”Tad [pēc negaidītas Daugavpils atņemšanas krieviem] arī Johans Bīrings, rakstvedis un Turaidas pils pārvaldnieks, Livonijas administratora Hodkēviča sektetārs, iecerēja dažus viltīgus nodomus, lai maskavietim atņemtu Cēsu pili un pilsētu vieglā un ātrā veidā. No drošiem avotiem uzzinājis, ka šajā cietoksnī ir neliels garnizons, viņš slepeni lika pagatavot divas garas trepes; kad tās bija gatavas, viņš nakts laikā devās uz Cēsīm ar simts vāciešiem, astoņdesmit poļu jātniekiem un divsimt zemniekiem, ņemot līdzi šīs uzbrukuma kāpnes. Kad viņš ar savu nodaļu pietuvojās Cēsīm, tad sastapa lielu mežonīgu suņu baru, kas ēda līķus, ko maskavieši pagājušajā rudenī bija atstājuši apēšanai suņiem, zvēriem un putniem. Kad šie suņi sāka riet, gaudot un smilkstēt, Johans Bīrings un ceļabiedri gandrīz zaudēja dūšu un sāka šaubīties par veiksmi. Tomēr viņi saņēmās un nolēma izmēģināt laimi pie Cēsīm, tādēļ nokāpa no zirgiem, pa sniegu steigšus aizvilka trepes pie mūra un uzkāpa augšā pa šīm trepēm. Kad viņi bija uzkāpuši uz mūra, viņiem nācās lekt no mūra uz dažiem staļļiem, kas bija uzbūvēti mūra iekšpusē, bet no šiem staļļiem – uz zemes. Kad daži no viņiem kopā ar taurētāju bija nolekuši zemē, tie tūdaļ metās pie vārtiem, kas netika slēgti nedz dienā, nedz naktī, lai krievi pastāvīgi varētu staigāt [no pils uz pilsētu] viens pie otra, ieņēma šos vārtus un aizšķērsoja tiem ceļu; pārējie tiem sekoja pa kāpnēm. Tad Cēsīs drīz izcēlās trauksme, krievi uztrūkās no miega ¹, un, lai arī tikai nedaudzi vācieši bija ieņēmuši vārtus, krievi pilsētā domāja, ka vācieši jau ieņēmuši visu pili, bet krievi pilī tāpat bija pārliecināti, ka pilsētā atrodas vairāki tūkstoši vāciešu un poļu, kas ir ieņēmuši pilsētu. Tādēļ krievi, kas bija pilsētā un pilī, nobijās un sāka slēpties, kur pagadās. Vāciešiem nenācās grūti atvērt pilsētas vārtus, jo viņiem palīdzēja viens atslēdznieks, dzimis latvietis, kurš bija palicis pie krieviem. Kad Johans Bīrings ar saviem ļaudīm ienāca pilsētā, viņi izvilka krievus no bēniņiem un pagrabiem, un ar tiem izrīkojās tā, kā parasti dara līdzīgos gadījumos. Tas notika 1577. gada decembrī. Neilgi pēc tam Johans Bīrings veikli ieguva Burtnieku, Limbažu, Roges un Nītaures pilis; viņš Livonijai ir darījis daudz laba; neraugoties uz to, daudzi viņam ir izrādījuši pārāk maz pateicības.”