Samērā biežā ārvalstu sūtņu uzņemšana Cēsu pilī lielā mērā izriet no tradīcijas Cēsīs noturēt kapitulus, jo starpvalstu jautājumi tika izskatīti un izlemti kapitulos, kuros piedalījās arī sūtņi. Pirms tam sūtņi ieradās pie mestra, lai informētu viņu par aktuālo jautājumu.

1413.g. sākumā Cēsīs pie mestra ieradās un kapitulā piedalījās Novgorodas sūtņi. ¹ 1431.g. 31. augustā mestrs Cīse no Rūtenbergas no Cēsīm rakstīja virsmestram, ka viņš gaida Novgorodas sūtņus, kuri jau ir ceļā, lai pārrunātu strīdīgos jautājumus. ² 1444.g. 20. februārī mestrs Heidenrihs Finke rakstīja Rēvelei, ka pie viņa un ordeņa pārvaldniekiem Cēsīs bija Novgorodas sūtņi, ar kuriem neizdevās vienoties par pamiera ilgumu, un pieprasīja nosūtīt trīs rātskungus uz Rakveri, kur 1. martā atkal tiks pārrunātas krievu sūtņu prasības. ³ 15.gs. beigās diplomātiskās attiecības ar Livonijas ordeni uzturēja Maskavas lielkņaziste. Pleskavas hronikā minēts, ka 1482.g. vasarā Pleskavā ieradās lielkņaza sūtņi, kas brauca pie ”kņaza mestra uz Cēsīm”, bet nebija zināms, kādā jautājumā. ⁴

Cēsu fogts arī pats ir piedalījies ordeņa sūtniecībā. 1426.g. 26. februārī Lietuvas lielkņazs Vitauts rakstīja virsmestram Paulam no Rusdorfas, ka neilgu laiku atpakaļ Braslavā pie viņa bija Cēsu fogts, Daugavpils komturs un mestra rakstvedis, un viņi vienojušies par dienu, kad varās sākt robežu vilkšanu starp Lietuvu un Livoniju. ⁵ Mestrs no Cēsu pils rakstīja kaimiņu valstu galvām. Tā 1429.g. 28. jūlijā mestra Cīses no Rūtenbergas vēstule Dānijas karalim rakstīta “mūsu ordeņa Cēsu pilī” (gegeben uff unsirs ordins slosse Wenden). ⁶

Lietuvas kņaza Svidrigaiļa sūtņi pie mestra Cīses no Rūtenbergas ieradās, visticamāk, lai pārrunātu sadarbību cīņā pret kņazu Vitautu. 1431.g. 19. februārī Cēsīs mestrs rakstīja virsmestram, ka pie viņa un arhibīskapa bijuši Lietuvas kņaza Svidrigaiļa sūtņi, kuri paziņojuši, ka Svidrigailis turēsies pie Vitauta un ordeņa noslēgtā līguma. ⁷

1436. gada svētdienā pēc Miķeļa dienas, kapitula noturēšanas laikā Cēsīs ieradās lietuviešu sūtņi, lai runātu par abu pušu gūstekņu brīvu atlaišanu. Acīmredzot šeit runa iet par 1435.g. Sventājas kaujā sagūstītajiem. Sūtņi piedāvāja mieru gadījumā, ja lietuviešu gūstekņi tiktu atlaisti brīvībā. Beidzot livonieši un lietuvieši vienojās, ka par šiem jautājumiem jārunā lielkņazam un lielmestram personiski. ⁸

Nākamais lielais konflikts Livonijas ordenim izcēlās ar Rīgas pilsētu, un 1484.g. jūlijā Zviedrijas vietvalža Stena Stūres sūtņi devās pie mestra vietvalža uz Cēsīm, lai pārrunātu attiecības ar Rīgu. ⁹

Galvenā diplomātisko sarunu tēma 15.gs. beigās un 16.gs. sākumā bija naidīgās attiecības ar Krieviju. 1496.g. 26. februārī mestrs no Cēsīm uz Rēveli nosūtīja sūtni Hartlefu Peperzaku, kurš bija atgriezies no Krievijas, lai viņš pats varētu pastāstīt par sarunām, kas notika sakarā ar krievu tirgotāju sagūstīšanu Livonijā. ¹⁰

Samērā ilgs bija Livonijas un Lietuvas tuvināšanās process, kas beidzās ar savienību pret Maskaviju. 1498.g. 15. septembrī Tērbatas pilsētas vēstulē Rīgai minēts, ka nesen kapitulā Cēsīs bijuši lietuviešu sūtņi. ¹¹ Nākamreiz Lietuvas lielkņaza Aleksandra sūtņi Cēsīs pie mestra ieradās 1500.g., starp 7. un 13. jūniju, un piedāvāja savienību pret Maskaviju. ¹² 1501.g. 23. aprīlī Volters no Pletenbergas rakstīja virsmestram no Cēsu pils, ka šodien ir nosūtījis sūtņus pie Lietuvas lielkņaza. ¹³

Šo sarunu rezultāts bija visnozīmīgākais Livonijas starpvalstu līgums, kāds tika noslēgts ordeņa Cēsu pilī (in castro ordinis nostri), 1501.g. 21. jūnijā. Tas bija palīdzības un aizsardzības līgums uz desmit gadiem starp visu Livoniju un Lietuvas lielkņazu pret Maskaviju. Tas tika noslēgts ar lielkņaza Aleksandra sūtņiem. ¹⁴

Neilgi pēc tam, 1501.g. 13. jūlijā, Volters no Pletenbergas rakstīja virsmestram no Cēsīm, ka pie viņa ieradušies Lietuvas lielkņaza sūtņi ar ziņu par Polijas karaļa nāvi un jauna karaļa vēlēšanām, un apgalvojumu, ka tas nekādā ziņā neietekmēs iecerēto kopīgo karu pret Maskaviju. Mestrs karagājiena sākumu noteica uz 15. augustu. ¹⁵ Karaļa vēlēšanas Polijā tomēr aizkavēja lielkņaza Aleksandra solījuma pildīšanu.

Neilgi pēc uzvaras pār krieviem pie Smoļinas, 1502.g. 29. decembrī, no ordeņa Cēsu pils (auf unsers ordens slosz) Volters no Pletenbergas ziņoja virsmestram, ka ir sācis miera sarunas ar Maskaviju, un lūdza atsūtīt jātniekus, lai varētu pretoties negaidītam uzbrukumam. ¹⁶ 1503.g. 10. septembrī Cēsīs krievu sūtņi, skūpstot krustu, noslēdza pamieru ar ordeni uz 6 gadiem, ¹⁷ kas vēlāk tika pagarināts un izvērtās ilgstošā miera periodā.

Pirmā zināmā ārzemju valsts galvas vizīte Cēsīs notika 1555.g. jūlija sākumā, kad Meklenburgas hercogs Kristofs no Kokneses ar 50 zirgiem tika pavadīts līdz Cēsīm, kur viņu uzņēma mestrs fon Gālens, un pavadot godināja ar karogiem un zeltītām taurēm (und im Abzuge mit Hengsten und verguldeten Schauren verehrte). ¹⁸

Konflikts ar arhibīskapa koadjutoru Brandenburgas Vilhelmu saasināja politisko situāciju Livonijā, tādēļ 1556.g. 15. augustā Cēsīs ieradās Pomerānijas hercoga sūtņi, lai novērstu karu starp Livonijas kārtām, darbojoties kā šķīrēji. ¹⁹ Saasinoties attiecībām ar Maskaviju, 1557.g. 9. janvārī mestrs Heinrihs fon Gālens rakstīja par nesen nosūtīto sūtniecību uz Krieviju, ²⁰ bet 1557.g. 2. oktobrī  par maskaviešu sūtņu uzņemšanu Cēsīs. ²¹

Intensīvs Livonijas zemju un ārvalstu sūtņu pieplūdums Cēsīs sākās līdz ar Livonijas karu. 1558.g. 15. aprīlī Rīgas sūtnis Georgs Vīburgs ziņoja rātei, ka viņš vakar ieradies Cēsīs, šorīt pieteicies pie mestra sekretāra Mihaela Brunnera, un mestrs viņu pieņēmis audiencē. Vakar ieradušies arī Hanzas pilsētu sūtņi, bet mestrs tos pieņems rīt. Sūtnis lūdza nosūtīt Rīgā esošos mestra prasītos kara algotņus uz Rēzeknes apgabalu. ²² 19. aprīlī Georgs Vīburgs ziņoja rātei, ka 16. aprīlī pulksten astoņos notika Hanzas pilsētu sūtņu audience pie mestra. Pēc tam mestrs kopīgi ar sūtņiem ieturējis maltīti. Nākamajā dienā ap pulksten četriem mestrs pieņēmis Rīgas sūtni. ²³

Livonijas kara laikā no Cēsīm uz Krieviju devās gan livoniešu, gan ārvalstu sūtniecības, lai runātu par mieru, kā arī tika uzņemti krievu sūtņi. 1559.g. 7. martā Matiass Frīzners no Rēveles rakstīja Somijas hercogam Johanam, ka tagad uz Cēsīm pie mestra ir nosūtīta krievu sūtniecība un pieprasīts 5 mēnešus ilgs pamiers. ²⁴

Tā paša gada 1. maijā dāņu sūtņi no Krievijas atgriezās Rēvelē, tad devās uz Pērnavu un Cēsīm. Viņi bija panākuši tikai pamieru līdz novembrim, tātad ordenim visu vasaru bez vajadzības bija jāuztur algotņi. ²⁵ No 2. līdz 9. jūnijam Cēsīs dāņu sūtņi ar mestru apsprieda tirdzniecības attiecības ar Krieviju, ²⁶ bet novembra sākumā Cēsīs ieradās Svētās Romas impērijas ķeizara sūtnis Jeremija Hofmanis, lai tālāk dotos uz Maskavu. Pavadoņu trūkuma dēļ viņš gribēja griezties atpakaļ, bet krievu vietvaldis Tērbatā, kņazs Andrejs Rostovskis viņam nodrošināja pavadoņus. ²⁷ Sūtnis centās pierunāt caru noslēgt mieru, tomēr tas neizdevās. Cars esot atbildējis, ka ķeizaram gar to nav nekādas daļas, un viņš pats grib sodīt Livonijas ordeņa mestru. Cars ironiski piezīmējis, lai ķeizars atkaro turkiem Ungāriju, ja jau tik ļoti gribot karot. ²⁸