Angermann N. Wolter von Plettenberg. Der grosste Ordensmeister Livlands – Lüneburg, 1985

Apala Z. Daži uz Livonijas kara laiku attiecināmi atradumi Cēsu pilī // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 1983. – 14.laid. 14.-23. lpp.

Apala Z. Cēsu mūra pilī atrastie katlu depozīti // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 1994. – 16.laid. 110.-115. lpp.

Apala Z. 16.-17.gs. tualetes piederumu komplektu atradumi Latvijā // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 1994. – 17.laid. 17.-21. lpp.

Apala Z., Ose I. Krāsns podiņi ar Mārtiņa Lutera portretu Cēsu pilī // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 1996. – 18.laid. 21.-27. lpp.

Apala Z. Nieru dunču atradumi Cēsu pils izrakumos // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 1997. – 19.laid. – 109.-114. lpp.

Apala Z., Ducmene K. Monētu depozīti Cēsu pilī // Cēsu novada vēsture II. – Cēsis, 1998. – 7.-16.lpp.

Apala Z. Archäeologische Zeugnisse aus der Burg Cesis / Wenden zur Zeit der Livländischen Krieges // Wolter von Plettenberg un das mittelalterliche Livland. – Lüneburg, 2001. S. 199 – 228.

Apala Z. Zelta gredzeni Cēsu viduslaiku pils kultūrslānī // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga, 2005. – 22.laid. – 223.-226. lpp.

Apala Z., Ducmene K. Cēsu pils dārgumi.- Cēsis, 2006.

Apala Z. Cēsu pils arheoloģiskās izpētes (1974 – 2006) rezultāti // Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai – Cēsis, 2007.

Apala Z. Cēsu ordeņpils kapelas menzas // Latvijas viduslaiku pilis VII – R., 2011.

Apals J. Arheoloģijas pieminekļi Gaujas Nacionālajā parkā. – Rīga, 1986.

Apals J. Vendi un Cēsu Riekstu kalns // Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. – Rīga, 1998. – 1.sēj. – 125.-143. lpp.

Apals J. Ordeņa un bīskapa piļu celtniecības stratēģija Gaujas baseinā 13.-14.gs. // Latvijas viduslaiku pilis. III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā. – Rīga, 2002. – 197.-214. lpp.

Apals J. Cēsis un vendi //Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai – Cēsis, 2007

Anspaks A. Cēsis. – Rīga, 1960.

Arbusow L., Die im Deutschen Orden in Livland vertretenen Geschlechter // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik 1899. – Mitau, 1901. – S. 27-136.

Arbusow L. Grundriss der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurlands – Riga, 1908

Arbusow L. Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis ins 16. Jahrhundert // Jahrbuch für Genalogie, Heraldik und Sphragistik für 1902 – Mitau, 1904

Arbusow L. Nachtrag zu den im Deutschen Orden in Livland vertretenen Geschlechtern // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik. 1907. und 1908. – Mitau, 1910

Arbusow L. Stilleben des Ordensmeisters Wolter von Plettenberg // Heimatbuch für die baltische Jugend. 2. Teil – Riga, 1912

Berga T. Reta monēta no Cēsu pils izrakumiem // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – Rīga, 2005. – Nr.4. – 5.-8. lpp.

Benninghoven F. Die Orden der Schwertbrüder. – Cologne-Graz, 1965.

Bērkholce E. Materiāli par Cēsu pils būvniecības vēsturi. 1952. – Mašīnraksts Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīvā.

Bergmann G. Geschichte von Livland, nach Bossuetischer Art entworfen – Leipzig, 1776

Borck K. Elsabee von Breitenstein, Retterin des deutschen Ritter-Ordens im Schloß Wenden. Historische Erzählung aus dem vierzehnten Jahrhundert. – Leipzig, 1827. (skatīt)

Borowski T. Miasta, zamki i klasztory państwa krzyżowego, Zakonu Szpitala Najświętszej Marii Panny, Domu Niemieckiego w Jerozolimie, nad Bałtykiem: Inflanty – Warszawa, 2010.

Brennsohn J. Die Artzte Livlands – Riga, 1905

Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 4.sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki. – Rīga, 2007. – 46.-60. lpp.

von Campenhausen P. Die Belagerung von Wenden – Riga, 1801.

Castles Around the Baltic Sea – Riga, 2013.

Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. – Rīga, 2004. – 120.-126. lpp.

Caune M. Cēsis Livonijas ordeņa laikā. Vēsturiskās topogrāfijas problēmas // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr. 2 – R., 1994.

Cēsu hronika – Cēsis, 2006.

Dirveiks I. Cēsu jaunā pils. Ieskats būvēsturē // Cēsu un Vidzemes novada vēsture III – Cēsis, 2005.

Dirveiks I. Cēsu pils arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija – R.: AIG, 2002. (manuskripts Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīvā)

Dirveiks I. Cēsu viduslaiku pils rietumu korpuss. Teorētiska rekonstrukcija (pēc arheoloģiskajos izrakumos atrastajām būvdetaļām) – R.: AIG, 2013. (manuskripts)

Dirveiks I. Jauni atklājumi par Cēsu ordeņpils Rietumu torņa Mestra istabu // Latvijas viduslaiku pilis VII – R., 2011.

Dunsdorfs E. The livonian estates of Axel Oxenstierna – Stockholm, 1981

Dunsdorfs E. Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas – R., 1935.

Dzirkalis K. Cēsu pils vēsture. 1919. – Mašīnraksts VVTC arhīvā.

Dzirkalis K. Cēsis – Vidzemes sirds. – Cēsis, 1933. -103 lpp.

Ein Blick auf die Ruinen der Schlösser in Livland // Das Inland, Nr 32, 06.08.1846.

Enzeliņš H. Skats Cēsu pilsētas un novada pagātnē – Cēsis, 1936

Feuereisen A. Mitteilung über die geplante Wiederherstellung des Westturms der Wendenschen Burgruine // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1911. – Riga, 1912. – S. 18, 74.

Fenske L., Militzer K. Ritterbrueder in livländischen Zweig des Deutschen Ordens – Koeln-Weimar-Wien, 1993

Gadebusch F. K. Livländische Jahrbücher. 3. Band, 2. Teil – Riga, 1782

Grīnvalds M. Cēsis // Iepazīsti Cēsu novadu! – Cēsis, 2001. – 20.-23. lpp.

Guleke R. Alt-Livland: Mittelalterliche Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels: 8 Lfg. – Leipzig, 1896.

von Hagemeister H. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. 1. Teil – Riga, 1836

Heine W. Die ehemalige St. Catharina Kirche in Wenden // Rigasche Stadtblätter, Nr. 11, 18.03.1893.

Heine W. Von Aelterthümern und Monumenten, wie auch veschiedenen Inskriptionen der Dom oder St. Johannis Kirche in Wenden // Rigasche Stadtblätter, Nr. 43, 26.10.1895.

Jansons A. Cēsu pils vēsture – R., 1958. (?). Manuskripts.

Jansons A. Arhitektūras pieminekļi Gaujas Nacionālajā parkā. – Rīga, 1987.

Kelch Chr. Lieflaendische Historia – O.O., 1695

Kļaviņš K. Cēsis – Latvijas vēstures simbols – Cēsis, 2012

Kļaviņš K., Kalniņš G. The Castle of Cesis, Latvia // The Archeology of Medieval Europe. Vol.2 Twelfth to Sixteenth Centuries – Lancester, 2011. – p.265.-268.

Ķibilda D. Cēsu pilsmuižas apbūves ansamblis // Cēsu un Vidzemes novada vēsture III – Cēsis, 2005

Lapiņa D. Cēsu ordeņa pils Mestra zāle // Vēsturiskā celtniecība Latvijā: Pētniecība un projekti Restaurācijas institūtā. 1988.gada retrospekcija. – Rīga, 1991. – 55., 56. lpp.

Löwis of Menar K., von. Schloss Wenden vor 200 Jahren // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1889. – Riga, 1890. – S. 47.-78.

Löwis of Menar K., von. Der „lange Hermann” am Schloss zu Wenden // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1893. – Riga, 1894. – S. 38.-40.

Löwis of Menar K., von. Fünf Burgen Alt-Livlands [Ascheraden, Bauske, Fellin, Narva, Wenden] // Der Burgwart. 1919. – Nr.4. – S. 31-38; Nr.5. – S. 46-48.

Löwis of Menar K., von. Burgenlexikon für Alt-Livland. – Riga, 1922.

Löwis of Menar K., von., Bienemann F. Führer durch die Livländische Schweiz mit den Burgen Segewold, Treyden, Kremon, die Kreisstädte Wenden u. Wolmar mit der Umgebung u. dem Aatal von Wolmar bis zum Aa-Düna-Kanal.3.Aufl. – Riga, 1912.

Löwis of Menar K., von. Schloss Wenden vor 200 Jahren // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Aeltertuemskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus den Jahre 1889 – Riga, 1890

Malvess R. Arheoloģiskie izrakumi ordeņa Cēsu pils ziemeļu torņa pagrabā 1960. gada novembrī – R., 1962. (manuskripts)

Malvess R. Ordeņa Cēsu pils rekonstrukcijas problēmas. Vēsturiskās izpētes materiāli // Cēsu un Vidzemes novada vēsture III – Cēsis, 2005.

Malvess R. Daži ordeņa Cēsu pils mūru apsekošanas materiāli. – Mašīnraksts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhīvā.

Malvess R. Arhitektūras un vēstures pieminekļa – ordeņa Cēsu pils vēsturiskie plāni // Cēsu novada vēsture I. – Rīga, 1995. – 188.–209.lpp.

Malvess R. Arhitektūras un vēstures pieminekļa – ordeņa Cēsu pils vēsturiskie skati // Cēsu novada vēsture II. – Cēsis, 1998. – 255.-313.lpp.

Mikulski K., Rachuba A. Urzednicy inflanncy XVI – XVIII wieku – Kornik, 1994

Milchsack G. Burkard Waldis – Halle, 1881

Milicers K. Vācu ordeņa vēsture – R., 2009.

Misāns I. Cēsis Vācu ordeņa un Hanzas vēsturē // Quo vadis, Cēsis? Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai – Cēsis, 2007

Mugurēvičs Ē. Latvijas viduslaiku piļu klasifikācijas un arheoloģiskās izpētes jautājumi // Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga,1983. – 14.laid. – 3.-13. lpp.

Ogle K. Kontrreformācijas epizode Vidzemē. Patrīcija Nidecka kapene kā jauna paradigma Latvijas mākslā // Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 5 – R., 2006.

Ose I. Ordeņpilis Latvijā // Latvijas viduslaiku pilis III – R., 2002.

Ose I. Vidzemes un Latgales piļu 17.gs. plāni un zīmējumi no Stokholmas arhīviem // Latvijas viduslaiku pils VII – R., 2011

Radetzky J. Denkmaler aus der Vorzeit Liv, Ehst un Kurlands. Ein Beitrag zur Geschichte der Ritterburgen und Kloster der Ostsee-Provinzen. – Riga, 1841. – S. 140.-149.

Rathlef G. Ein russischer Bericht über die Eroberung Wendens im Jahre 1577 // Mitteilungen aus der livländischen Geschihte. – Riga, 1890. – S. 274-289.

Regina in Castro Wenda – Rīga, 2011.

Sammlung russischer Geschichte. 9.Bd., 4.-6.Stuck – St. Petersburg, 1764

Schiemann Th. Farensbach Jürgen // Allgemeine Deutsche Biographie. Bd. 6 – Leipzig, 1877, S.568

Schiemann Th. Hilchen Dawid // Allgemeine deutsche Biographie // Bd.12 – Leipzig, 1880, S. 394-395

Schwartz Ph. Ueber die Wahlen der livländischer Ordensmeister // Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurlands. 13. Band – Riga, 1886

Seuberlich H. Gutachten über den gegenwärtigen Zustand des Westturmes der Schlossruine Wenden // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1911. – Riga, 1912. – S. 342.

von Sievers J. Wenden, seine Vergangenheit und Gegenwart – Riga, 1857

Šterns I. Latvijas vēsture 1290 – 1500 – B.v., 1997.

Šterns I. Latvijas vēsture 1180 – 1290 – R., 2002.

Tumler M. Der Deutsche Orden – Wien, 1954

Turnbull S. Crusader Castles of the Teutonic Knights. The stone castles of Latvia and Estonia 1185 – 1560. – Oxford, 2004.

Tuulse A. Die Burgen in Estland und Lettland – Dorpat, 1942

Torbus T. Die Konventsburgen im Deutschordensland Preussen – Muenchen, 1998

Vasmanis D. Cēsu novada pagātnes ainas – Cēsis, 1996.

Vasmanis D. Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki gadsimtu gaitā – Cēsis, 1997.

Voigt J. Namen – Codex der Deutschen Ordens Beamten – Koenigsberg, 1843

Zeids T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti – R., 1992.

Zilgalvis J. Latvijas pērles. Kultūrvēsturisks ceļvedis pa 40 skaistākajām Latvijas pilīm un muižām. – Rīga, 2000. – 70.-73. lpp.

Zilgalvis J. 100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā. – Rīga, 2004. – 38.-40. lpp.

Zunde M. Cēsu viduslaiku pils Dienvidu tornī saglabājušos koka būvelementu dendrohroniloģiskās datēšanas rezultāti – R., 2013. (manuskripts Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīvā)

Бестужев – Марлинский А. Замок Венден // Сочинения – Москва, 1981

Булгарин Т. Падение Вендена // Русская историческая повесть. Т.1. – Москва, 1988

Енш Г. Из истории архивного дела в Латвии – Рига, 1981

Функен Л. и Ф. Энциклопедия вооружения и военного костюма. Средние века – Москва, 2002.

Неймань B. Военное зодчество вь прибалтийском крае вь средние века // Tруды девятого археологического сьезда вь Bильне, 1893. – Mосква, 1895. – с. 27-61.

Киселева Л. Ливонский курьёз // Inkluzīvi. Sast. J. Kursīte – R., 2012.

Шпаковский В. Рыцари, замки, оружие – Москва, 2006

Periodiskā prese:

Von Wenden nach Ramotzky // Rigasche Zeitung. – 1860. – 3.aug.

Zur heimischen Burgenkunde in XIX Jahrhundert // Düna-Zeitung. – 1901. – №.141

Der grosse Turm der Wendenschen Ordensruine // Düna Zeitung. – 1903. – 11.Sept.

Cēsu pilsdrupu remonts // Cēsu Ziņas. – 1913. – 28.marts

Kā Jānis Briesmīgais iekaroja Cēsu pili // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 5.febr.

Apgānīti senatnes pieminekļi // Latvis. – 1927.g. – 22.mar.

Cēsu pils drupu noslēpums // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 2.apr.

Kāršu klubs pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 2.apr.

Dedzina dzīvus kaķus // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 2.apr.

Cēsu ieņemšana // Ilustrēts Dzimtenes Vēstnesis. – 1927.g. – 16.apr.

Zelta meklētāji // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 21.maijs.

Cēsu pilsdrupu pētīšana // Latvis. – 1927.g. – 11.jūn.

Vēsturiskais atradums Venden apkārtnē // .. 1927.g. – 19.jūn.

Veca nauda // Pēdējā Brīdī. – 1927.g. – 20.jūn.

Mīlestības ābele Cēsu pils parkā // Cēsu Avīze. – 1927.g.- 25.jūn.

Noslēpumaini racēji Cēsu pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 30.jūn.

Rok zeltu… / Latvis. – 1927.g. – 7.aug.

Cēsu pils drupās slēpjoties milzu bagātības // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 27.aug.

Jaunākās ziņas no provinces // Jaunākās ziņas. – 1927.g. – 29.aug.

Zelta podu meklētāji // Latvis. – 1927.g. – 30.aug.

Izrakumi Cēsu pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 3.sept.

Vai Cēsu drupās atradīs dārglietas? // Jaunākās ziņas. – 1927.g. – 7.sept.

Vēl arvien rok // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 10.sept.

Trakumi Cēsu pilsdrupās // Brīvā Zeme. – 1927.g. – 10.sept.

Dižās vācu ordeņmeistera pils drupās // Pēdējā Brīdī. – 1927.g. – 10.sept. [teksts]

Kas atrasts Cēsu pilsdrupās // Jaunākās Ziņas. – 1927. – 13.sept.

Priviliģēti zelta meklētāji Cēsu pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 17.sept.

Zelts nedod mieru // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 24.sept.

Vēl par atradumiem pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 24.sept.

Jauni atklājumi Cēsu pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 24.sept.

“Zelta meklēšana”Cēsu pilsdrupās turpinās // Pēdējā Brīdī.- 1927.g. – 26.sept.

Privileģēti zelta meklētāji Cēsu pils drupās // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 27.sept.

Atrastas ejas uz pagrabu Cēsu pilsdrupās // Jaunākās ziņas. – 1927.g. – 30.sept.

Jauni izrakumi Cēsu pilsdrupās // Pēdējā Brīdī.- 1927.g. – 30.sept.

Noslēpumaina grāmata un sudraba vainagi // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 1.okt.

Atradumi Cēsu pilsdrupās // Latvis – 1927.g. – 1.okt.

Kā veicas zelta meklētājiem // Cēsu Avīze. – 1927.g. – 8.okt.

Zelta podi // Cēsu Avīze. – 1927.g.- 15.okt.

Sensacionāls nozāļošanas mēģinājums Cēsīs // Cēsu Avīze. – 1927. – 12.nov. – №42

Kāpēc Cēsu pilsdrupās nevar atrast apslēpto mantu // Pēdējā Brīdī. – 1927.g. – 16.nov.

Ko saka slepenā mantas kambara atradējs Kornelijs Grinebrgs // Pēdējā Brīdī. – 1927.g. – 20.nov.

Cēsu pils drupās sāks no jauna mantas meklēt? // Pēdējā brīdī. – 1928.g. – 20.maijs

Cēsu pilsdrupās noslēptais zelts kārdina un nedod mieru // Cēsu Avīze. – 1929.g. – 13.apr.

Cēsu pilsdrupās atkal strādā noslēpumaini zelta meklētāji // Cēsu Avīze. – 1929.g. – 13.apr.

Zelta meklētāji // Latvis. – 1929.g. – 14.apr.

Atkal zelta meklētāji Cēsu pils drupās // Pēdējā Brīdī. – 1929.g. – 14.apr.

Netīrība Cēsu pilsdrupās un parkā // Vidzemes Vēstnesis. – 1931.g. – 23.jūl.

Noslēpumaina sieviete // Cēsu Avīze. – 1931.g. – 22.aug.

Cēsu pilsdārza liktenis // Cēsu Avīze. – 1932.g. – 17.sept.

Katastrofa pils drupās // Cēsu Avīze. – 1933.g. – 1.apr.

Sabiedriskie darbi pilsdrupās // Cēsu Avīze. – 1933.g. – 30.apr.

Cēsu pilsdrupas atklāj savus noslēpumus // Cēsu Vēstis. – 1933.g. – 25.aug.

Smaga nelaime darbā // Cēsu Avīze. – 1933.g. – 2.dec.

“Pērkonkrustiešu” karogs Cēsu veco pilsdrupu tornī // Pēdējā brīdi. – 1934.g. – 5.maijs

Par Cēsu stārķiem jūsmo arī rīdzinieki // Cēsu Vēstis. – 1934.g. – 20.jūl.

Cēsis nāves ēnā 1577.gadā // Brīvā Zeme. – 1934.g. – 30.aug.

Vai gari sargā apslēptas mantas // Cēsu Vēstis. – 1935.g. – 15.mar.

Rekonstruēsim senču pili Cēsu Riekstu kalnā // Cēsu Vēstis. – 1935.g. – 23.aug.

Nostiprina Cēsu pilsdrupas // Rīts. – 1936.g. – 8.maiijs

Darba troksnis Cēsu pilsdrupās // Brīvā Zeme. – 1936. – 3.dec.

Par šo un to, kas notiek Cēsīs // Cēsu Vēstis. – 1936.g. – 24.jūl.

Cēsu pils drupās atrasta veca nauda // Brīvā Zeme. – 1936.g. – 2.nov.

Garais Hermanis // Cēsu Vēstis. – 1937.g. – 26.febr.

Garais Hermanis // Cēsu Vēstis. – 1937.g. – 5.marts.

Vērojumi no stārķu dzīves // Cēsu Vēstis. – 1937.g. – 23.jūl.

Atjauno vēsturisko Cēsu ordeņpili // Jaunākās Ziņas. – 1938.g, – 26.marts.

Cēsu pilsētas valdes labā gādība par tūristiem // Cēsu Vēstis. – 1938.g. – 5.aug.

Retas senlietas Cēsu mūzejā // Jaunākās Ziņas. – 1938.g. – 19.aug.

Cēsu melngalvju gaitas viduslaikos // Cēsu Vēstis. – 1939.g. – 14.jūl.

Atrasti vēsturiski materiāli // Cēsu Stars. – 1956.g. – 12.maijs.

Cēsīs atrakts moku pagrabs // Cēsu Stars. – 1960.g. – 26.nov.

Drūp pilsdrupas // Cīņa. – 1970. – 7.aug.

Pils pagraba noslēpumi // Karogs. – 1971.g. – № 2.

Senatne mūsu rokās // Padomju Druva. – 1972.g. – 8.janv.

Atradums Cēsu pilī // Cīņa. – 1972. – 16.janv.

Gadsimti zem gruvešiem // Padomju Druva. – 1974.g. – 6.aug.

Atradumu skate // Padomju Druva. – 1978.g. – 7.sept.

Ko slēpj Cēsu pilsdrupas // Padomju Druva. – 1979.g. – 4.aug.

Spēli tiesās vēsture // Liesma. – 1983.g. – 1.sept.

Un augšā kāpj pils … // Padomju Druva. – 1984.g. – 21.aug.

Izrakumi, konservācija, restaurācija… Un tālāk? // Padomju Druva. – 1984.g. – 22.dec.

Kā arheologiem veicas šovasar? // Padomju Druva. – 1986.g. – 30.aug.

Cēsu būvobjektos – studenti // Padomju Jaunatne. – 1989.g. – 26.aug.

Publicētie avoti:

Akten und Rezessse der livländischen Ständetage. Hg. von O. Stavenhagen, L. Arbusow jun., A. Bauer
1.Bd., 1.Lief. – Riga, 1907;
2.Lief. – Riga, 1923
3.Lief. – Riga, 1926
7.Lief. – Riga, 1933
2.Bd., 1.Lief. – Riga, 1934
3.Bd. – Riga, 1910

Atskaņu hronika. V. Bisenieka atdzeja, Ē. Mugurēviča un K. Kļaviņa komentāri – R., 1998.

Auszug aus der Chronik des Ordens vom deutschen Hause // Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 1 – Riga und Leipzig, 1853

Bodeckers Chronik Livländischer und Rigascher Ereignisse 1593 – 1638 – Riga, 1890

Briefe un Urkunden zur Geschichte Livlands in den Jahren 1558 – 1562. Hg. von F. Bienemann. Bd.1 – Riga, 1865,
Bd. 2 – Riga, 1867,
Bd. 3 – Riga, 1868,
Bd. 5 – Riga, 1876

Cēsu pils 1582. gada revīzija // Latvijas viduslaiku pilis VII – R., 2011.

Cēsu pils 1590. gada revīzija // Latvijas viduslaiku pilis VII – R., 2011.

Die älteste schwedische Landrevision Livlands (1601). Hg. von A. Švābe – R., 1933

Die Statuten des Deutschen Ordens nach den ältesten Handschriften. Hg. von M. Perlbach – Halle, 1890

Ehst- und Livländische Brieflade. Hg. von E. Pabst und R. von Toll. 2. Abt., 1. Bd. – Reval, 1861

Gilbert von Lannoys Reise durch Livland in dem Herbst und Winter 1413 auf 1414 // Archiv fuer Geschichte Liv-, Ehst- und Curlands. 5. Bd., 2. Heft – Dorpat, 1846

Griefenthal B. Livlaendische Chronik. Hg. F. G. v. Bunge // Monumenta Livoniae Antiquae. 5.Bd. – Riga und Leipzig, 1847

Hiaern Th. Ehst-, Lyf- und Lettlaendische Geschichte. Hg. von C. E. Napiersky // Monumenta Livoniae Antiquae, 1.Bd. – Riga, Dorpat und Leipzig, 1835

Heleweg H. Das Rothe Buch inter Archiepiscopalia zu finden // Scriptores Rerum Livonicarum. Bd. 2 – Riga und Leipzig, 1853

Hennig S. Lifflendische Churlendische Chronica // Scriptores Rerum Livonicarum. Bd. 2 – Riga und Leipzig, 1853

Herzog Albrecht von Preussen und Livland (1560 – 1564). Regesten aus dem herzoglichen Briefarchiv und den ostpreussischen Folianten – Boehlau, 2008

Hupel A. W. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. 1. Band – Riga, 1774,
3. Band – Riga, 1782

Index corporis historico – diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae. 2. Teil – Riga und Dorpat, 1835

Indriķa hronika. Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča komentāri – R., 1993.

Latvijas vēstures avoti. 6. sēj. Vidzemes saimniecības vēstures avoti 1553. – 1618.g. – R., 1941.

Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa arhīvos. Sast. J. Kleijntjenss – R., 1941.

Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. I. Oses komentāri – R., 2008.

Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Bd. 1. – Riga, 1908.

Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1501 bis 1545). Bd. 2. – Riga, 1923.

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 1: : 1093–1300. Reval, 1853. (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 2: 1301–1367, Reval 1855 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 3: 1368–1393, 1857 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 4: 1394–1413, 1859 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 5: 1414–1423, 1867 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 6: Nachträge zu Bd. 1–5, 1873 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 7: Mai 1423–Mai 1429, 1881 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 8: Mai 1429–1435, 1884 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 9: 1436–1443, 1889 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 10: 1444–1449, 1896 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 11: 1450–1459, 1905

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Bd. 12: 1460–1472, 1910

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Abt. 2, Bd. 1: Ende Mai 1494–1500, 1900 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Abt. 2, Bd. 2: 1501–1505, 1905 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Abt. 2, Bd. 3: 1506–1510, 1914

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Abt. 2, Bd. 1: Ende Mai 1494–1500, 1900 (pdf)

Liv-, Esth- und Curländisches Urkundenbuch nebst Regesten. Abt. 2, Bd. 2: 1501–1505, 1905 (pdf)

Müller L. Septentrionalische Historien – Amberg, 1585

Nachtrag zu Thomae Hiärns Ehst-, Lyf- und Lettlaendischen Geschichte. Hg. von E. Napiersky // Monumenta Livoniae Antiquae. 2.Bd. – Riga und Leipzig, 1839

Nyenstaedt F. Livländische Chronik // Monumenta Livoniae Antiquae, 2. Band – Riga und Leipzig, 1839

Preussische Regesten bis zum Ausgange des dreizehnten Jahrhunderts. Hg. von M. Perlbach – Koenigsberg, 1876

Renner J. Livländische Historien. Hg. von R. Hausmann und K. Hoehlbaum – Goettingen, 1876

Russow B. Chronica der Prouintz Lyfflandt // Scriptores Rerum Livonicarum. Bd. 2 – Riga und Leipzig, 1853

Urkunden des Rigaschen Capitel-Archives in der Fürstlich Czatoryskischen Bibliothek zu Krakau. Hg. von M. Perlbach // Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurlands. 13.Bd. – R., 1881

Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbstandigkeit. Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm herausgegeben von C.Schirren. Bd. 1 – Reval, 1861 (pdf)

Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbstandigkeit. Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm herausgegeben von C.Schirren. Bd. 2 – Reval, 1862 (pdf)

Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbstandigkeit. Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm herausgegeben von C.Schirren. Bd. 3 – Reval, 1863 (pdf)

Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbstandigkeit. Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm herausgegeben von C.Schirren. Bd. 5 – Reval, 1865 (pdf)

Quellen zur Geschichte des Untergangs livländischer Selbstandigkeit. Aus dem schwedischen Reichsarchive zu Stockholm herausgegeben von C.Schirren. Bd. 6 – Reval, 1879 (pdf)

Vācu ordeņa piļu vizitācija Livonijā [1488.g.] Publ. M. Biskups // Latvijas viduslaiku pilis. 3. sēj. – R., 2002.

Verzeichniss livländischer Geschichts – Quellen in schwedischen Archiven und Bibliotheken. Hgst. von C. Schirren – Dorpat, 1861-1868

Volumina legum. Przedruk zbioru praw. Tom II – Petersburg, 1859

Z kroniki Sarmacyi Europskiej Alexanda Gvanigna  z Werony – Krakow, 1860

Zeitungen über Livland im 16. Jahrhundert. Hg. von K. Hoehlbaum  // Beiträge zur Kunde Ehst-, Liv- und Kurlands. Bd. 2, Heft 1 – Reval, 1874

Поражение московитян и осада города Вендена – http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Livonia/XVI/1560-1570/Venden1578/text.phtml?id=2985

Псковские летописи – Москва, 1955

Разрядная книга 1559 – 1605 гг. – Москва, 1974

Разрядная книга 1550 – 1636  гг. // http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVI/1540 -1560/Razr_kniga_1550_1636/text5.htm

Разрядная книга 1475 – 1605 гг. Том III. Часть I. – Москва, 1984 – http://krotov.info/acts/16/possevino/razryady_1475b_21.htm