”Un vojevodas sāka tūļāties un uz Cēsīm negāja. Tad cars un lielkņazs neapmierināts pie viņiem nosūtīja sūtniecības djaku Andreju Ščelkalovu no Maskavas, bet no Slobodas atsūtīja muižnieku Daniilu Borisoviču Saltikovu, un uzdeva viņiem iet uz Cēsīm un darīt savu darbu bez vojevodu ziņas, bet vojevodām iet ar viņiem. Un viņi pēc valdnieka rīkojuma gāja uz Cēsīm, un pie Cēsīm stāvēja piecas dienas, un pa pilsētu šāva, un sagrāva mūri. Bet tanī laikā sapulcējās daudzi vācu un lietuviešu ļaudis un devās pret lielkņaza vojevodām pie pilsētas, un nokāva lielkņaza vojevodas un daudzus bajāru bērnus, citus dzīvus saņēma, bet lielgabalus visus paņēma. Bet lielgabalus paņēma: Vilku un 2 Jaunavas, un Pērnavas Pūķi, un 3 augšējos, un 7 pusotriniekus un 3 ātršāvējus. Bet vojevodas toreiz nokāva: bajāru un kņazu Vasiliju Sitckovu, okoļņičiju Vasiliju Voroncovu, Daniilu Saltikovu, kņazu Mihailu Tifjakinu. Bet citus vojevodas dzīvus saņēma: kņazu Pjotru Ivanoviču Tatevu, kņazu Pjotru Ivanoviču Hvorostiņinu, kņazu Semjonu Tufjakinu un djaku Andreju Klabukovu. Bet citi vojevodas toreiz no darba aizbēga, savus biedrus nodeva un lielgabalus pameta. Bet aizbēga bajārs un kņazs Ivans Goļicins un okoļņičijs Pjotrs Šeremetjevs, kņazs Andrejs Paļeckis un djaks Andrejs Ščelkalovs.” ¹