7.nodaļa Pils – svarīgāko ordeņa gūstekņu ieslodzījuma vieta (XV – XVI gs.)print

Livonijas laika avotos Cēsu pils samērā bieži tiek minēta kā ieslodzījuma vieta. Turklāt šie ieslodzītie lielākoties ir visnotaļ ievērojamas personas, lielākoties ordeņa politiskie pretinieki. Ieslodzījumā Cēsīs ir mirušas vairākas augstas ordeņa amatpersonas, kas atceltas no amata, šeit nogādāti un nopratināti svarīgākie karagūstekņi. Avotu liecības ir pietiekamas Cēsu pils atzīšanai par ordeņvalsts galveno cietumu.

Jau 13.gs. ordenis Cēsis bija atzinis par piemērotāko ieslodzījuma vietu sagūstītajiem Rīgas arhibīskapiem. Franciska no Moliano Rīgas arhibīskapijas sūdzību pret ordeni izmeklēšanas protokolos 1312.g. martā – jūlijā fiksēts, ka saskaņā ar mūku un Rīgas arhibīskapijas domkungu liecībām, pirms vairāk kā 40 gadiem (t.i., ap 1272.g.) ordeņbrāļi sagūstīja arhibīskapu Albertu no Zauerbēras viņa mājas kapelā Rīgā, no kurienes nogādāja uz ordeņa Rīgas pili, bet tad – uz Siguldu un Cēsīm. Pirms 16 gadiem (t.i., ap 1296.g.) uz Siguldu un Cēsīm nogādāts sagūstītais arhibīskaps Johans no Šverinas, kur dažas dienas noturēts pie maizes un ūdens. 1

Ar 1467.g. 24. septembri datētas senākās ziņas par cietumu Cēsu pils tornī. Šajā datumā dominikāņu ordeņa mūks Johans Kvants Rēveles pilsētai ziņoja par sava ordeņa vajāšanām no Tērbatas pilsētas un ordeņa mestra puses. Viens dominikāņu ordeņa brālis ticis ieslodzīts Cēsu tornī par parādu neatdošanu (dat en broder unses orden vordent heft vor den torn to sperende to Wenden). 2

Reinietis Johans Špare no Hertenas, saukts Krekenbeke, 1468.-1470.g. bija Livonijas landmaršals. Nezināmu iemeslu dēļ viņš tika atcelts no amata un drīz pēc tam mira mūra cietumā (kerker) Cēsīs. 3

Ar reiniešu un vestfāliešu politisko ideju nesaderību visticamāk bija saistīta arī mestra Johana Volthūza no Herses atcelšana no amata. Bartolomeja Grēfentāla hronikā (sarakstīta ap 16.gs. vidu) teikts, ka 1471.g. Johanu Volthūzu no Herses ordeņbrāļi sagūstīja Helmes pilī, viņš tika atcelts no amata un mira Cēsu tornī, par ko Dievs ļoti sodīja zemi (zu Wendenn in dem Turme, darna Gott das Landt sehr geplagget heft). 4 Johans Renners ap 1582.g. vēl papildina, ka atceltais mestrs ticis spīdzināts un nogalināts: Johanu Volthūzu no Herses pēc pusotra gada valdīšanas Helmes pilī sagūstīja ordeņbrāļi, “un viņš tika aizvests uz Cēsīm, kur viņš cietumā tika nomocīts līdz nāvei un briesmīgi tika nogalināts (da he in der gefenckenisse tho dode geschmachet und jamerlich umme gebracht worden)”. 5

Kā vēsta Hermaņa Helevega Rīgas pilsētas hronika, Cēsīs četrus gadus tika turēts ieslodzījumā (gefanglich gehalten) domkapitula dekāns Detmars Ropers. 1482.g. novembrī Rīgas karaspēks no Valmieras un Burtniekiem devās uz Cēsīm cerībā, ka mestrs ar saviem padomniekiem, “kas bija tur iekšā”, iznāks kaujas laukā. Tomēr tiem nepietika drosmes, un viņi “spēlēja defensīvu”. Kad rīdzinieki redzēja, ka ar spēku te neko nepanāks, viņi ar lielu laupījumu griezās atpakaļ, nogādājot Rīgā Detmaru Roperu, kurš bija slepus izbēdzis. 6

Iespējams, Cēsu pils torņa cietums zemē bija labi pazīstams, jo ar to mestrs veiksmīgi draudēja saviem pretiniekiem. Pēc 1483.g. 18. novembra, kad mestrs Bernhards no Borhas jau bija atcelts no amata, lēņavīrs Fromholds Tīzenhauzens viņu apsūdzēja savam tēvam piederošo divu ciemu atņemšanā un to izlēņošanā Simonam no Borhas, kā arī liela labības daudzuma – 10 lastu rudzu, 4 lastu miežu un 4 lastu auzu – atņemšanā, to nedošanas gadījumā piedraudot viņu iesēdināt Cēsu tornī (ehn tho Wenden in den torn szetten). Tas noticis, kad sācies karš ar krieviem. 7 Tādēļ arī cietumu iespējams pieskaitīt pie mestra varas instrumentiem.

1536.g. Ziemassvētkos Bauskā, kā aizdomās turamais līdzdalībā Kurzemes muižnieku un Prūsijas hercoga Albrehta sazvērestībā pret Livonijas ordeni tika apcietināts Livonijas humānisma dzejnieks Burkards Valdiss, kurš Bauskas pilī tika pratināts un spīdzināts. 8 1537.g. sākumā sagūstīja sazvērestības vadītāju – ordeņa lēņavīru no Kurzemes Dītrihu Butlaru, kurš, ieslodzīts Cēsīs, labprātīgi atzinās, tomēr tika spīdzināts un mira cietumā. 1537.g. 17. aprīlī Dītriha Butlara nopratināšana veikta un atzīšanās notikusi Vilandes komtura, Cēsu nama komtura Ādolfa Šilinga, Cēsu sekretāra Nikolausa Listenija (Listenii) un 5 citu personu klātbūtnē. 9

Uz Cēsīm – ordeņa slepeno tiesas vietu (geheimen Richtplatz des Ordens) nogādāja arī B. Valdisu. 1538.g. 20. aprīlī Vilandes komturs viņu ieteica spīdzināt, lai nāktu gaismā jaunas ziņas, kas papildinātu Butlara atzīšanos, tomēr to jādarot slepeni. Ir zināms, ka ieslodzījumā Cēsīs B. Valdiss tulkojis psalmus vācu valodā. 10 Pēc Valdisa brāļu griešanās pie Hesenes landgrāfa Filipa un vairākiem landgrāfa lūgumiem mestram, Valdiss no ieslodzījuma tika atbrīvots 1540.g. jūlijā un devās uz Vāciju. 11

Livonijas kara laikā Cēsu pilī tika ieslodzītas personas, kas tika turētas aizdomās par spiegošanu un nodevību, kā arī karagūstekņi.

1559.g. 15. jūnijā Cēsu nama komturs Volters Kvade mestram ziņoja par sagūstītā spiega Hansa Gintera izbēgšanu no “visstingrākā cietuma Garajā Hermanī, kas ir vissmagākais” (der hardesten gefengniss als in der Langen Herman welche zum schwersten ist). 12 Katrs, kurš ir redzējis cietumu, var teikt, ka izbēgšana notikusi nevis ar cilvēka spēkiem, bet velna palīdzību. To var apliecināt doktors Gilzems un visi, kas ir pilī. Nama komturs licis ieslodzīt kalpus, kas baroja gūstekni, kā arī vīna pārzini (weynschenken) Reinoltu Faku (Facks), kuru turēja aizdomās par palīdzību aizbēgušajam spiegam. 13 1558.g. 20. jūnijā V. Kvade rakstīja Rīgas rātei, ka Cēsīs bijis ieslodzīts (in bostrickung, burtiski saitēs) šīs zemes nodevējs un spiegs Hanss Ginters. No ieslodzījuma viņš nakts laikā ir izbēdzis “brīnumainā veidā, kas nešķiet cilvēka spēkos”. Viņš uzdevies par bijušā arhibīskapa sudraba kalpu (Silber knecht), bijis ar melniem matiem un bārdu, ģērbies melnās biksēs, svārkos un vamzī. Ja viņš tiktu atrasts, viņu mestra vārdā ir jāsagūsta un jāiesloga “labā, stingrā apsardzībā un saitēs” (in guter fester vorwarung und bostrickung). 14 Šajos avotos minēts, ka visstingrākais cietums Cēsu pilī atradies tornī, kas saukts par Garo Hermani. Livonijas ordeņa pilīs šādi dēvēja vienīgi pils galvenos torņus – bergfrīdus jeb donžonus, kas bija ievērojami augstāki par citām pils būvēm.

1558.g. jūnijā Tērbatas bīskapa tulks Kristofers Lustfers bijis sazvērējies ar krieviem ielaist tos Tērbatas pilī. Sazvērestība tika atklāta, Lustfers sagūstīts un aizvests uz Cēsīm, kur 23. jūlijā spīdzināts visā atzinās (in der pine bekandt, wo hir na volget). 15

1558.g. 29. oktobrī mestra koadjutors Gothards Ketlers ieņēma krievu iekaroto Randas pili Tērbatas bīskapijā. Kāds varens krievu bajārs, vojevoda un viņa dēls sasieti ragavās tika aizvesti mestram uz Cēsīm, 16 kur tika nogādāti jau 30. oktobrī. 17 Oktobra beigās mestrs Cēsīs sešus sagūstītos krievus lika pakārt kokā, par ko krievi Tērbatā lika pātagot 21 sagūstīto vācieti, pēc tam nocirta viņiem  pirkstus un galvas. Pavisam uz Cēsīm tika nogādāti 96 sagūstītie krievi, kur tie ilgi sēdēja ordeņa staļļa brāļu apkurināmajā telpā (dorntzen), kurai bija aizmūrēti logi. 18

Krievu gūstekņi tika spīdzināti, lai iegūtu ziņas par ienaidnieka karaspēka lielumu, novietojumu un plāniem, kā arī spiegiem un nodevējiem Livonijā. 1559.g. 26. janvārī mestrs nosūtīja dāņu sūtņiem ziņas par krievu karaspēka novietojumu, lielumu un nodomiem, ko pastāstījis spīdzinātais krievu gūsteknis. 19 1559.g. janvārī  Cēsīs kāds krievs, kurš sagūstīts pie Laisas, pastāstījis, ka Rēvelē vēl esot 7 nodevēji, kas zvērējuši uzticību Krievijai. 20  Tanī pašā mēnesī ziņas iegūtas no cita krieva, kas sagūstīts Vecajā muižā pie Āraišiem (in olthusen hoff bei der Arries). 25. janvārī gūsteknis nogādāts Cēsīs un pastāstījis, ka 4 kņazi ir apmetušies 10 jūdzes no šejienes. Viņi nav iecerējuši aplenkt pilis, bet izlaupīt un izpostīt zemi. Spīdzināts, viņš paziņojis, ka pie pulkvežiem ir daudzi sagūstītie arhibīskapa ļaudis. Pēc 14 dienām krieviem ir jāsapulcējas pie Daugavpils. 21 Krieviem ir 1000 bisenieki un 300 tatāri, turklāt karaspēkā ir kāds izlūks, kurš, iespējams, šeit bijis kalpotājs galmā, bet pēc slepkavības veikšanas aizbēdzis, un kurš ir kopā ar trim jātniekiem vācu drēbēs. 22

Svarīgākās nopratināto liecības tika fiksētas liecinieku klātbūtnē. Tā 1559.g. 25. jūlijā Cēsu nama komtura telpā (kamern) tika notariāli apstiprinātas nodevēju Kristofa Lustfera un Reinholda Fakes sniegtās liecības. To lūdza darīt mestra un koadjutora sekretārs Bastians Ditmeršens (Ditmerschen), bet apstiprināja ķeizariskās tiesas rakstvedis Tomass Tornou, klātesot Kandavas fogtam Kristofam Zīburgam, Grobiņas fogtam Klausam Stridhorstam, licenciātiem Johanam fon Bokhorstam, Volteram Pletenbergam, Peteram Jasperam, kā arī  Ēvaldam Frankam un Jirgenam Korfam. 23

Atsauces:

  1. LUB, 2.Bd., S.29 ↩
  2. LUB, 12.Bd., S.287 ↩
  3. Arbusow L., 1901, S.94 ↩
  4. Griefenthal B., S.37 ↩
  5. Renner J., S.127 ↩
  6. Heleweg H., S.782 ↩
  7. LGU, 1.Bd., S.519 ↩
  8. Milchsack G., S.31 ↩
  9. Verzeichniss livlaendischer Geschichts-Quellen…, S.27 ↩
  10. Verzeichniss livlaendischer Geschichts-Quellen…, S.32 ↩
  11. Verzeichniss livlaendischer Geschichts-Quellen…, S.35 ↩
  12. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Bd.2, S.290 ↩
  13. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Bd.2, S.291 ↩
  14. Briefe un Urkunden…, 1.Bd., S.230-240 ↩
  15. Renner J., S.189 ↩
  16. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Bd.1, S.281 ↩
  17. Briefe un Urkunden…, Bd.1, S.295 ↩
  18. Renner J., S.222 ↩
  19. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Bd.10, S.31 ↩
  20. Briefe un Urkunden…, Bd.2, S.238 ↩
  21. Briefe un Urkunden…, Bd.2, S.240 ↩
  22. Briefe un Urkunden…, Bd.2, S.241 ↩
  23. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Bd.2, S.327 ↩
print

Rakstu navigācija

4 komentāri

    1. Agris Dzenis

      Valdiss tika apcietināts un turēts ieslodzījumā Bauskā, bet vēlāk pārvests uz Cēsīm. Informācija ņemta no līdz šim detalizētākās monogrāfijas par Burkardu Valdisu, ko sarakstījis G. Milhzaks, kurš ir izmantojis oriģinālavotus. Pats gan tos Latvijā neesmu varējis atrast, tomēr pagaidām pieturos pie ticamākās – Milhzaka versijas.

      Atbildēt ↓
  2. Aija Spura

    Ko nozīmē – Hanss Ginters uzdevies par arhibīskapa sudraba kalpu? Kas ir “sudraba kalps”?

    Atbildēt ↓
    1. Agris Dzenis

      Vsticamāk, sudrablietu glabātājs. Sudraba kalpotāji, saukti arī sudraba sargi, 17.gs. bija arī Kurzemes – Zemgales hercogu galmā.

      Atbildēt ↓

Pievienot komentāru