“Cēsu pilī ir sekojoši ordeņa kungi (heren) [resp., ordeņbrāļi, A.Dz.]:
Landfogts Johans no Velpendorfas no Minsteres bīskapijas; viņam ir 9 zirgi un bruņas 6 vīriem,
Johans no Ašgebirgas no Minsteres bīskapijas; viņam ir 2 zirgi,
Maršalks Bertolds no Bredenalas no Lipes grāfistes; viņam ir 4 zirgi un bruņas 3 vīriem,
3 priesterbrāļi,
Diterihs no Hegas no Vestfāles zemes,
Vilhelms Šungels no Ķelnes bīskapijas,
Eberhards Lape no Rūras no Markas zemes, ir 2 zirgi un bruņas 1 vīram,
Gothards no Zangeras no Minsteres bīskapijas,
Benighavs no Ķelnes bīskapijas,
Rotgers Kromers no Oles no Markas zemes,
Hinrihs no Oferhāgenas no Eitrihtas bīskapijas,
Ermarts no Aldinghauzas, vestervalderietis,
Hinrihs Northofs no Ķelnes bīskapijas,
Konrāds Šilders no Ķelnes bīskapijas,
Johans Freitāgs no Valdorfas no Renklingshauzenas,
divi pelēči (pusbrāļi). 1
Pārtika pilī: 105 gabali speķa, 60 sālīti sāni, 250 žāvētas aitas, 14 žāvēti vērši, 2 lasti siļķu, 1 lasts bušu, 4 mucas lašu, 5 mucas alus, 1005 vimbas (?) (Flacfisch), 1102 žāvētas strimalas, 24 tūkstoši sīku zivju (happen unde perske unde hundertawswnd), 4 lasti sāls. Kopā labība, sēklas, mieži, auzas – pavisam 750 lasti; puse labības kalpo pilij, otra puse ļaudīm, kas jāj uz pili trūkumā (vai vajadzības spiesti) (dy dem slosse reyten czu noten).
Turklāt 14 šiffundi vaska. Visa bruņojuma summa: 900 vīriem riņķu un plākšņu bruņas (ringharnisch und blechharnisch ). Pulvera kambaris: 2 ½ mucas pulvera, ½ muca sēra, 6 lielgabali, kas šauj ar akmens lodēm (steynbochzen), 40 arbaleti, 5 mucas bultu. 2
No vācu valodas tulkojis Agris Dzenis
Šeit rakstīts, ka pilī 1451. gadā konstatēti šādi krājumi: 105 gabali speķa, 60 salīti sāni utt. Bet prof. K.Kļaviņš savā grāmatā raksta par 105 šķiņķiem, 60 salītiem liellopiem… Kam ticēt?
Līdz ceturtdienai sameklēšu K. Kļaviņa grāmatu un salīdzināšu ar avota tekstu.
Šterns (1997: 117) raksta: 105 šķiņķi, 60 sālīti liellopi, 250 žāvētas aitas, 14 žāvēti vērši, 2 lasti siļķu, 1 lasts mencu, 4 mucas lašu, 5 mucas eļļas, 4 lasti sāls un tūkstošiem zivju.
Man pieejamajā teksta norakstā (Urkundenbuch 1905: 127) sniegts šāds apraksts: [Vitalia des egescreben slosses] 105 flicken sp[ecfleisch], 60 rinder im [saltcze], 250 trewge schoffe, 14 ochzen trewge fleisch, 2 leste hering, 1 last dorsch, 4 tonnen lachses, 5 tonnen oles, 1005 flacfisch, 1102 stromelinge trewge, 24 tausent happen unde perske und hundertawsent, 4 leste saltcz.
105 flicken sp[eckfleisch] vienozīmīgi ir speķa gabali, nevis šķiņķi. Flicken tiešā tulkojumā ir ielāps, kas var nozīmēt plakanos speķa gabalus no cūkas sāniem un pavēderes. 60 rinder im [saltze] nozīmē nevis sānus, bet sālītu liellopu gaļu. Ja pieņem, ka gaļa glabāta sālījumā baļļās, tam bijusi niepieciešama liela telpa vai vairākas mazākas. Tālāk – 250 žāvētas aitas, 14 vēršu žāvēta gaļa, 2 lasti siļķu, 1 lasts mencu, 4 mucas lašu, 5 mucas eļļas, 1005 plakanās zivis (butes), 1102 žāvētas reņģes; par pārējām zivīm skat. Gundara rakstīto.
Tekstā minētos zivju krājumus vēsturnieks Marc Jarzebowski interpretē šādi:
[1] nosaukums FLACHFISCH ir radniecīgs ar angļu „flatfish”, tātad „plakanzivis” – plekste, paltuss, āte;
[2] HAPPEN viduslejasvācu valodā tiek lietots, apzīmējot mazus ēdiena gabalus, piemēram, „Herringshappen” – siļķes gabali. Iespējams ar „happen” domātas „zivju porcijas”. Pastāv varbūtība, ka pārrakstīšanās rezultātā „Rappen”, kas būtu tulkojams kā salate (lat. Aspius aspius) – pārtapis par „Happen”;
[3] PERSKE – asaris (lat. Perca fluviatilis);
[4] ar HUNDERTAWSENT nav domāta konkrēta zivju suga, bet gan sīkās zivis, kas sastopamas „simtos tūkstošu”.
Tiešs tulkojums šim “105 flicken sp[ecfleisch], 60 rinder im [saltcze]” varētu būt šāds: 105 gabali speķa gaļas un 60 sālīti liellopi.