lībekai, ka apspriedē Cēsīs (auf der Tagefahrt zu Wenden) ar mestra piekrišanu nolemts atlaist sagūstītos krievus kopā ar viņu precēm. ²⁰

1496.g. 21. februāris, Cēsis. Mestra vēstule Dancigai. ²¹

1496.g. 21. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par prelātu sapulci 10. janvārī Valmierā. ²²

1496.g. 21. februāris, Cēsis. Mestra kredence Brandenburgas kūrfirsta, Rīgas arhibīskapa un prelātu sūtņiem. ²³

1496.g. 21. februāris, Cēsis. Mestra kredence Brandenburgas kūrfirsta, Rīgas arhibīskapa un prelātu sūtņiem. ²⁴

1496.g. 26. februāris, Cēsis. Mestrs nosūta uz Rēveli no Krievijas atgriezušos sūtni Hartlefu Peperzaku, lai viņš pats varētu pastāstīt par sarunu rezultātiem. ²⁵

1496.g. 3. marts, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ²⁶

1496.g. 6. marts, Cēsis. Mestra vēstule Rīgai par vikārijiem. ²⁷

1496.g. 7. marts, Cēsis. Mestra vēstule virsmestram par gaidāmo lielkapitulu. ²⁸

1496.g. 8. marts, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēvelei izdot vasaļiem aizbēgušos dzimtzemniekus (Erffbuer). ²⁹

1496.g. 6. jūlijs, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ³⁰

1496.g. 8. jūlijs, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ³¹

1496.g. 17. jūlijs, Cēsis. Mestrs pieņem Dionīsiju fon Sakenu Vācu ordeņa līdzbrāļos (Gesellschaft). ³²

1496.g. 4. augusts, Cēsis. Mestrs Hanzas pilsētām pateicas par piekrišanu palīdzēt pret krieviem. ³³

1496.g. 9. augusts, Cēsis. Mestrs kredē virsmestram Rīgas nama komturu. ³⁴

1496.g. 24. decembris. Rīga raksta Rēvelei: mestrs 15. janvārī Cēsīs aicina pilsētas uz sapulci, kurā apspriedīs gūstekņu jautājumu. ³⁵

1497.g. 7. un 8. janvāris, Cēsis. Mestra izdotas lēņa grāmatas. ³⁶

Rēveles pilsētas uz štadtāgu Cēsīs 1497.g. 10. janvārī nosūtītā rātskunga Dītriha Hāgena ceļa izdevumu rēķins. Kopā ar viņu uz Cēsīm devās birģermeistars Johans Kulerts. Cēsīs ērbeģī (resp., viesnīcā) par vienu un otru izdots 12 markas. (To Wenden in der herberge gelaten vor ein undander 12 mc.) Sievietei par zirgu kopšanu 1 guldenis dzeramnaudas. (Der vrowen tor verdelage 1 postelatesszgulden). Mestra bazūnētājam 1 guldenis dzeramnaudas. (Des heren meisters bosuners 1 postelatesgl.) Mestra trompetistam, bundziniekam, dūdiniekam kopā 1 marka. (Des heren meisters trunpper, tumeler, sackpiper, tohope 1 mc.) ³⁷

1497.g. 28. janvāris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ³⁸

1497.g. 29. janvāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei: jāparūpējas par Narvas aizsardzību, jo ir saņemtas ziņas par iespējamo krievu iebrukumu. ³⁹

1497.g. 1. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram: pēc pēdējām ziņām, gaidāms krievu iebrukums, viņš veicis nepieciešamo sagatavošanos, cer uz virsmestra palīdzību, un vēl nezina, cik liela būs Hanzas pilsētu palīdzība. ⁴⁰

1497.g. 12. februāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei: viņš ir saņēmis Narvas fogta vēstuli, kas liecina, ka krievu briesmas nemazinās. ⁴¹

1497.g. 12. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram: viņš bruņojas pret krieviem, tādēļ nevar doties pie Romas ķeizara uz Itāliju, lai saņemtu konfirmāciju un regālijas. ⁴²

1497.g. 27. aprīlis, Cēsis. Mestrs Rīgas pilsētai pieprasa samaksāt parādu Rūjienas baznīckungam Kordam Simonisam. ⁴³

1497.g. 9. maijs, Cēsu pils (auff unseers ordens schlos). Mestrs raksta virsmestram, ka viņa tulks Hartlefs Pepermanis 11. aprīlī ir atgriezies pie viņa kopā ar tirgotājiem, kas atbrīvoti no krievu gūsta. 23. maijā viņš sasauks pie sevis pilsētas un daļu pārvaldnieku, lai apspriestu tālākās attiecības ar Maskavijas lielkņazu. Ivangorodas izlaupīšanā, ko veikuši zviedri, ir piedalījušies arī Narvas iedzīvotāji, par ko lielkņazs ir saniknots. ⁴⁴

1497.g. 18. maijs. Rēveles pilsētas sūtņu rēķins par izdevumiem, kas radušies, dodoties uz landtāgu Cēsīs, tai skaitā 4 markas rakstvedim par 2 recesu sagatavošanu. ⁴⁵

1497.g. 28. maijs. Mestrs nosūta vendu pilsētām Cēsu landtāga lēmumus. ⁴⁶

1497.g. 8. jūnijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka saņemta ziņa no četriem Novgorodā palikušajiem tirgoņiem, ka pēc pārējo aizceļošanas viņi atkal ieslēgti važās. ⁴⁷

1497.g. 23. jūnijs, Cēsis. Mestrs Rēvelei pieprasa nosūtīt knehtus uz Narvu pēc tās fogta pirmā pieprasījuma. ⁴⁸

1497.g. 27. jūnijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka krievi lielā skaitā atrodas pie robežām, tādēļ lai pilsēta nesatraucas par savām privilēģijām, bet sūta 70 – 100 vīrus uz Narvu zemes aizsardzībai. ⁴⁹

1497.g. 29. jūnijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka knehtus, kas atrodas Rēvelē un ir paredzēti nosūtīt uz Zviedriju, jāatstāj zemes aizsardzībai. ⁵⁰

1497.g. 4. jūlijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei: tā kā nedraud tūlītējs krievu iebrukums, viņi savus karakalpus var sūtīt atpakaļ. ⁵¹

1497.g. 26. septembris, Cēsis. Mestrs raksta Rīgai: viņš ir uzzinājis, ka Rīga ir pārkāpusi viņa aizliegumu kalt monētas, un pieprasa to nekavējoties pārtraukt. ⁵²

1497.g. 29. septembris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ⁵³

1497.g. 16. oktobris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par Narvas landtāgā pārrunājamo Rēveles konfliktu ar Novgorodu. ⁵⁴

1498.g. 3. februāris, Cēsu pils (up unsers ordens slote). Mestrs raksta Lībekai un citām vendu pilsētām: nav saņemta atbilde uz viņa lūgumu palīdzēt, un pieprasa to paziņot arī citām Hanzas pilsētām. ⁵⁵

1498.g. 24. februāris, Cēsu pils. Mestrs uzņem savu svaini Gintermani Šenku ordeņa līdzbrāļos. ⁵⁶

1498.g. aprīlis, Cēsu pils (uff unserm hawsze Wenden). Mestrs atbalsta Saksijas hercoga Frīdriha kandidatūru uz virsmestra amatu. ⁵⁷

1498.g. 1. maijs, Cēsu pils (up unszers ordens hus tho Wenden). Mestrs savā un pārvaldnieku vārdā izsaka atbalstu Saksijas hercoga ievēlēšanai par virsmestru. ⁵⁸

1498.g. 29. jūlijs, Cēsu pils (up unsers ordens slote tho Wenden). Mestrs jautā Lībekai un citām vendu pilsētām par viņu palīdzības apjomu un ziņo, ka 4 sagūstītie tirgoņi no Novgorodas aizvesti uz Maskavu. ⁵⁹

1498.g. 27. augusts, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par ordeņa lēņavīru mantojuma Rēvelē lietām. ⁶⁰

1498.g. 15. septembris. Tērbatas pilsētas vēstulē Rīgai minēts, ka nesen kapitulā Cēsīs bijuši lietuviešu sūtņi. ⁶¹

1498.g. 31. decembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par sūtniecību pie Romas ķeizara. ⁶²

1499.g. 12. janvāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par Hansa fon Rozena sūdzību. ⁶³

1499.g. 1. februāris, Cēsis. Mestrs virsmestram lūdz izsniegt ceļa pasi viņa kalpotājam Vilkem Stedingam, kurš ordeņa lietās dodas uz Vāciju. ⁶⁴

1499.g. 12. maijs, Cēsu pils (up unsers ordens huisz). Mestrs pilnvaro Rēveles dekānu pārrunāt dažādus jautājumus ar virsmestru. ⁶⁵

1499.g. 6. jūnijs, Cēsis. Mestrs pārsūta virsmestram Tērbatas elekta vēstuli, izsaka cerību, ka virsmestrs neatstās Livoniju bez palīdzības un ziņo, ka Dānijas karaļa sūtniecība uz Maskavu bijusi bez sekmēm. ⁶⁶

1499.g. 15. jūnijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei par Krievijā sagūstīto tirgotāju zaudējumu aprēķināšanu. ⁶⁷

1499.g. 3. oktobris, Cēsis. Mestrs kredē virsmestram sūtņus uz Dāniju. ⁶⁸

1499.g. 26. oktobris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ⁶⁹

1499.g. 31. oktobris, Cēsis. Mestrs Rēvelei lūdz lielgabalu lējējam (Buechsengieser), Rēveles namniekam, mestra vārdā izmaksāt 500 markas. ⁷⁰

1499.g. 7. decembris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka uz 25. decembri viņš uz Rēveli ir nosūtījis dažus lēņavīrus (Gudemannen), kuri būs starpnieki pilsētas un komtura kalpotāju strīda izšķiršanā. ⁷¹

1500.g. 7. janvāris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ⁷²

1500.g. janvāra beigas, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka dāņu sūtņi atgriezušies no Maskavas bez panākumiem. ⁷³

1500.g. 11. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par Kurzemes bīskapa nāvi, un paziņo, ka vislabākais kandidāts bīskapa amatam būtu ordeņa virsprokurators. ⁷⁴

1500.g. 12. februāris, Cēsis. Mestrs raksta ordeņa virsprokuratoram Romā, ka viņam kūrijā jācenšas panākt Kurzemes bīskapa sēdekļa piešķiršana. ⁷⁵

1500.g. 16. februāris, Cēsis. Mestrs Kurzemes bīskapijas prāvestiem piedāvā par bīskapu ievēlēt ordeņa virsprokuratoru. ⁷⁶

1500.g. 25. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram: jāpanāk, lai tiek anulēta prāvesta Ambrozija ievēlēšana par Kurzemes bīskapu, un lai par bīskapu tiek ievēlēts virsprokurators. ⁷⁷

1500.g. 20. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta Lībekas pilsētai: uz viņa vēstulēm par palīdzību pret krieviem viņš līdz šim atbildi saņēmis tikai no Lībekas, kas izsaka savu gatavību vendu pilsētu vārdā; pārējās pilsētas, kas brīvi tirgojas Livonijā, izturas noraidoši, tāpēc viņš izmantos citus līdzekļus, lai panāktu to piekrišanu. ⁷⁸

1500.g. 26. aprīlis, Cēsu pils (up unsers ordens schlote). Mestrs piešķir lietošanā Lībekas namniekiem Livonijas ordenim piederošo namu Lībekā. ⁷⁹

1500.g. 31. maijs, Cēsis. Mestrs atkārto prasību pēc palīdzības Hanzas pilsētām. ⁸⁰

1500.g., starp 7. un 13. jūniju Cēsīs pie mestra bija Lietuvas lielkņaza Aleksandra sūtņi, un piedāvāja savienību pret Maskaviju. ⁸¹

1500.g. 5. jūlijs, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par sūtniecību uz Pleskavu, kas atgādājusi augstprātīgu kņaza atbildi, un lūdz padomu par lielkņaza Aleksandra piedāvājumu. ⁸²

1500.g. 17. jūlijs, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēvelei norēķināties ar namnieku Albertu Hāni, kurš bija ieradies pie viņa ar sūdzību par Rēveles pilsētu. ⁸³

1500.g. 23. oktobrī minēti Cēsu staļļa brāļi. ⁸⁴

1500.g. 3. decembris, Cēsis. Mestra lēņa grāmata un vēstule Rēvelei. ⁸⁵

1500.g. 6. decembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka ir paredzēts landtāgs, lai izlemtu par Aleksandra savienības piedāvājumu, un ka pamiera ar Maskaviju laiks iet uz beigām. ⁸⁶

1500.g. 16. decembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par pāvesta bullu, kas nosaka desmito tiesu cīņai pret turkiem. ⁸⁷

1501.g. 19. marts, Cēsis. Mestrs Rēvelei lūdz palīdzēt viņa kalpotājam Fricim Riteram atgūt viņa nopelnīto algu. ⁸⁸

1501.g. 12. aprīlis, Cēsu pils (up unsers ordens slote). Mestrs raksta virsmestram par Kurzemes bīskapa vēlēšanām. ⁸⁹

1501.g. 23. aprīlis, Cēsu pils. Mestrs raksta virsmestram, ka šodien ir nosūtījis sūtņus pie Lietuvas lielkņaza. ⁹⁰

1501.g. 23. aprīlis, Cēsu pils. Mestrs Rēvelei prasa precīzu kareivju skaitu un ziņo, ka par pilsētas lūgumu ir aizrakstījis Dānijas karaļa ierēdņiem un Zviedrijas valsts padomei. ⁹¹

1501.g. 15. jūnijs, Cēsis. Mestrs Rēvelei pieprasa samaksāt viņa kalpotājam Patroklam Šaphūzenam 1060 markas, ko pilsēta viņam ir parādā. ⁹²

1501.g. 21. jūnijs, Cēsu pils (in castro ordinis nostri). Noslēgts palīdzības un aizsardzības līgums starp visu Livoniju un Lietuvas lielkņazu pret Maskaviju uz 10 gadiem. ⁹³

1501.g. 21. jūnijs, Cēsu pils (up unses ordens slote). Mestrs lūdz virsmestram atļauju Rīgas namniekiem 10 – 70 lastu iesala iepirkšanai un izvešanai uz Kēnigsbergu. ⁹⁴

1501.g. 13. jūlijs, Cēsu pils. Mestrs raksta virsmestram: pie viņa ieradušies Lietuvas lielkņaza sūtņi ar ziņu par Polijas karaļa nāvi un jauna karaļa vēlēšanām, un apgalvojumu, ka tas nekādā ziņā neietekmēs iecerēto kopīgo karu pret Maskaviju. Mestrs karagājiena sākumu ir noteicis uz 15. augustu. ⁹⁵

1501.g. 28. jūlijs, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ⁹⁶

1501.g. 31. jūlijs, Cēsis. Mestrs paziņo Rēvelei, ka par savu vietvaldi Livonijā karagājiena laikā ir iecēlis Vilandes komturu. ⁹⁷

1501.g. 23. novembris, Cēsis. Mestrs ziņo virsmestram par krievu iebrukumu zemē un lūdz atbalstu. Savus zemē izkliedētos spēkus viņš vēl nevar savākt kopā. Krievi ir iekļuvuši dziļi zemes iekšienē, tikai 6 jūdzes no Cēsīm, ordeņa galma pils (unsers ordens hovesloth), un briesmīgi izpostījuši zemi. ⁹⁸

1502.g. 9. februāris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ⁹⁹

1502.g. 3. marts, Rīga. Gotke Durkops par 600 markām ir pārdevis Cēsu nama komturam, labības meistaram (corherrn) un šenkam mūžīgu vikāriju Jaunavas Marijas godam pils baznīcā (in des slates kerken), ko nodibinājis mestrs Johans Volthūzs no Herses. ¹⁰⁰

1502.g. 17. marts, Cēsis. Mestra atbilde uz [sūtņa], Polijas karaļa sekretāra Alberta Gorska iesniegto rakstu. ¹⁰¹

1502.g. 18. marts, Cēsis. Mestrs pārsūta virsmestram Polijas sūtņu rakstus. ¹⁰²

1502.g. 20.marts, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka līdz ledus iešanai knehti jānosūta uz Narvu. ¹⁰³

1502.g. 11. aprīlis, Cēsis. Mestrs kredē Rēvelei Karksi fogtu. ¹⁰⁴

1502.g. 20. aprīlis, Cēsis. Mestrs nosūta pie virsmestra Verneru fon Adevēzenu un sekretāru Hinrihu Štubi. ¹⁰⁵

1502.g. 21. aprīlis, Cēsis. Mestrs nosūta Verneru fon Adevēzenu un sekretāru Hinrihu Štubi arī uz Dancigu. ¹⁰⁶

1502.g. 25. aprīlis, Cēsis. Mestrs pārmet Rēvelei, ka tā, pretēji landtāga lēmumam, izved labību no zemes. ¹⁰⁷

1502.g. maija sākums, Cēsu pils. Mestrs lūdz virsmestram atbalstu ceļā savam kancleram Eberhardam Cellem un sekretāram Kristianam Bomhouveram, kas nosūtīti uz Romu pie pāvesta ar sūdzību par baznīcas uzliktajiem turku apkarošanas nodokļiem. ¹⁰⁸

1502.g. 4. maijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka kontrakti ar knehtiem jāslēdz uz gadu, un nav pieļaujama to promdošanās. ¹⁰⁹

1502.g. 23. maijs, Cēsu pils (up unsers ordens huis). Mestrs raksta virsmestram: tagad nav iespējams doties uz Mēmeli pie virsmestra, jo saņemtas draudošas ziņas par krievu iebrukumu. ¹¹⁰

1502.g. 24. maijs, Cēsis. Mestrs caur Rēveles pilsētu pārsūta svarīgas ziņas Rēveles komturam. ¹¹¹

1502.g. 22. jūnijs, Cēsu pils. Mestrs ziņo virsmestram par krievu uzbrukumu. Viņš nesadalīs savu karaspēku un neko neuzsāks, iekāms nebūs saņēmis drošu Polijas karaļa solījumu. ¹¹²

1502.g. 15. jūlijs, mestra Cēsu pils (in castro nostro Wienden). Mestrs raksta Polijas karalim: ja nenotiks krievu iebrukums, viņš pirms karaļa sūtņu ierašanās neko neuzsāks. ¹¹³

1502.g., ap 20. jūliju, Cēsis. Mestra atbilde virsmestra sūtņiem – Ragnitas un Mēmeles komturiem. ¹¹⁴

1502.g. 27. septembris, Cēsis. Balgas nama komturs Klauss fon Bahs lūdz virsmestru atsūtīt naudu knehtu algām. ¹¹⁵

1502.g. 25. oktobris, Cēsis. Balgas nama komturs ziņo virsmestram, ka Pletenbergs viņu un knehtus ir atvaļinājis cerībā no virsmestra saņemt jātniekus. ¹¹⁶

1502.g. 5. novembris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ¹¹⁷

1502.g. 27. novembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par Dānijas, pāvesta, Ungārijas un Bohēmijas sūtniecībām uz Maskavu. ¹¹⁸

1502.g. 20. decembris, Cēsis. Mestrs ziņo Rēvelei, ka ieradies Polijas karaļa kurjers, un viņš ir apstākļu spiests sākt miera sarunas ar Maskaviju. Mestrs pieprasa sagatavot rātskungus uz Valmieras landtāgu, un apvienot pilsētas knehtus ar Rēveles komtura spēkiem. ¹¹⁹

1502.g. 27. septembris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ¹²⁰

1502.g. 29. decembris, Cēsu pils (auf unsers ordens slosz). Mestrs ziņo virsmestram, ka ir sācis miera sarunas ar Maskaviju, un lūdz atsūtīt jātniekus, lai varētu pretoties negaidītam uzbrukumam. ¹²¹

1502.g. 29. decembris, Cēsu pils. Mestrs pavēl Siguldas, Ādažu, Tukuma, Kandavas, Sabiles, Kuldīgas, Aizputes, Durbes un Grobiņas pārvaldniekiem, nama komturiem, kumpāniem un landsknehtiem apgādāt ar ēdienu un dzērienu, auzām un sienu virsmestra kalpotāju un viņa zirgu no pils uz pili līdz Prūsijai. ¹²²

1503.g. 3. maijs, Cēsis. Rīgas rātes sūtņi raksta Tērbatai: viņi nav saņēmuši arhibīskapa un mestra atļauju trīs pilsētu sapulcei Rīgā. ¹²³

1503.g. 12. maijs, Cēsis. Mestrs pārsūta virsmestram tirgotāju atvesto Zviedrijas valsts padomnieka vēstuli. ¹²⁴

1503.g. 14. maijs, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka ir atgriezušies sūtņi no Maskavas, kur tika noslēgts pamiers uz 6 gadiem. ¹²⁵

1503.g. 10. septembrī Cēsīs krievu sūtņi skūpstīja krustu, noslēdzot pamieru uz 6 gadiem. ¹²⁶

1503.g. 10. septembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka ir noslēgts pamiers uz 6 gadiem ar Krieviju, un viņš nosūtījis savus sūtņus uz Pleskavu tā apstiprināšanai. Nesen pie viņa bijuši Polijas karaļa sūtņi, kas cita starpā pārrunājuši arī attiecības ar tatāriem, un viņš tiem piedāvājis nospraust robežas [starp Lietuvu un Livoniju]. ¹²⁷

1503.g. 17. decembris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹²⁸

1503.g. 20. decembris, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata.

1503.g. 27. decembris. Mestra vēstule Rīgas rātei, ka ir jānosprauž robežas starp Rīgas pilsētas marku un Jelgavas landmaršala apgabalu. ¹²⁹

1504.g. 9. marts, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ¹³⁰

1504.g. 10. marts, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹³¹

1504.g. 29. marts, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹³²

1504.g. 15. augusts, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata. ¹³³

1505.g. 12. janvāris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹³⁴

1505.g. 20. februāris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹³⁵

1505.g. 20. marts, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹³⁶

1505.g. 2. aprīlis, Cēsis. Mestra vēstule Johanam Forstenbergam: Filips Forstenbergs ir devies šurp, lai saņemtu tēva mantojumu. Mestrs nosūta rožukroni, piezīmējot, ka Livonijā nav zelta kalnu, lai varētu dāvināt naudu un dārglietas. ¹³⁷

1505.g. 18. maijs, Cēsis. Mestra vēstule Lībekai. ¹³⁸

1505.g. 2. jūlijs, Cēsis. Mestra izdota lēņa grāmata NN Kuldīgas pilssātā (Borchsate). ¹³⁹

1505.g. 4. jūlijs, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei. ¹⁴⁰

1505.g. 11. augusts, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēvelei, lai viņa sekretāram Nikolausam Taselam būtu pieejamas pilsētas grāmatas, lai varētu Lībekas namniekiem atdot daļu no Rēveles arestētajām mantām. ¹⁴¹

1505.g. 7. septembris, Cēsis. Mestra vēstule Rēvelei arestētās Georga Filheringa mantas lietā. ¹⁴²

1505.g. 6. oktobris, Cēsu pils. Mestra vēstule Dancigai. ¹⁴³

1505.g. 9. oktobris, Cēsis. Bruņinieks Johans Pletenbergs [mestra brālis] pārdod Oto Grothūzam Rundāles muižu par 7000 Rīgas markām. ¹⁴⁴

1505.g. 19. decembris, Cēsis. Mestrs raksta Polijas karalim: viņš nosūtījis savējos robežu nospraušanai, kas, nesagaidījuši karaļa pilnvarotos, griezušies atpakaļ mēra dēļ. Robežu vilkšanu jāatjauno nākamajā ziemā. ¹⁴⁵

1505.g. 29. decembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par virsmestra plāniem panākt koadjutora iecelšanu arhibīskapam, kā arī robežu vilkšanas lietām. ¹⁴⁶

1514.g., Cēsis. Mestra Voltera Pletenberga raksts stobru kalējam (Buechsen – Schmidt) Andrejam Haušildam (Andresz Hauschildt), ka viņš par dienestu ik gadu saņems 80 zelta guldeņus, lastu rudzu un lastu iesala, kā arī brīvu ēdienu un dzērienu pie šafera galda. ¹⁴⁷

1521.g. 7. jūnijs. Vēstules, kas attiecas uz Andreju Krūzi, kopiju mestrs Pletenbergs lika nolasīt sev kancelejā Cēsīs. ¹⁴⁸

1522.g. 20.-25. janvāris. Rēveles un Hārijas – Viras bruņniecības sarunas ar mestru Cēsīs.

Rēveles rātskungs Johans Koke uz Cēsīm devies ar 24 jātniekiem. Sarunu priekšmets – Rēveles komtura apgrūtinājumi pilsētai un bruņniecībai. Pirmās sarunas pēc ierašanās Cēsīs Rēveles sūtņi noturējuši [23. janvārī] ar Hārijas – Viras bruņniecības sūtņiem viņu ērbeģī (tho ne yn de herbege). ¹⁴⁹ Tad viņi aizgājuši uz pili (tho slate gegangen), iesnieguši savu rakstu mestra kancelejā un ieradušies mestra kambarī (syne f. g. kammer geeschet), kur notikušas sarunas. ¹⁵⁰ Sembas bīskapa sūtņi, kas bija ieradušies runāt par Vācu ordeņa maksājumiem Polijai, pēc maltītes tika uzaicināti mestra kambarī (yn sinen f. g. kammer), kur apspriedās ar mestru un klātesošajiem pārvaldniekiem par iepriekšējo runu. ¹⁵¹ Tika nolasīta pilsētas un bruņniecības atbilde, pēc tam Vilandes komturs, Bauskas fogts, Simons fon der Borhs, Roberts Štāls un daži citi pieprasīja Rēveles sūtņus sekot mestra guļamtelpā (up des g. hern meisters schlapgemache to volgende), kur apspriedās ar viņiem atsevišķi. ¹⁵² Tad abu pušu sūtņi palika ar mestru uz maltīti, un vakarpusē recess tika atnests uz kanceleju (ut der cancelien) un iedots sūtņiem. ¹⁵³

24. janvāra vakarpusē tika pavēlēts recesu aiznest uz kanceleju, un svētdienas rītā visu klātbūtnē nolasīt sūtņiem. Pēc tam sūtņi uzmeklēja mestru kapelā (yn der capellen) un lūdza viņu sekot uz kambari, kur sūtņi cēla iebildumus par dažiem recesa punktiem, bet mestrs iebildumus atstāja bez ievērības. ¹⁵⁴

1524.g. 21. jūlijs, Cēsis. Cēsu nama komturs Diderihs de Vrede (de Wrede) un šafers Lofs van Loe (Loff van Loe) bija liecinieki muižas ieķīlāšanai ordeņa mestram. ¹⁵⁵

1524.g. Cēsu Monētu tornī (Muenzthurm) pirmo sprediķi noturēja luterāņu sprediķotājs Brigemanis. ¹⁵⁶

1525.g. 8. jūlijs, Valmiera. Cēsu šafers Johans fon der Reke bija liecinieks mantojuma sadalīšanai. ¹⁵⁷

1526.g. 16. augusts, Cēsis. Mestrs Volters Pletenbergs izlēņo zemi pie Cēsīm Georgam Froudenbergam, par ko viņam katros Miķeļos jādod vēstuļu maršalam vai Cēsu pils pārvaldniekam (brifmarschalco sive arcis Wendae praefecto) divus līsfundus vaska [svecēm] Sv. Krusta pastāvīgai apgaismošanai. ¹⁵⁸

1527.g. 28. oktobris. Cēsu nama komturs Didrihs de Vrede bija liecinieks gruntsgabala pie Valkas pārdošanai, ko mestrs Volters Pletenbergs veica Barbarai Todvenai. ¹⁵⁹

1532. gada 8. maijs. Vilandes komtura Roberta de Graves vēstule mestram. Viņš brīdina par Prūsijas hercoga iespējamo iebrukumu Livonijā. “[…] Jūsu žēlība labi zina, kādā stāvoklī ir Cēsu priekšpils un arī par vietu starp pilsētu un pili. Iwer gnade weeth woll, wo Wenden de vorborch gestalt ysz umb ock de stadt thuschen der stadth unde deme slothe. Ja iekļūs pilsētā, no kā Dievs lai pasargā, tad iekļūs arī priekšpilī; ja viņi iekļūs pilsētā un priekšpilī, pagriezīs uz otru pusi lielgabalus, un viņiem būs bises, tad mēs šo zemi zaudēsim. De de stadt inne, hedde, dar Gott vorbedhe, hedde ock de vorborch yn; wanneer se de stadt unde de vorborch inne hedden und owerwunden denn dath geschutthe, wan se de bussen hadden, szo vere dyth landt vorlaren. Ja viņiem būs arī biszāles un lodes, viņi mūs ar mūsu mantu padzīs no zemes. Szo hadden se ock dath krutth und loedhe, szo yageden se unsz myth unserem eygenen gudhe uth deme lande. ¹⁶⁰  Par Cēsīm ir jāparūpējas pirmām kārtām, un ir jāataicina zinošs vīrs (eynen vorfaren mann) [nocietinājumu meistars], kurš novērtētu sliktāk nocietinātās vietas pilī – kur mūros var sašaut jumtu un viegli tikt pāri naktī, lai viegli ieņemamos mūrus varētu nocietināt ar valni.

[…] Overst j.g. muth wol up dath huesz Wenden 1 dusenth balken tho der warninge hebben tho buwen, loppen offte thor were, wor me id denn thobohoweth wenthe balken behofft men alletydt yn ein bolechthus, glick als Severyn von k. Christ. hielt Visboden vor ko. Bez tam jūsu žēlībai ir jātur Cēsu pilī tūkstoti baļķu nepieciešamības būvēšanai [sašauto nocietinājumu labošanai?]; baļķiem vienmēr jābūt noliktavā, tāpat kā Severīns tur Visbādenē. ¹⁶¹

1535.g. 5. maijs, Valmiera. Vācu ordeņa šafers Cēsīs Rutgers Volfs un Valmieras rātskungi atklātā tiesā (in dem offenbar gericht) nopratināja uzbrukumā apsūdzēto Hansu Kerstgenu (Kerstgens). ¹⁶²

1535.g. nomira mestrs Volters no Pletenbergas, “pēc tam, kad viņš 41 gadu bija valdījis, un Cēsīs uzbūvējis 3 varenus torņus (zu Wenden 3 heerliche Thurme hat aufbauen), un arī Daugavgrīvas pili licis nocietināt“. ¹⁶³

No vācu valodas tulkojis Agris Dzenis