Baltazars Rusovs:

”Kad Cēsis tādā veidā negaidīti bija ieņēmis Johans Bīrings, maskavietim ļoti ķērās pie sirds, ka viņam tādā apkaunojošā veidā ir nācies zaudēt šo firsta pilsētu un pili, kurā kādreiz atradās zemes valdnieku – mestru uzturēšanās vieta, un kuru turklāt viņš bija ieņēmis personiski. Tādēļ viņš ap 1578. gada Jēzus ievešanas templī dienu (2. februāri) nosūtīja uz Cēsīm lielu karaspēku un daudzus lielgabalus, un šī pilsēta atkal tika aplenkta, ietverta ar ierakumiem, un atkal apšaudīta. Tad Johans Bīrings ar 40 jātniekiem devās ārā no Cēsu pilsētas, naktī ar lielām briesmām tika garām maskaviešu nometnei un devās uz Rīgu, lai no turienes atvestu palīgus Cēsīm. Tanī laikā krievi ar šāvieniem izlauza ievērojamu spraugu mūrī; viņi nežēloja arī akmens un nokaitētas lodes. Bez tam, tā kā nebija pārtikas krājumu, Cēsīs īsā laikā izcēlās tāds bads, ka iedzīvotājiem nācās nokaut un apēst 124 zirgus, bet šo zirgu iekšas sadalīja nabagiem. Kad krievi padzirdēja, ka Johans Bīrings nāk palīgā ar citiem ļaudīm, viņi sāka uzbrukumu pilsētai, un trīs reizes veltīgi gāja triecienā. Tad viņi zaudēja dūšu un steigšus devās prom ar visiem lielgabaliem dienu pirms Johana Bīringa ierašanās. Tā kā Bīringa nodaļa nebija liela, tā nedzinās pakaļ krieviem, bet bija laimīga par to, ka Cēsis palika neskartas.” ¹