”[1578.g. sākumā] neilgi pēc tam [kad poļi ar viltu bija atņēmuši maskaviešiem Daugavpils cietoksni] arī Cēsis tika atgūtas tādā pašā veidā. Maceja Dembinska dienestā bija kāds namdaris, latvietis, kura māsa atradās maskaviešu varā. Izmantojot zemniekiem doto saskarsmes brīvību, viņš bieži gāja uz Cēsīm ar iemeslu satikties ar māsu. Reiz, izdevīgā brīdī, viņš pagatavoja pilsētas atslēgu vaska nospiedumu, un, izgatavojis pēc tā parauga citas atslēgas, nosūtīja tās Dembinskim. Noliktajā dienā, kuru maskavieši svinēja pie pilsētas vārtiem, Dembinskis ieradās ar savu steigšus sapulcēto nodaļu, un kad no vienas puses mūrim tika pieslietas kāpnes, bet no otras saskrēja latvieši, kas atradās Cēsīs, viens no viņiem atvēra vārtus un ielaida poļus. ¹”

[Visticamāk, autors šeit raksta par Cēsu atgūšanu 1577. decembrī. Tās vadīšanu viņš piedēvē Macejam Dembinskim, nevis Johanam Bīringam kā vācu autori. Latviešu amatnieka palīdzību, atgūstot pili, piemin arī Baltazars Rusovs: ”Vāciešiem nenācās grūti atvērt pilsētas vārtus, jo tiem palīdzēja kāds atslēdznieks, dzimis latvietis, kurš bija palicis pie krieviem.” – A.Dz.]