Cēsu pils kompleksu veidoja konventa ēka, pirmā priekšpils, kas ietvēra konventēku no D un A, kā arī otrā priekšpils, kas bija novietota uz Z no konventēkas [skatīt attēlu]. Būvvēsture tiks aplūkota pils kompleksa sastāvdaļām un ēkām tādā secībā, kā pils izskatīta tās pirmās detalizētākās dokumentācijas laikā 1590. gada revīzijas laikā, kad būves un plānojums vēl bija salīdzinoši vislabāk saglabājušies. Jāņem vērā, ka poļu revīziju materiālos konventēka dēvēta par citadeli (dzieciniec), pirmā priekšpils – par pili (zamiek), bet otrā priekšpils – par priekšpilsētu (przygorodek). Daži agrākie pētnieki savos pētījumos ir sajaukuši pirmo priekšpili ar konventēku. Aplūkojot būvvēsturi, poļu revīziju ziņas tiks papildinātas ar 1688.g. revīzijas, 17.gs. beigu plānu ziņām, citu rakstīto avotu, kā arī arheoloģiskās un arhitektoniskās izpētes informāciju. Savietojot šo informāciju, tiks mēģināts datēt pils sastāvdaļas: korpusus, torņus un telpas, kā arī noskaidrot to vēsturisko apjomu un funkcijas.

Otrā priekšpils

1582.g. Cēsu pils revīzijas materiālos pirmā priekšpils tiek dēvēta par pili (zamek), pie kuras atrodas ar mūri ietverta priekšpils (przygorodek), uz kuru ved vieni vārti ar nocietinājuma būvi (brama) no lauka puses, bet otri – no pilsētas. ¹ Šī priekšpils ir tālāk apskatītā otrā priekšpils, kas 1582.g. detalizētāk nav aprakstīta.

1590.g. revīzijas materiālos otrās priekšpils nocietinātie vārti [skatīt attēlu] ir aprakstīti sīkāk: braucot no Valmieras puses, pils vārtu (brama zamkowa) priekšā atradās koka pāļu žogs, turpat pie tā – paceļamais tilts uz dzelzs stieņiem ar divām dzelzs ķēdēm, pie uzvelkamā tilta – vārtiņi. Aiz tilta sekoja mūra vārtu aila, kurā virs ieejas karājas dzelzs režģis resnās un stiprās ķēdēs, tad – lieli, blankoti koka vārti ar virām, kas piedzīti ar platgalvainām dzelzs naglām. Virs vārtu telpas atradās sardzes kambaris, kas vēl nebija pabeigts un pārsegts.

Šī vārtu būve ir iezīmēta arī Johana Palmstruka ap 1685.g. sastādītajā plānā ², kur saukta Pils vārti (Schloss Pforte) [skatīt plānu].

No vārtu būves veda durvis uz brustvēru, kas 1590.g. jau bija satrūdējis. Brustvērs veda pa priekšpils kreiso pusi līdz koka tornītim (do baszteczki drzewianey), kas bija apmests ar māliem [skatīt attēlu]. Tornīti licis uzcelt pans Peņonzeks (Cēsu stārasts Prokops Peņonzeks, dokumentos minēts 1582.g. 19. decembrī, miris 1589.g. 4. jūlijā), lai varētu šaut un aizsargāt citadeli (dziecinca) pret ienaidniekiem. Aiz tornīša atradās jau labāk saglabājies brustvērs, kas bija pārsegts ar kārniņu jumtu, un veda līdz pat lielajam mūra tornim (do wieze wielkiey) [skatīt attēlu], līdz otrai priekšpilij (przygrodka) un vārtu nocietinājuma telpai (bramy), kur tornis gandrīz savienojās ar šiem vārtiem. ³ Lielais tornis ir tā dēvētais Lādemahera tornis, pie kura esošās pirmās priekšpils vārtu būves 18.gs. trešajā ceturksnī tika izmantotas Jaunās pils būvēšanai.

Otri vārti no pilsētas puses uz otro priekšpili [skatīt attēlu] bija gropēti, piedzīti ar dzelzs naglām, uz četrām dzelzs virām un ar durtiņām. Blakus vārtiem atradās mazs namiņš vārtniekam un sardzei, kurā bija priekšnams un vienkārša istabiņa. Līdzās atradās gandrīz sagruvis, pildrežģī celts namiņš, kurā bijusi smēde. Tā priekšā bija kauna stabs ar dzelzs kakla riņķi (prega i skuna zelazna). Jātzīmē, ka šī soda ierīce norādīja uz tiesas iestādes tuvumu. Vārti uz pilsētu ir iezīmēti Johana Abrahama Ulriha 1693.g. plānā [skatīt plānu], bet J. Palmstruka plānā to nav.

Pa labi no vārtiem, kas no priekšpils veda uz lauku [skatīt attēlu], 1590.g. atradās mūra zirgu stallis, kas iekārtots aptuveni 60 zirgiem [skatīt attēlu]. Pie tā atradās istaba ar krāsni un kambarītis, bet staļļa augšā – kambaris siena glabāšanai. Uz lauku veda mūrī iebūvētas durvis uz dzelzs virām, ar skavu un aizbīdni. Aiz staļļa bija mūra tornītis (wiczyzzka) [skatīt attēlu], zem tā pagrabs šaušanai zemes līmenī, bet blakus – pavisam sagruvusi istabiņa. Tālāk no tornīša sekoja pildrežģa iesala žāvētava ar divām lielām durvīm, tai līdzās atadās rija labības žāvēšanai. Zirgu stallis un vārti bez vārtu būves ir iezīmēti J. Palmstruka plānā [skatīt plānu], bet J. A. Ulriha plānā ⁴ – tikai tilts un vārtu būve ar nosaukumu ”Sabrucis tornis” (Verfallene Turm) [skatīt plānu].

Citas ēkas otrajā priekšpilī 1590.g. nav minētas. 1688.g. revīzijas aktā ⁵ teikts, ka pa kreisi no otrās priekšpils galvenajiem vārtiem atradās dzīvojamais nams. Agrākos dokumentos tas nav minēts. Nams būvēts pakšos no tēstiem baļķiem pirms 20 gadiem (tātad ap 1668.g.) uz akmeņu pamatiem, ar lubu jumtu, 11 asis (Faden) garš (ass = 2,13 m) un 4 ¾ asis plats, ar vienu galu piebūvēts pie priekšpils ārējā mūra. Ēkā atradās istaba ar kamīnu un zaļi glazētu podiņu krāsni uz mūra kājām, 3 kambari un mūra pagrabs. Šī ēka iezīmēta J. A. Ulriha plānā un saukta „dzīvoklis” (Wohnung) [skatīt plānu]. J. Palmstruka plānā ēkai pa kreisi no Pils vārtiem ir cita konfigurācija: tā it kā iebūvēta priekšpils mūrī nedaudz atstatu no pilsētas mūra, novietota ar galu pret pilsētu, bet ēkas malās ir divas piebūves [skatīt plānu].

1688.g. minētais otrs dzīvojamais nams jeb ērbeģis atradās pa labi no lielajiem vārtiem, bija būvēts pakšos no tēstiem baļķiem pirms 3 gadiem (ap 1685.g.) uz akmeņu un ķieģeļu pamatiem, ar lubu jumtu, 8 asis garš, 3 ½ asis plats. Tā vienā galā bija dzīvojamā istaba, bet otrā galā – pirts. Iekšdarbi vēl nebija pabeigti, jo krāsnīm vēl bija izbūvēti tikai pamati. J. A. Ulriha plānā šī ēka saukta ”Kalpu māja” (Volcks Stube) [skatīt plānu], bet J. Palmstruka plānā tās nav.

Stūrī pie Lādemahera torņa atradās klēts no tēstiem baļķiem uz akmeņu pamatiem, būvēta aptuveni pirms 18 gadiem (ap 1670.g.). J. A. Ulriha plānā tā saukta ”Klēts” (Klete) un tieši piekļaujas tornim [skatīt plānu], bet J. Palmstruka plānā novietota nedaudz atstatu no torņa [skatīt plānu]. Klēts galā atradās zem torņa ierīkots mūra pagrabs.

1688.g. revīzijā tālāk minēti divi zirgu staļļi un ratnīca no tēstiem baļķiem pakšos, zem lubu jumta, kuru kopējais garums bija 14 asis, platums – 4 ½ asis, labā stāvoklī. Pirmajā stallī no dzīvojamās ēkas puses bija 10 steliņģi, vidu atradās ratnīca, otrā stallī bija 13 steliņģi. Šis stallis (Pferde Stall) ir iezīmēts arī J. A. Ulriha [skatīt plānu] un J. Palmstruka plānā [skatīt plānu], novietots mūra izvirzījuma galā pretī kalpu mājai.

Plānos nav iezīmētas 1688.g. minētā veca pirts tieši pie vecā pils grāvja, būvēta pakšos no sliktiem baļķiem, 6 ½ asis gara un 3 ½ asis plata, ar priekšnamu, un sliktā stāvoklī esoša zosu kūtiņa pirts galā.

Lielākā otrās priekšpils ēka 1688.g. bija priekšpils ārējā mūra ietverts laidars, celts vienā korpusā, kam pievienots cits korpuss ar mazo kūti. Ārējā mūrī pie laidara bija vārti ar 2 virām lopu dzīšanai uz ganībām ārpus priekšpils. Vietās, kur mūris nenosedza perimetru, laidars bija ietverts ar stāvkoku un guļkoku žogu, kurā atradās vārti ar 2 virām. Pirmais korpuss, ieejot laidarā pa kreisi, apjumts ar salmu jumtu, bija 22 ½ asis garš un 4 asis plats, un to veidoja 6 staļļi. Otrā korpusā atradās 2 ½ asis kvadrātā liels stallis un 2 mazi stallīši netālu no laidara vārtiem no apaļbaļķiem pakšos, 3 ½ asis kvadrātā lieli. J. A. Ulriha plānā nav iezīmētas laidara ēkas, bet tikai to atrašanās vieta: ”Laukums, uz kura stāv pils laidars” (Platz, woselbst das Schloss Fahland stehet) [skatīt plānu].

Ārpus priekšpils 1688.g. atradās dubulta rija, būvēta aptuveni pirms 17 gadiem (tātad ap 1671.g.) no apaļbaļķiem pakšos, apjumta salmiem, 18 asis gara un 4 ½ asis plata, kā arī otra, no apaļbaļķiem būvēta dubulta rija, 17 asis gara un 5 asis plata, veca un nosēdusies, tomēr vēl lietojama. Netālu no šīs rijas pie ceļa uz pili atradās vecs un pa daļai sabrucis šķūnis no apaļbaļķiem, 5 ½ asis garš, 4 ½ asis plats, kā arī cits, nederīgs šķūnis. Pie ceļa uz minētajām rijām atradās arī virtuves dārzs, laba stāvkoku žoga ietverts.

Iespējams, otrajā priekšpilī dzīvojuši 1590.g. revīzijā minētie pils kalpotāji, jo viņu dzīvesvieta atradusies pils, resp., pirmās priekšpils priekšā (przed zamkiem). Tur dzīvojuši 7 pirtnieki (piertnikow), diviem no tiem bija sadegusi visa manta. Ar pirtniekiem acīmredzot domātas personas, kas uz laiku mitinājušās kāda iedzīvotāja ēkās. Kā amatnieki minēti galdnieks, gleznotājs – itālietis, skroderis, dārznieks, kurš apkopj pils dārzu, kā arī bende. Te dzīvojuši arī 6 pils kalpi jeb sulaiņi (pacholkow sluzebnych) un ziņnesis. Viņiem nav bijis citu pienākumu kā kalpot pilij, saņemot par to no pils uzturu.

Pēc avotu ziņām iespējams secināt, ka otrā priekšpils 16.gs. beigās un 17.gs. kalpojusi pilsmuižas saimniecības vajadzībām. Tajā atradušās saimniecības pārvaldnieku un kalpu dzīvojamās ēkas, kā arī saimniecības ēkas: klētis, kūtis, ratnīcas, u.c., pārsvarā būvētas no koka. Nozīmīgākās ēkas celtas 17.gs. septiņdesmitajos gados – laikā, kad pilsmuiža piederēja grāfiem Uksenšerniem. Priekšpils mūru uzbūvēšanas laiku nav iespējams noteikt. Ja arī tā pastāvējusi pirms 1577./78. gada kaujām, tad noteikti šinī laikā tikusi nopostīta, jo atradās artilērijas apšaudes centrā.

Pirmā priekšpils (pils)

Poļu revīzijās pirmā priekšpils dēvēta par pili (zamiek). Šāds nosaukums tai ir atbilstošāks gan tās nocietinājumu stipruma, gan platības un apbūves bagātības ziņā. Pirmās priekšpils funkciju noskaidrošanā visnozīmīgākie ir 1582.g. revīzijas dati, kas sniedz ziņas par priekšpils ēku agrākajām funkcijām. No priekšpils uz pili, resp., pirmo priekšpili veda vārti ar nocietinājumu (brama). Pils raksturota kā  četrstūraina, liela un plaša, tur visur bijušas celtnes (budowanie) visapkārt gar mūriem, segtas ar augstu nojumi (obdachem). Pils vienā pusē atradās dzīvokļi karakalpiem (mieszkania knechckie), otrā pusē – pārtikas noliktavas un arsenāls (czaighaus), citi dzīvokļi un zirgu stallis (staynia). Visām šīm ēkām 1582.g. trūka pārseguma. Trešajā malā arī bija ēkas, kas piekļāvušās citadelei (asz ku dziecincowi). Visapkārt pirmās priekšpils ārējā mūra iekšpusē būvētas ēkas ir iezīmētas J. Palmstruka plānā [skatīt plānu]. 1582.g. ir minēts, ka cauri pilij (zamiek) plūst tekošs ūdens no avota, kurš sākas turpat mūros, un tāpēc to nevar atņemt ienaidnieks. Šo avotu, kas nepārprotami atradies priekšpilī, arheologi ir meklējuši konventēkas pagalmā, taču bez rezultātiem.

No minētajām ziņām izriet, ka agrāk priekšpilī atradušās gan dzīvojamās telpas un noliktavas, gan zirgu staļļi. Arhitektūras vēsturnieks I. Dirveiks, vadoties pēc priekšpils ēku atlieku būvveida un arhitektoniskajām detaļām, pieļauj, ka priekšpils apbūve ar apkārtmūri veidojusies 16.gs. ⁶ Šo pieļāvumu apstiprina arī saglabājušies rakstītie avoti, tomēr jāņem vērā, ka priekšpils kā lielai ordeņpilij nepieciešama amatnieku un kalpotāju dzīves un darba vieta, zirgu un mantu novietne varēja rasties jau 13.gs. Tā Prūsijā 13.gs. otrajā pusē pie ordeņpilīm, atkarībā no to lieluma, izveidojās 1 – 3 priekšpilis, kas lielākoties bija izvietotas vienā rindā un atdalītas viena no otras ar grāvjiem un mūriem. ⁷

Cēsu priekšpils rakstos pirmoreiz minēta 1532. gada 8. maija Vilandes komtura Roberta de Graves vēstulē mestram. Komturs vēstulē mestru brīdina par Prūsijas hercoga iespējamo iebrukumu Livonijā, un šinī sakarā pievērš uzmanību priekšpils nocietinājumu sliktajam stāvoklim: “[…] Jūsu žēlība labi zina, kādā stāvoklī ir Cēsu priekšpils (vorborch), kas atrodas starp pilsētu un pili. Ja iekļūs pilsētā, no kā lai Dievs pasargā, tad iekļūs arī priekšpilī; ja viņi iekļūs pilsētā un priekšpilī, pagriezīs uz otru pusi lielgabalus, un viņiem būs bises, tad mēs šo zemi zaudēsim. Ja viņiem būs arī pulveris un lodes, viņi mūs ar mūsu mantu padzīs no zemes. ⁸  Par Cēsīm ir jāparūpējas pirmām kārtām, un ir jāataicina zinošs vīrs (eynen vorfaren mann) [nocietinājumu meistars], kurš novērtētu sliktāk nocietinātās vietas pilī – kur mūros var sašaut jumtu un viegli tikt pāri naktī, lai viegli ieņemamos mūrus varētu nocietināt ar valni. Bez tam jūsu žēlībai ir jātur Cēsu pilī tūkstoti baļķu būvdarbiem nepieciešamības gadījumā. […]”. ⁹ Iespējams, šīs vēstules un arī Prūsijas hercoga uzbrukuma draudu 1537.g. iespaidā ir veikti priekšpils pārbūves un nocietināšanas darbi.

Telpas priekšpilī minētas 1542.g. 14. septembra dokumentā, ar kuru mestrs Hermanis no Brigenejas izlēņoja Klausam Koškulam (Clawes Koskull) kambari (kamer) jeb dzīvojamo telpu pilī un priekšpilī (im schlate unnd inn der vorborch), kas atrodas starp smēdi (schmede) un veco stalli (dem olden stalle belegen), četrarpus asis garu un četrarpus asis platu (veerdehalvem vadem langk unnd veerdehalven vadem with). ¹⁰ No teksta izriet, ka priekšpilī bijis arī jaunais stallis. Stallis (stabulum) un kambaris (cammer) Cēsu priekšpilī minēts arī 1560.g., kad šādas telpas piešķirtas Cēsu vēstuļu maršalam Heinriham Štrikam. ¹¹

1558.g. oktobra beigās 96 sagūstītie krievi tika nosūtīti uz Cēsīm, kur tie ilgi sēdēja staļļa brāļu jeb melngalvju (ordeņa dienestā esošo tirgotāju) apkurināmajā dzīvojamajā ēkā (dorntzen), kurai bija aizmūrēti logi. ¹² Visticamāk arī tā atradusies priekšpilī, turklāt bijusi visnotaļ liela, ja tajā varēts novietot tik lielu gūstekņu skaitu.

Tā kā Cēsu pils arsenālā atradās šaujamieroči, pilī bija nepieciešama vieta šaujampulvera glabāšanai. Pulvera glabāšanai ordeņa pilīs ap 1400. gadu sāka būvēt īpašus pulvertorņus, kas drošības apsvērumu dēļ, lai eksplozijas gadījumā neciestu galvenā ēka, lielākoties atradās priekšpils iekšpusē. ¹³ Iespējams, par Cēsu pils pulvertorni 1538.g. 12. maija vēstulē no Karksi rakstīja mestrs Hermanis no Brigenejas. Viņš Rēveles pilsētai ziņoja, ka no zibens spēriena Cēsu tornī, kur atradies šaujampulveris un citas artilērijai vajadzīgas lietas, izcēlies ugunsgrēks, kas nodarījis lielus postījumus, un pieprasīja pilsētai aizdot šaujaumpulveri, ko solījās kādreiz atdot. ¹⁴ 1538.g 30. maijā no Rūjienas mestrs rakstīja Rēvelei, ka saņēmis ziņu par 1 lasta šaujampulvera aizdošanu. ¹⁵

Pulvertorņa novietojumam Vācu ordeņa pilīs atbilst apaļais tornis Cēsu priekšpils R malā [skatīt attēlu]. Tornis celts uz jau esoša priekšpils apkārtmūra, un tajā konstatētas vismaz 16.gs. 1. pusē veiktas pārbūves. Šis laiks sakrīt ar avotā minēto ugunsgrēka laiku. Iespējams, ka pēc eksplozijas postījumiem tornis atjaunots, un tā trešajā stāvā izbūvēta I. Dirveika konstatētā grezni velvētā dzīvojamā istaba ar ateju otrajā stāvā, ¹⁶ eventuālo pulvertorni tādējādi pielāgojot jaunām funkcijām. 1590.g. tornis jau bija neapdzīvots un bez jumta.

Pirmā revizoru aprakstītā priekšpils celtne bija savstarpēji savienotas būves, kas celtas ap priekšpils galvenajiem vārtiem, mūri starp konventēku un pilsētas mūri un tā dēvēto Lādemahera torni [skatīt attēlu]. 1582.g revīzijā atzīmēts, ka visā pilī (zamku) un citadelē (dziecincu) neviens nedzīvo. Aiz citadeles, resp., priekšpilī (wtylie tiego dziecinca) pans Suhodoļskis (Cēsu stārasts Mikolajs Suhodoļskis (Suchodolski), par stārastu iecelts 1578.g. 3. septembrī, rakstos kā stārasts minēts 1582.g. 20. septembrī) uzcēlis koka namu (nams pēc 1590.g. revīzijas ziņām atradās priekšpils pagalmā), un atjaunojis lielās pils vienu pusi blakus vārtiem un virs vārtu ailas (od bramy i nad brama), kur ir vismaz piecas vai sešas dzīvojamās istabas. Tātad Jaunās pils atjaunošanu iespējams datēt ar 1578. – 1582.g., bet uzbūvēšanas laiku, ja pieļauj iespēju, ka viens no mestra Pletenberga celtajiem apaļajiem torņiem ir Lādemahera tornis, var attiecināt uz 15.gs. beigām – 16.gs. sākumu. Par torņa būvēšanu minētajā laikaposmā liecina arī torņa šaujamlūku “atslēgas“ formas. ¹⁷

Vārtu būves, tornis un to telpas sīkāk aprakstīti 1590.g. revīzijā. Uz priekšpili veda mūra vārti, pie tiem atradās apaļš tornis. No pilsētas puses uz šo vārtu ailu (do they bramy) veda blankoti, ar dzelzs naglām piedzīti koka vārti. Pie šiem pašiem vārtiem uz istabu (ku izbie) veda otras paprāvas blankotas durvis, piedzītas ar dzelzs naglām. No vārtu ailas pa labi veda kāpnes un durvis uz lielo istabu. Nedaudz tālāk vārtu ailā veda otras durvis uz pagrabu (do piwnice), kas atradās zem minētās istabas.

Pa kreisi no vārtu ailas veda ieeja  uz pazemes cietumu (turma) tornī, kur zemes līmenī atradās arī otrs cietums. Cietumu esamība norāda uz ēkas izmantošanu tiesas iestādes vajadzībām. Miesas sodi tika izpildīti ēkas priekšā pirmajā priekšpilī, kur atradās kauna stabs, bet sodu izpildītājs bija pie pils dzīvojošais bende.

Tūlīt aiz vārtu ailas priekšpilī pa labi atradās mūra nams (dom murowany). Zem tā bija divi pagrabi. Pie ieejas namā bija lievenis (ganek) ar durvīm, priekšnamā pa labi – kambaris, kurā bija divi logi ar dzelzs režģiem. No priekšnama veda kāpnītes uz istabu, uz kuru veda durvis arī no vārtu ailas. Istabā atradās dzelzs krāsns ar podiņiem, kamīns, četri logi ar režģiem un veselām stikla rūtīm, liels galds un  krēsls. Aiz šīs istabas atradās mazs kambarītis ar vienu logu.

No priekšnama pa kreisi bija cita – velvēta istaba, kurā atradās balti glazētu podiņu krāsns, liels logs ar režģi un veselām rūtīm ar slavenā piemiņā turētā karaļa Stefana ģerboni, divi soli, mazs soliņš, divi galdi un krēsls. No šīs istabas durvis veda uz priekšnamu, no tā – uz dzīvojamo istabu, kam blakus atradās ateja ar divām durvīm. No šīs istabas kādreiz vedušas kāpnes uz augšu līdz kambarim un zālei, bet 1590.g. kāpņu vairs nav bijis.

Pa kreisi no tā paša priekšnama atradās “glīta istabiņa“, kurā bija zaļi glazēta krāsns, divi stikla logi, trīs plaukti, skapis ar dzelzs virām un aizšaujamo. Niša pie krāsns veda uz  kurināmo telpu. No turienes ejot caur minēto velvēto istabu un priekšnamu, virs vārtu telpas pa kreisi no pilsētas puses mūra kāpnes veda uz zāli (do Sali) otrajā stāvā.

Lielajā zālē septiņos logos bija nebojāti režģi, astotajā – tikai viens stienis, bet devītajā – tikai četri stieņi šķērsām līdz puslogam, viens gareniski, kā arī trīs logi bez režģiem. Durvis no šīs zāles veda uz torni. Uzejot nedaudz augstāk, tornī atradās pavisam maza istabiņa ar vienkāršu podiņu krāsni un vienu logu ar režģi. Augstāk tornī bija trīs logi ar dzelzs režģiem, un, acīmredzot no torņa augšas pa ārpusi trepes veda uz leju. Tornis nesen bijis apjumts ar šindeļu jumtu (gontami).

Aiz zāles atradās dzīvojamā istabas, kurā bija kamīns un divi logi ar režģiem un veselām rūtīm, bet blakus istabai – ateja. No zāles uz leju veda kāpnes, bet apakšā zem zāles bija aizslēdzams kambaris ar vienu logu. Tam iepretim atradās vistu kūts bez durvīm un logiem.

No dzīvojamās istabas, kas atradās otrā stāvā pie zāles, veda durvis uz jauno pili (na zamek nowy), un turpat lejup veda jaunas kāpnes. Nav saprotams, kura ēka saukta par jauno pili, jo konventēka dokumentā konsekventi tiek saukta par citadeli. Iespējams, ar to domāts stārasta nams priekšpilī, kas aprakstīts vēlāk.

Pie istabas otrajā stāvā atradās liels kambaris ar kamīnu, pārdalīts ar plāniem dēļiem, no kurienes durvis ar virām un aklo atslēgu veda uz eju (na ganek), kas, acīmredzot pa mūra augšu, veda uz pils baznīcu (do kosciola), bet otras kāpnes mūrī gāja lejup uz jau pieminētajām istabiņām un dzīvojamajām istabām apakšstāvā.

1688.g revīzija liecina, ka celtnes pie vārtiem un torņa vairs netika izmantotas dzīvošanai un atradās sliktā tehniskā stāvoklī.  Uz pils iekšējo daļu veda tilts pār grāvi no sliktiem kokiem. Uzreiz aiz tilta bija mūra telpa (Logiament) ar pilnīgi tukšu velvētu priekšnamu, kura durvīm bija tikai viena eņģe, un tās bija nostiprinātas ar ādas gabalu. Zem telpas veda ieeja pagrabā, kas netika lietots. Daudzas logu rūtis bija izsistas vai izbirušas. Tagadējais istabas īpašnieks bija cepurnieks, kurš savu amatu piekopis velvētā pagrabā, kas atradās aiz mazas istabiņas ar divām logu ailām, mazu krāsni un kamīnu “bez vērtības“.

Otrajā stāvā pavisam bija 3 telpas, tomēr tik sliktā stāvoklī, ka netika apdzīvotas, jo bija pilnīgi sabrukušas. Tām nebija nedz durvju, nedz citu piederumu. Griestu baļķi bija ielūzuši, no vienas telpas veda trepes uz bēniņiem, bet tā kā jumts bija pilnīgi sabrucis, uz bēniņiem neviens nevarēja uzturēties. Ēkai bija 2 caur jumtu izbūvēti skursteņi un pilnīgi sabrucis jumts no dēļiem.

No vārtu velves kreisajā pusē klētī jeb labības sabērtuvē (Schuttung) zem torņa veda durvis ar “elefanta atslēgu“. Starp šo un nākošo klēti zem velves atradās maza niša (Loch), kur cepurnieks bija ierīkojis “ļoti nožēlojamu“ pirti. R. Malvess ¹⁸ un I. Dirveiks ¹⁹ kļūdaini uzskatījuši, ka cepurnieka pirts un labības sabērtuve jeb klēts bijušas ierīkotas konventēkas R tornī, kaut gan aprakstīšanas secība nepārprotami norāda uz cepurnieka izmantoto telpu atrašanos Lādemahera tornī un tā tuvumā. Iespējams, agrākos pētniekus mulsinājuši J. Zemzara tulkojumā lietotie vārdi pils, kā tulkots 1. priekšpili apzīmējošais poļu valodas vārds zamek, un pils pagalms, kā tulkots konventēku jeb citadeli apzīmējošais vārds dziecinec.

1688. gadā vārtu otrajā pusē pa labi kāpnes ar dažiem pakāpieniem veda uz telpu (Logiament), kur agrākos laikos bijusi virtuve, bet tagad atradās noliktava, ko lietojis tagadējais pils nomnieks. Šajā telpā atradās no neapdzīvotajām telpām vārtu būvē un konventēkā izņemtie logi un durvis: 50 pilnīgi nederīgi logu rāmji (Licht), 50 logu rāmji, kuros vēl daļēji bija saglabājušās rūtis, 3 spundētas durvis, no vienām izņemts “spogulis“ (iespējams, durvju pildiņš), kā arī vienas sliktas durvis. Šīs telpas malā atradās viena velve, kur, pēc vecu ļaužu teiktā, bijusi maizes ceptuve, bet tagad – klēts ar apcirkņiem.

1590.g. apraksts rosina domāt, ka vārtu būvēs poļu laikos atradušās Cēsu zemes tiesas telpas, par ko liecina telpās esoši galdi, skapis, plaukti, logs ar karaļa ģerboni. Tiesas sēdēm piemērota telpa bija zāle otrajā stāvā. Dzīvojamās istabās, iespējams, dzīvojuši tiesas darbinieki vai pils stārasts. Nolaistās telpas 1688. gadā daļēji bija piemērotas pilsmuižas saimniecības vajadzībām: bijušajā cietuma pagrabā un citās telpās atradās graudu glabātuve, bet dažas telpas bija iznomātas vai pārdotas cepurniekam. Par torņa atrašanos privātpersonas valdījumā vai īpašumā liecina torņa nosaukšana Lādemahera vārdā J. A. Ulriha 1693.g. Cēsu plānā. Lādemahers varēja nozīmēt gan amatu (kastu taisītājs), gan arī uzvārdu. Kā uzvārda piemēru var minēt Rīgas notāru Hinrihu Lādemaheru, kuram 1638.g. piederēja divi nami Cēsīs un dažas zemnieku saimniecības pie pilsētas. ²⁰ Ņemot vērā īso laikaposmu, kas pagājis no revīzijas 1688.g. līdz plāna sastādīšanai, var arī pieļaut iespēju, ka Lādemahers bijis cepurnieka uzvārds. Karaļa pilsmuižas nomnieks vai pārvaldnieks, visticamāk, dzīvojis jaunajā un ērtākajā dzīvojamā ēkā otrajā priekšpilī.

Uz Lādemahera torni iespējams attiecināt arī Rīgas birģermeistara P. Šīfelbeina 18.gs. 30.-tajos gados sniegtās ziņas par vienu pils torni, kuru viņš nosaucis par klēti un arī par Burvju torni (Burwo thorniss), kur senāk sēdināti dažādi gūstekņi – burvji, kas bijuši vislielākie ļaundari. Tornis vēl esot pavisam stingrs un viscaur augšā segts ar salmiem. R. Malvess šīs ziņas attiecināja uz konventēkas R torni, lielā mērā balstoties uz kļūdaino secinājumu, ka R torņa telpā bijusi ierīkota  labības sabērtuve jeb klēts, ²¹ kas, saskaņā ar 1688.g. revīzijas materiāliem, atradās Lādemahera tornī. Ticamāk, ka labības uzglabāšanai izmantots tieši Lādemahera tornis kā vieglāk pieejamā būve no saimnieciskās darbības centra – otrās priekšpils, kurpretim konventēka un R tornis 18.gs. jau bija aizgruvuši. Bez tam pastāv lielāka iespēja, ka tautas atmiņā varēja saglabāties Lādemahera torņa kādreizējās ieslodzījuma vietas funkcijas, bet par R torni šādu ziņu nav, un arī arhitektoniski tas cietumam nav piemērots.  Pēc G. Bergmaņa un V. A. Hupela ziņām, pirms 1774. gada, Cēsu pilsmuižas īpašnieka brīvkunga J. G. Volfa laikā, vārtu būvju drupas un tornis tika pārbūvēti par kungu namu. ²² Starp 1827. un 1830.g. tapušajā attēlā, kas ievietots t. s. Pauluči albumā, redzams, ka tornis divu stāvu augstumā iekļauts kungu mājas būvapjomā ²³. 19.gs. 20.-to gadu beigās vai 30.-to gadu sākumā veikta kungu mājas pārbūve, kad tornim piebūvēti vēl divi stāvi, un tas ieguva tagadējo izskatu. ²⁴ Iespējams, būvējot kungu māju, torņa bojātā augšdaļa tika nojaukta.

Iepretim vārtu būvēm, priekšpils pagalmā 1590.g. atradās koka māja, kuru uzcēlis pans Suhodoļskis. Cēsu stārasts Mikolajs Suhodoļskis (Suchodolski) par stārastu tika iecelts 1578.g. 3. septembrī,  un  rakstos kā stārasts vēl minēts 1582.g. 20. septembrī. Šī ēka bez tuvāka apraksta minēta jau 1582.g. revīzijā, tātad tā būvēta laikā no 1578. līdz 1582.g. Jādomā, ka šī māja bija pirmā ēka, kas uzbūvēta izpostītajā pilī līdz laikam, kad sākās pils atjaunošana, jo koka namu iespējams uzcelt īsā laikā. Tajā varēja apmesties stārasts, garnizons un, iespējams, arī prezidents J. Fārensbahs, kurš, ņemot vērā karagājienos pavadīto mūža lielāko daļu, no sadzīviskām neērtībām varēja nevairīties.

Divstāvu nama augšstāvā viena otrai pretim atradās divas izbalsinātas istabiņas. Vienā no tām, kas bija dīķa pusē, logos atradās 10 rūtis, vienpadsmitā iztrūka; krāsns, kuras ārpuse bija no zaļi glazetiem podiņiem, priežkoka galds, un apkārt tam soli un krēsli bez atzveltnēm. Otrā istabiņā virs pirts, virzienā uz baznīcu, atradās zaļi glazēta krāsns, trīs veselas stikla rūtis un galds. Stap istabiņām bija priekšnams, no kura vienas durvis veda uz galeriju (ganek), visapkārt šīm istabiņām, bet otras durvis baznīcas pusē veda uz kambarīti. Nokāpjot no galerijas uz pirmo stāvu, vienas durvis veda uz priekštelpu, kurā atradās virtuve, bet no priekštelpas pa labi atradās neliels priekšnams. Otras durvis no priekšnamiņa veda uz pirti.

Iespējams, ka Suhodoļska nams ir iezīmēts J. Palmstruka nepabeigtajā Cēsu plānā [skatīt plānu]. Visticamāk, tieši par šo ēku, kas saukta par pils komandanta namiņu (Schlosshauptmann Haeuslein), rakstīja Fr. Nīenstets, kad sniedza ziņas par zviedru uzbrukumu Cēsīm 1607.g.  Namiņš no ieņemšanas paglābts “ar sevišķu veiklību”, un uz to no visām pusēm devās poļu karavīri. Zviedri, to redzēdami, aši devās prom. ²⁵ Ņemot vērā galeriju otrajā stāvā, kā arī nedaudzos logus, stārasta namā nocietināties bija iespējams.

Iepretim stārasta nama pirtij uz zemes (przy ziemi) atradās mūra istaba (izba), kurā bija septiņas logu ailas ar saplēstām stikla rūtīm, aizmūrēta astotā aile, vienkārša podiņu krāsns, divi soli, galds un vienkāršs skapis bez aizslēdzamā. Šī māja (dom) bija segta ar kārniņu jumtu. Šāda ēka nav iezīmēta 17.gs. beigu plānos.

Priekšpils ēkas, kas bija piebūvētas ārējam mūrim, acīmredzot nekad vairs netika atjaunotas. 1590.g. revīzijā teikts, ka, izejot no minētās mūra istabas, priekšpilī (dokumentā teikts – citadelē (w dziecincu), kaut gan situācija absolūti neatbilst konventēkai) vairs nav nekā, jo, sākot ar vārtu ailu, līdzās mūrim viss ir sabrucis. Vienīgais izņēmums bija kanceleja (cancelaria) pie apaļā torņa priekšpils R malā [skatīt attēlu]. Tā bija divstāvu ēka, kas atradās tajā pašā priekšpilī (w tymze przygrodku); uz tās otro stāvu veda kāpnes, augšā atradās priekšnams un kancelejas istaba ar trim saplēstām logu rūtīm un vienkāršu ķieģeļu krāsni. Zem kancelejas bija vienkārša istabiņa, kurā atradās tikai režģis logā. Pie kancelejas stāvēja apaļš, tukšs tornis bez jumta. Sākot ar šo torni, līdz pat otram četrstūrainam tornim, kas var būt tikai konventēkas R tornis, mūris līdz pamatiem bija sagruvis, un tā vietā uzbērts un izveidots kaļķotu baļķu nocietinājums 33 olekšu garumā, mērot no latviešu baznīcas (od Kosciola Lotewskiego). Tā nav Katrīnas baznīca, jo līdz tai no priekšpils rietumu torņa ir vismaz četrreiz lielāks attālums nekā 33 olektis. Turklāt šķiet absolūti neloģiski mērīt nocietinājuma garumu no tik ļoti attālināta objekta, kam nav nekādas saistības ar nocietinājumu. 33 olektis jeb 17,82 m dabā aptuveni atbilst attālumam no priekšpils torņa līdz R tornim. Tādēļ iespējams pieļaut, ka detalizētāk neaprakstītā latviešu baznīca varētu būt atradusies starp priekšpils torni un konventēku.

Tornis un ēka no tā pa kreisi uz D, kas, visticamāk, bijusi kanceleja, ir iezīmēti J. Palmstruka [skatīt plānu] un J. A. Ulriha plānos [skatīt plānu].

Pēc R. Malvesa domām, īpaša kancelejas ēka rietumu priekšpils torņa tuvumā uzcelta jau mestra Pletenberga laikā, un rakstos pirmoreiz tā minēta 1521.g. jūnijā. Kancelejas tuvumā atrasts rakstāmais kaula stils, kas arī apliecinot ēkas funkcijas un atrašanās vietu. ²⁶ Šādu viedokli ir iespējams apšaubīt, jo pils apbūve un ēku funkcijas kardināli mainījās pēc 1577./78.g. postījumiem. Ordeņa laikos kancelejas vieta funkcionāli vairāk būtu iederīga mestra tiešā tuvumā, kuram pastāvīgi bija nepieciešami tās pakalpojumi. Turklāt nešķiet ticami, ka kanceleja, ja tāda darbotos kopš ordeņa laikiem, netiktu pieminēta 1582.g. revīzijā. Kancelejas izveidošana priekšpilī visticamāk saistāma ar Cēsu prezidenta, kuram kanceleja bija nepieciešama, darbības sākumu pēc 1582.g., un otrādi – kancelejas esamība pilī ir netieša liecība prezidenta darbībai Cēsu pilī. Tās novietošana ārpus konventēkas visticamāk saistīta ar piemērotu, resp., neizpostītu telpu trūkumu pilī.

Izsmeļošākas ziņas par priekšpili varētu sniegt arheoloģiskā izpēte, kas priekšpils teritorijā līdz konventēkas aizsarggrāvim nav veikta. Aizsarggrāvja arheoloģiskajos pētījumos ir atsegtas vēl vienas, dokumentos neminētas priekšpils ēkas atliekas [skatīt attēlu]. Vairākstāvu ēka ar 175 m2 pamatu platību būvēta aizsarggrāvja R galā. Spriežot pēc atradumiem, ēkas pirmajā stāvā atradusies kokapstrādes meistara darbnīca, bet vēlāk – noliktava. Celtne gājusi bojā kara laikā, visticamāk 1577./78.g., par ko liecina daudzās akmens lodes, kas atrastas gruvešos. ²⁷ Par šī sektora sevišķi intensīvu apšaudi liecina apstāklis, ka ārējais mūris šajā vietā bija pilnīgi sagrauts, un 1590.g. tā vietā bija uzbūvēts koka brustvērs.

Neapdzīvotajā pirmajā priekšpilī 1688.g. atradās augļu dārzs ar žogu un vārtiem, kurā auga ābeles un ķirši. J. Palmstruka plānā augļu dārzs ir iezīmēts priekšpils DR stūrī [skatīt plānu]. 1693.g. J. A. Ulriha plānā ir iezīmēts skaists barokāls dārzs ar dekoratīvām dobēm jeb bosketiem, kas aizņem visu priekšpils D daļu [skatīt plānu], tomēr tas liekas neiederīgs pamestībā un postažā, kas 1693.g valdīja gan priekšpilī, gan konventa ēkā.

Konventa ēka

Kara uz visiem laikiem mainītais konventa ēkas apveids pirmoreiz dokumentēts poļu laika pils revīzijās. 1582.g. teikts (J. T. Zemzara tulkojums): ”Šī [priekšpils] kvadrāta vienai malai pieguļ pils pagalms (pareizāk būtu tulkot – citadele (dzeciniec)), uz kuru ved velvēts mūra tilts, kuram tiklab no augšas, kā no apakšas ir slēptuves. Šī pils pagalma (ten dzieciniec) lielums ir 14 asis garumā, bet platumā astoņas. Tam viena siena (sciena) pavisam, bet no otras sienas daļa ir gandrīz sagrauta. Tas notika pa daļai no apšaudes, kad ienaidnieks uzbruka vāciešiem, kuri bija pārgājuši Magnusa pavalstniecībā un pēc Magnusa aizjāšanas pie Maskavieša bija ieslēgušies pilī. Bet pa daļai tā sagrauta, kad šie vācieši zem sevis aizdedzināja pulveri, jo ilgāk vairs nespēja turēties pretim.” ²⁸ Pilnībā sagrautā mala, domājams, bija Z korpuss, bet daļēji – R korpuss, kaut gan revizori postījumus ir pārspīlējuši, jo vēl J. Palmstruka fasādes zīmējumā R korpusa ārējā siena ir redzama saglabājusies pirmā stāva augstumā [skatīt attēlu].

Aprakstā tālāk vēstīts: “Divās veselajās daļās palikušas dažas velvētas telpas (gmachy skliepista), kas izveidotas sevišķi krāšņi un vareni. Īpaši lielā velvētā istaba (izba wielka skliepista), kurā noturēja sanāksmes un kurā uzgleznoti visi ordeņa mestri. Tajā ir arī vairākas kolonnas. Vienā galā atrodas baznīciņa (kosciolek) virs velvēta pagraba. Tomēr visu telpu sienas bojājušas lodes. ²⁹

1590.g. revīzijā detalizētāk aprakstītas neizmantotās un kara sapostītās vārtu nocietinājuma būves, kas mūsdienās ir atsegtas arheoloģiskajos izrakumos: “Ejot uz pils pagalmu (do dziecinca), pirmajā vārtu ailā durvju nav, ir tikai divi dzelzs āķi mūrī. No šīs vārtu ailas zem zemes ir trīs velves, kas līdz ar zemi piebērtas ar akmens lielgabala lodēm un piemētātas. Vienā no šīm telpām ir logs ar režģi šaušanai pa pils grāvi zemes [līmenī]. Otrajā vārtu ailā tāpat ir tikai divi āķi mūrī, trešais aizmūrēšanai (?), turpat divi režģi (kracie). Trešo vārtu ailā ir slikti vārti uz četrām virām. Tajā vārtu ailā ir durtiņas […]. ³⁰ Blakus tām velvēts kambaris; uz to durvis ar divām virām un nebojāts režģis logā.”

Visvairāk neskaidro Cēsu pils būvvēstures jautājumu ir saistīti tieši ar konventa ēku. Kaut gan tā ir ilgstoši pētīta gan arheoloģiski, gan arhitektoniski, vēl nav veikti izrakumi būvvēsturei nozīmīgās daļās: kapelā, kā arī D un A korpusos. Šis apstāklis nesniedz iespēju analizēt visas konventēkas būvvēstures un telpu funkciju liecības.

Pirmais pētnieks, kurš jau 1890.g. veica Cēsu pils konventēkas atsevišķu daļu būvēšanas secības noteikšanu, ir Karls fon Lēviss of Menārs. Viņš izmantojis 1688.g. revīzijas ziņas, kā arī jaunatklātos J. Palmstruka un J. A. Ulriha plānus. ³¹ K. fon Lēviss pilsdrupas apskatījis un uzmērījis arī pats. Viņš secinājis, ka kapela konventēkas ZA stūrī atrodas krietni zemāk nekā pārējās pamatstāva zāles, ko var izskaidrot ar dažādiem būvperiodiem. 3 ½ velvju jomas Z korpusā uz R no kapelas nepieder pamatstāvam, bet ir pagraba velves, virs kurām atradās kādreizējā kapitula zāle. ³²

Cepurnieka 1688.g. izmantoto telpu viņš kļūdaini identificējis ar tilta būvi, bet cepurnieka ierīkoto pirti lokalizējis kamīna nišā R torņa pamatstāvā. ³³ Iespējams, kļūda izskaidrojama ar to, ka K. fon Lēvisam nebija pieejami 1590.g. revīzijas materiāli, kur secīgāk un detalizētāk aprakstītas pirmās priekšpils vārtu būves, tagadējās Jaunās pils, telpas, kā arī tilta būve un tās telpas.

Pēc pētnieka domām, D un A korpusi ir būvēti vienā laikā, turklāt A korpuss pie kapelas D sienas ir piebūvēts, kas iezīmē divarpus gadsimtus vienu no otra attālinātus būvperiodus. Par pils senāko daļu K. fon Lēviss of Menārs atzīst kapelu [skatīt attēlu] un Z korpusu [skatīt attēlu], kurā atradusies kapitulzāle. ³⁴ Minētais pētnieks pirmoreiz lokalizēja pils lielākās telpas – svētku zāli D korpusā [skatīt attēlu], remteri – A korpusā [skatīt attēlu], bet mestra istabu – R tornī [skatīt attēlu].

Piļu pētnieks Armins Tūlse, pamatojoties uz analoģijām citās Livonijas celtnēs, kā arī būvelementu, sevišķi velvju un konsoļu, datējumu, 1942.g. ir publicējis paplašinātu hipotēzi par Cēsu konventēkas daļu celtniecības periodizāciju. Pils kapelas senākās formas sazīmējamas galvenā korpusa drupās, un tās mūri varētu būt celti visagrīnākajā laikā – pirms 1237.g.. ³⁵ Spriežot pēc konsoļu formām, kapelas velves ir būvētas vēlāk. Teritorija blakus kapelai, ļoti iespējams, apbūvēta jau agrīnajā periodā, un 17.gs. plānos iezīmētais neregurārais parhama mūris austrumos un dienvidos [skatīt plānu] var būt no tā laika. ³⁶ Kapelas velves būvētas drīz pēc 1237. gada, kad tikusi paplašināta pils, kuru pirmais Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke bija izvēlējies par savu sēdekli. ³⁷

Kā rakstīja A. Tūlse, pēc Rīgas pils būvdarbu pabeigšanas 14.gs. pēdējā ceturksnī ordenis visus spēkus varēja veltīt otrās galvenās pils – Cēsu pārbūvei. No Cēsu vecās pils tikusi atstāta kapela austrumu stūrī un tai pievienotā garā telpa Z korpusā, kas kalpojusi kā kapitula zāle. Tika uzcelti divi jauni – A un D korpusi. Pēdējo lielo pārbūvi pils piedzīvojusi mestra Pletenberga laikā, kad, tāpat kā Rīgas pilij, tikuši uzbūvēti divi, kastelas ēkai diagonāli novietotie apaļie torņi, un pārveidotas iekštelpas. ³⁸

Jāatzīmē, ka ordeņa pils pie Rīgas sākta būvēt 1330.g., bet 1343.g. minēta mestra dzīvesvieta pie Rīgas ³⁹, ko varētu attiecināt uz jaunuzbūvēto pili. Tas nesakrīt ar A. Tūlses minēto Rīgas pils beigu posmu. Lielāku uzmanību Cēsu pils būvdarbiem ordeņa vadība varēja pievērst jau 14.gs. 40.-tajos gados – pēc Rīgas pils uzbūvēšanas.

Pēc A. Tūlses domām, konventa nama iezīmes pilij parādījušās 14.gs. beigās – 15.gs. sākumā. Ticis uzcelts varens četrskaldņu R tornis, bet tā sauktais mestra kambaris (Meisterkammer) tajā ticis izbūvēts tikai Pletenberga laikā. ⁴⁰

Blakus svētku zālei D korpusā atrodas A korpusā novietotais divjomu remteris – kā uzskata A. Tūlse, vienīgā telpa, kurai velves uzbūvētas 14.gs. beigās – 15.gs. sākumā. Lielā zāle bijusi ierīkota svinīgām sapulcēm, un tur varēts noturēt sēdes arī gadījumos, kad vecā kapitula zāle bijusi par mazu. Tāpat konvents izmantojis blakus esošo mazo ēdamzāli, kas, kā neargumentēti uzskata A. Tūlse, minēta jau 1392. gadā. Arī mazais remteris, tāpat kā Svētku zāle, pirmoreiz izvelvēts Pletenberga laikā. Tā kā mazais remteris bijis zemāks nekā blakus esošais svētku remteris, pirmajā logi tika izbūvēti divu stāvu augstumā, bet no ārienes logi izskatās vienāda augstuma. ⁴¹

Lielais R stūra tornis palicis nepabeigts pēc 1410. gada, kad, sakarā ar Vācu ordeņa politiskajām un finansiālajām grūtībām pēc sakāves, būvdarbi ordeņa zemēs apstājās. ⁴² Cēsu pils būvdarbi savu augstāko punktu sasniedza 16. gs. sākumā, Pletenberga laikā. ⁴³ Pēc flankējošā principa tika uzcelti divi, diagonāli novietoti lieli torņi. No tiem D tornis saņēmis Garā Hermaņa vārdu un kalpojis kā pils galvenais tornis. Tāpat kā Rīgas pils Svētā Gara tornis, Garais Hermanis apakšējā daļā ir platāks. Ziemeļu tornis bija paredzēts smagajiem lielgabaliem.

Kā trešais Pletenberga laikos, pēc A. Tūlses domām, ticis pabeigts R tornis. ⁴⁴ Velves mestra kambarī R tornī un svētku zālē būvētas vienlaicīgi, bet kambaris bijis pabeigts jau 1522. gadā, kā to liecina Rēveles sūtņu atskaite, kurā tas minēts. ⁴⁵

Abi minētie pētnieki uzskatīja, ka Cēsu pilij bijuši tikai trīs korpusi, jo R korpuss tika atklāts tikai arheoloģiskajos izrakumos 20.gs. 70.-tajos gados. Pamatojoties uz iepriekšējo pētnieku atziņām, kā arī papildinot un koriģējot tos ar arheoloģisko izrakumu gaitā iegūto informāciju un pilsdrupu būvdetaļu analīzi, 1981.g. līdz šim detalizētāko pils būvvēstures izpēti ir izstrādājis vēsturnieks Roberts Malvess.

Saskaņā ar R. Malvesa izstrādāto pils būvvēstures periodizāciju, pirmatnējā plānojuma posmam sekoja attīstītais plānojums. Tas sācies pēc 1237. gada, kad bija iespējama Vācu ordeņa statūtu noteikumu par piļu telpām piemērošana Livonijai. R. Malvess sekoja Vācu ordeņa piļu pētnieka Konrada Šteinbrehta atzinumam, ka pilīs, kur dzīvoja bruņinieku konvents, ir bijušas telpas, kuru nepieciešamība izrietēja no Vācu ordeņa statūtiem: kapela, konventa sapulču jeb kapitula zāle, ordeņbrāļu kopīga ēdamtelpa jeb refektorijs un kopīga guļamtelpa jeb dormitorijs.

Pēc R. Malvesa domām, noteikti var apgalvot, ka attīstītā pils plānojuma tapšanas gaitā pirmatnējā plānojuma celtnes, atskaitot kapelu, tika noārdītas. Daļēji saglabājās tikai aizsargmūri, īpaši no jauna uzcelto D un A korpusu priekšā. Cēsīs 14.gs. līdz ar jaunajiem korpusiem celts tikai viens tornis – R torņa četrstūrainā apakšdaļa, kas palika nepabeigts.

Intensīvu piļu nostiprināšanu un pārbūvēšanu R. Malvess attiecina uz mestra Gosvina no Herikes (1345 – 1359) valdīšanas laiku. Šajā laikā Prūsijā izveidojies Vācu ordenim raksturīgais piļu tips, kas ātri izplatījies arī Livonijā. ⁴⁶ Acīmredzot pētnieks ar to domājis konventa kastelu tipu, kam raksturīgi ap iekšējo pagalmu taisnā leņķī novietoti trīsstāvu korpusi. Prūsijā aptuveni kopš 1270.g. konventa pilīs tika būvētas trīskorpusu kastelas, reizēm ar četrstūrainu galveno torni divu korpusu sadurē, bet kopš 1290.g. – kvadrātiskas četrkorpusu kastelas. ⁴⁷ R. Malvesa veiktie pils rekonstrukcijas mēģinājumi liecina par viņa uzskatiem, ka Cēsu pils 14.gs. būvēta kā četrkorpusu kastela, kuras korpusi bijuši savietoti taisnā leņķī, bet, uzbūvējot apaļos torņus 15gs. beigās – 16.gs. sākumā, sākotnējais plānojums tika izjaukts un korpusi pārbūvēti, lai nodrošinātu flankējošu aizsardzību ar šaujamieročiem no jaunuzbūvētajiem torņiem.

Saskaņā ar R. Malvesa novērojumiem, A un D korpusu ārsienas ir vienādā biezumā un, domājams, celtas vienlaicīgi. Turpretim D korpusa iekšsiena ar vienu galu pieslēdzas A korpusa iekšsienai, liecinot, ka D korpusa iekšsiena uzcelta vēlāk, resp., pārbūvēta. R sienas mūrējums nav viengabalains. Tās biezums R torņa tuvumā ir aptuveni 1,5 m, bet Z torņa tuvumā – aptuveni 1 m. R torņa virzienā mūris nosliecas uz pagalma pusi. Tajā līdz lauzumam saglabājusies liela daļa no vecās sienas ar kontrforsu atliekām. ⁴⁸ Sienas vecās daļas virziens kopā ar kontrforsu izbūvēm ar vienu galu virzīts pret durvju ailu R torņa otrajā stāvā, kur atrodas mestra telpas durvis. Tornī 6 – 7 m augstumā uz āru izbīdās atsevišķi akmeņi, norādot sienas pieslēguma vietu. Pagraba lūkas un R torņa pagraba durvju aila pret Z liecina, ka Z korpuss bijis izbūvēts jau attīstītā plānojuma laikā.

R. Malvess mūru līniju pārbīdi skaidro ar ugunsieroču lietošanas paplašināšanos pilnveidotā plānojuma laikā, kad vecais mūris R torņa tuvumā noārdīts un uzcelts jauns, vairāk atbīdīts uz pagalma pusi, lai pie R torņa atbrīvotu laukumu flankējošai aizsardzībai. Sakarā ar to vajadzēja atkāpināt arī korpusa iekšsienu pagalma virzienā. Pētnieks pieļauj iespēju, ka masīvais mūrējums R korpusā Z torņa tuvumā, uz ko vērsta kapelas iekšsienas līnija, varētu norādīt, ka šī korpusa Z daļa ir būvēta reizē ar Z torni pilnveidotā plānojuma periodā.

Pilnveidotais plānojums visspilgtāk izpaudies mestra Voltera fon Pletenberga laikā (1494.-1535.) veiktajās Rīgas un Cēsu piļu pārbūvēs. Jaunās Rīgas pils būvdarbu pabeigšanai pilsētas maģistrāts 1504.g. noslēdzis līgumu ar būvmeistaru Nikolaju no Tallinas, un R. Malvess pieļauj iespēju, ka Nikolajs piedalījies arī Cēsu pils pārbūvē. Tā kā Rīgas pils būvi pabeidza 1515. gadā, pētnieks domā, ka uz šo laiku attiecināmi arī galvenie pārbūves darbi Cēsu pilī.

R. Malvess uzskata, ka divi no Baltazara Rusova hronikā minētajiem trim jaunajiem torņiem, ko mestrs Pletenbergs licis uzcelt Cēsīs, ir no jauna diagonāli viens pretim otram uzceltie apaļie, ugunsieroču aizsardzībai piemērotie Z un D torņi. Rīgas pilī pēc šāda principa celti Sv. Gara un Svina torņi. Kvadrātiskā R torņa jaunbūve tika pabeigta ar diviem apaļiem stāviem. Uz šo laiku attiecināmi arī abi apaļie priekšpiļu torņi.

Kā uzskata R. Malvess, visumā neizmainīti palika pils vecie D un A korpusi, saglabājot arī to agrāko iedalījumu atsevišķās telpās. Tāpat saglabājās D korpusa agrākais savienojuma veids ar R torni. Pie abiem korpusiem saglabāja iepriekšējā plānojuma laikā uzcelto galeriju. ⁴⁹

Minētajos korpusos vērojami abi plānojuma veidi, pie kam attīstītā plānojuma paliekas R korpusā saglabājušās Z torņa tuvumā. Turpretim pilnveidotais plānojums izpaužas pašā Z tornī un tam tuvākajā Z korpusa galā, kā arī R tornim tuvākajā R korpusa daļā. R korpusā attīstīto plānojumu iezīmē ārsienas Z daļa ar 4 kontrforsiem un 4 pagraba lūkām. Korpusa šķērssienas nesakrīt ar ārējiem kontrforsiem. Pēdējais kontraforss, kas ir masīvāks par pārējiem, ir K. fon Lēvisa domātais tilta gala balsts. R. Malvess uzskata, ka, ticamāk, tas bijis stūra kontrforss, tāds pats kā kapelas A stūrī. Ja kapelas ārsienai būtu bijis turpinājums ZR virzienā, tas saskartos ar masīvo mūrējumu.

Uz pilnveidoto plānojumu attiecas arī pārveidojumi R korpusa daļā pie R torņa [skatīt attēlu], kur 1974.g. izrakumos atsegtās divas pagrabtelpas no jauna pārbūvētas, pārceļot korpusa ārējo un iekšējo sienu pagalma virzienā, lai R tornim radītu flankējošo aizsardzību ar ugunsieročiem, kas nebija iespējams, saglabājot veco mūru konfigurāciju. Pilnveidotā plānojuma būves ir arī abas, 1974.g. atsegtās pagrabtelpas līdz 14,75 m attālumam no R torņa. Aiz šīs šķērssienas vecās sienas iekšpusē no A pieslēdzas kāda jauna, no dolomīta mūrēta siena 58 – 59 cm biezumā.

Lielākās pārbūves, pēc R. Malvesa domām, 15.gs. beigās – 16.gs. sākumā veiktas Z korpusā sakarā ar Z toņa uzbūvēšanu. Būvējot torni, visu Z korpusa veco Z stūri vajadzēja noārdīt, bet visu korpusa Z daļu pārbūvēt tālāk uz A, tādēļ esot jānoraida iepriekšējo pētnieku uzskati par kapitulzāles atrašanos šajā korpusā un tā uzbūvešanu vienā laikā ar kapelu. ⁵⁰ Šādā veidā radies lauzums Z korpusā un korpusu savienojums šaurā leņķī pie Z torņa.

Pēc R. Malvesa ziņām, Z korpusā 1927. gadā tika fiksēta divjomu telpa ar daļēji nesagruvušiem pagrabiem un to velvēm. Pagrabu sadalīja četrstūraini pīlāri, kuri pagrabā mūrēti no liela izmēra sarkaniem ķieģeļiem, bet telpā virs pagraba – no kaltiem dolomīta kvadriem. Atstatums starp pīlāriem ir apmēram 6,5 m, telpas garums – 25 m. Arī nelielā telpa starp korpusa D galu un kapelu bijusi līdzīgi sadalīta 2 daļās. Tādējādi šī daļa pieder korpusam, nevis kapelai, jo kapela bijusi vienjomas telpa, kas iedalīta 3 travejās.

Būtiskas korekcijas R. Malvesa un agrāko pētnieku vērojumos un secinājumos ir ieviesusi arhitektūras vēsturnieka Ilmāra Dirveika 2002. gadā veiktā Cēsu pilsdrupu arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tās gaitā konstatēta celtniecības darbu secība: vispirms būvētas A un D korpusu ārsienas, tad celts R tornis un D korpuss. Ārsienas būvētas vienlaicīgi, bet pats D korpuss celts pēc A korpusa. ⁵¹

Vismaz virszemes līmenī R tornim pieguļošā D korpusa siena ir vecāka par torni, jo torņa mūris piebūvēts jau esošai sienai. Iespējams, R tornim nojaukta kvadrātiskā augšdaļa, lai uzceltu cilindrisko daļu, un tas noticis 16.gs. sākumā. R torņa Z fasādē ir atstāts zobinājums jaunam – R korpusa būvniecības posmam. ⁵² Par plānotu, taču nerealizētu būvniecību liecina arī Z torņa D un A pusē aiz apkārtsienām ir izvirzīti akmeņi kā iesējuma vietas jaunam mūrim. ⁵³

Arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka vismaz sākumā D korpusa ārsiena un D tornis celti vienlaicīgi, tomēr A un D ārsienu savienojuma vietas ar torni 2. stāva līmenī liek par to šaubīties. Iespējams, D tornis celts 15.gs., pirms Z torņa. Kā atzīmē pētnieks, šis jautājums ir būtisks, jo līdz šim torņa būvēšana tikusi attiecināta uz Pletenberga laiku. ⁵⁴ Šo atzinumu I. Dirveiks atkārtoja arī 2013.g. pēc tam, kad bija veikta pagalma, D un A korpusu iekšējo sienu, kā arī R korpusa detalizēta inventarizācija: D tornis acīmredzami ir agrīns šaujamo ieroču torņa paraugs, kas, visticamāk, celts vēlākais 15.gs. 2. pusē, un būvēts vienlaicīgi ar A un D korpusu ārsienām, kaut gan nav noskaidrots, cik augstu. ⁵⁵

Izpētot Z korpusu, I. Dirveiks konstatēja būvelementus, ko iespējams izmantot kā kritērijus korpusa datēšanai. Lai gan korpusa atsegtās pagrabtelpas velvētas ar ķieģeļiem, pagraba pārseguma līmenī viņš pamanīja siju galu iesējuma vietas, kas liecina, ka pagrabam sākotnēji bijis koka pārsegums. ⁵⁶

Ilmārs Dirveiks 2013.g., pamatojoties uz arheoloģiskajos izrakumos atrasto būvdetaļu analīzi un arhitektoniskajiem būvelementu novērojumiem, ir veicis salīdzinoši nesen jaunatklātā  R korpusa teorētisko rekonstrukciju, kurā atkārtoti uzsver, ka pastāvējuši ilgstoši plāni uzbūvēt jaunu, masīvu R korpusa ārsienu, par ko liecina lielu akmeņu izvirzījumi R torņa Z sienā.  ⁵⁷

Pētnieks uzskata, ka R korpusa ārsienas centrālā daļa ar kontrforsiem un ārējo mūri uzskatāma par senākas apbūves liecību. ⁵⁸R tornim tuvākā ārsienas daļa, kas nav būvēta taisnā līnijā ar ārsienu, iespējams, ir sabrukusi un vēlāk atjaunota. I. Dirveiks pieļauj šo remontu saistību ar nesen Zviedrijas Valsts arhīvā atrasto, 1546.g. rakstīto Cēsu nama komtura (?) ziņojumu mestram, ka notiek atjaunošanas darbi kādai konventa ēkas daļai, kas sabrukusi pirms gada. ⁵⁹Par to, ka R nogāzē notikuši noslīdējumi, kuru sekas varēja būt sienas vai tās fragmenta sagrūšana, liecina izrakumos atklātie stabi, ar kuriem nogāze nostiprināta. ⁶⁰

R korpusa būvniecībā bez dolomīta kā būvmateriāli izmantoti arī lielizmēra (9 x 15-16 x 30-32 cm) ķieģeļi. ⁶¹Tas ir tā dēvētais ķieģeļu “klosterformāts”, kas Prūsijas pilīs bija izplatīts laikā no 1270. līdz 1300. gadam. ⁶² Pagraba telpām bijis priedes koka siju un dēļu pārsegums, kas korpusa vidū balstījies uz 4 mūrētiem pīlāriem. Vienā no pagraba telpām izrakumos atklātas hipokausta krāsns paliekas. Virs lielākā pagraba nodalījuma atradušās velvētas telpas, ko segušas vienjomas krusta velves. ⁶³Spriežot pēc īpašās formas velvju akmeņiem un konsolēm, kā arī apmetuma dekoratīvā krāsojuma, otrā stāva telpai bijusi kāda īpaša funkcija. ⁶⁴ Konstatēts, ka velves cekula mūrējums, šķīrējarkas akmens ar rozeti un senākais apmetums likti 16.gs. sākumā. ⁶⁵

Pagalma pusē R korpusam atradusies galerija, ko balstīja koka stabi vai konsoles. Ēkai bija pagrabs, 2 stāvi un bēniņi, bet korpusa ārsiena bēniņu līmenī bijusi aptuveni 1,2 m bieza. Pēc I. Dirveika domām, korpuss ticis piebūvēts ārējam aizsardzības mūrim pie R nogāzes. R korpuss bijis zemāks nekā konventēkas D un A korpusi. ⁶⁶Izrakumos atklājies, ka R un Z korpusus savieno plata aila, ⁶⁷ un ka Z korpusa iekšējā siena piemūrēta R korpusa sienai ⁶⁸, kas liecina, ka abi korpusi būvēti vienā laikā.

Par mūra stabiem Z torņa R pusē [skatīt attēlu], kurus K. fon Lēviss uzskatīja par balstiem tiltam, kas vedis uz Riekstu kalnu, I. Dirveiks  pieļauj iespēju, ka tie varētu būt danskera būves balsti, jo ap tiem konstatēta lielāka izbērto krāsns podiņu lausku koncentrācija. ⁶⁹

Jāatzīmē, ka par konventēkas daļu atšķirīgu būvēšanas laiku liecina arī uzkrītošās sienu biezuma un konfigurācijas atšķirības. D un A korpusi savietoti taisnā leņķī, un tiem raksturīgas biezas sienas bez papildu nostiprinājumiem. Korpusu iekšējās sienas ir nedaudz plānākas nekā ārējās, ko varētu izskaidrot ar dažādiem sienu būvēšanas laikiem: saskaņā ar I. Dirveika novērojumiem. Turpretim R un Z korpusu sienas ir ievērojami plānākas un nav novietotas tik taisnās trajektorijās kā D un A korpusu sienas. ⁷⁰ Sienu plānums un novirzes no taisnām līnijām raksturīgas senākajām – 13.gs. būvētajām pilīm gan Livonijā (Sigulda, Valmiera, Kandavas pils ārējā aizsargsiena), gan Prūsijā (Graudenca, Birgelava).

Par R un Z korpusu senumu liecina arī fakts, ka pagraba griestu segumi R korpusā visā tā pastāvēšanas laikā, bet Z korpusā sākotnēji bijuši no koka. R korpusā galvenais stāvs, vadoties pēc velvju sākotnējā apmetuma datējuma ⁷¹, kā arī laika, kad plašāki velvēšanas darbi veikti D korpusā, varētu būt ievelvēts tikai 16.gs. sākumā, bet par Z korpusa galvenā stāva segumu trūkst ziņu. Koka starpstāvu segumi galvenajā stāvā un samērā bieži sastopamas segmentveida velves pagrabiem ir raksturīgas vecākajām Prūsijas konventa pilīm (Torna, Engelsburga), kas būvētas ap 1250. – 1275.g. ⁷²

Par vissenāko Cēsu pils daļu uzskatāma kapela, kas atrodas Z korpusa A galā. Pēc A. Tūlses un R. Malvesa domām, tās piederību pirmatnējam plānojumam apliecina tās atrašanās zemāk par galveno stāvu, rūpīgais sienu mūrējums un romānikas stilā kaltās konsoles. Kapelu ievelvēja tikai vēlāk – ar gotikai raksturīgiem velvju ribu profilējumiem. Iespējams, ka līdz ar kapelas ievelvēšanu veikti pasākumi arī tās paaugstināšanai, lai to kaut cik tuvinātu galvenā stāva līmenim. Par sākotnējo koka griestu segumu liecina kapelas ZA sienā redzamās vismaz 11 siju galu ligzdas, kas ap 1980.g. atradās 1,75 – 2,30 m virs būvgružu līmeņa. ⁷³1590.g. revīzijā minētās 3 baznīcas logu ailas ap 1980.g. bija redzamas no ārpuses. To platums, saskaņā ar R. Malvesa sniegtajiem datiem, ārpusē bija 36, 54 un 44 cm, kas uz iekšpusi paplašinājās līdz apmēram 1,84m. 1688.g. revīzijā baznīca vairs nav pieminēta. R. Malvess izteica minējumu, ka luterāniskie zviedri, padzenot jezuītus, būs izdemolējuši arī bīskapa mājas kapelu, ⁷⁴ kaut gan tikpat iespējams bija prozaiskāks iemesls – pamestās ēkas sabrukšana.

Avotos Cēsu pils kapela dēvēta par baznīcu – acīmredzot, saskaņā ar kanoniem, tai bija piešķirtas baznīcas tiesības. Pirmoreiz tā minēta 1488. gada Livonijas Vācu ordeņa piļu vizitācijas aktā: “Baznīcās (yn der kirchen) ir labā krājumā grāmatas, ornāti un kausi, un dievkalpojums – tas arī nebūtu lieks. Viņi gatavojas arī uz jaunām lūgšanām u.t.t.” ⁷⁵Pēdējās piezīmes varētu liecināt par neregulāriem dievkalpojumiem. Otrreiz Livonijas periodā Cēsu pils baznīca minēta 1502.g. 3. martā, kad kāds Gotke Durkops par 600 mārkām pārdeva Cēsu nama komturam, labības meistaram un šenkam mūžīgu vikāriju (apmaksātus regulārus aizlūgumus par maksātāja dvēseles glābšanu no šķīstītavas) Jaunavas Marijas godam pils baznīcā (in des slates kerken), ko nodibinājis mestrs Johans Volthūzs no Herses. ⁷⁶ Tā kā minētais mestrs no amata atcelts 1471.g., jāsecina, ka vikārijs nodibināts pirms tam. Būve ar ārpus konventēkas perimetram izvirzītu galu Z korpusa A galā par veco baznīcu (alte Kirche) nosaukta arī J. Palmstruka plānā.

Cēsu pils baznīca bija viena no lielākajām ne tikai Livonijā, bet visās Vācu ordeņa zemēs. Pēc M. Tumlera sniegtajiem datiem, Cēsu kapela ar izmēru 25 x 11m ierindojās pirmajā vietā; aiz tās sekoja Ragnitas kapela ar 27 x 8,10m un Marienburgas kapela pirms paplašināšanas ar 20 x 10m. ⁷⁷

Prūsijas senākajās ordeņpilīs kapela parasti atradās pils D vai Z korpusā, un tās altāra gals bija vērsts uz austrumiem. Kapelas korpuss lielākoties bija izbūvēts visā garumā, bet sānu korpusi tam bija piebūvēti vienā sānā. ⁷⁸Turklāt vecākajās pilīs starp kapelu un citu reprezentācijas telpu, parasti kapitula zāli, atradās starptelpa, kas bija izbūvēta tieši virs konventēkas iekšējiem vārtiem. ⁷⁹ Cēsu pils Z korpuss atbilst visām šīm pazīmēm, izņemot iekšējo vārtu ailu. Acīmredzot ierīkot vārtus no Z Cēsu pilī traucēja dabīgie apstākļi: dziļā grava Z pusē. Kapitula zāles atrašanās Z korpusā vismaz pirmatnējā plānojuma laikā nav izslēdzama, bet vēlāk, sakarā ar lielajām pārbūvēm konventēkā, to varēja pārvietot citur – visticamāk, uz D korpusu, tā saukto Svētku zāli. Starptelpā kā baznīcai vistuvākajā, iespējams, atradās 1590.g. minētā sakristeja.

R. Malvesa uzskats par Z korpusa R gala pārbūvēšanu sakarā ar nepieciešamību nodrošināt 16.gs. sākumā jaunuzbūvētajam Z tornim maksimālo flankējošo aizsardzību, ir apšaubāms. Korpusa daļas nojaukšana un pārbūvēšana jaunā vietā bija saistīta ar milzīgu darbaspēka un materiālu patēriņu papildus jaunā torņa būvēšanai, kas turklāt aizkavētu būvdarbus laikā, kad mestrs Pletenbergs centās pēc iespējas ātrāk un labāk nodrošināties pret iespējamo krievu iebrukumu. Ja Z un A korpusi sākotnēji būtu savienoti taisnā leņķī, vienkāršāk būtu celt apaļo torni korpusu stūrī, maksimāli izvirzot to ārpus mūru perimetra, tādējādi nezaudējot apšaudāmā laukuma lielumu. Visticamāk tornis uzbūvēts nepārbūvētu korpusu šaurajā stūrī, bet to novietojumu, kā arī lauzumu Z sienā noteica sākotnējie dabiskie apstākļi: zemesraga ieliekumi un izvirzījumi, ko celtnieki nespēja novērst, toties varēja tam pielāgot ārējo mūru perimetru. Iespējams, ka Z korpusa daļa pie ārējā mūra celta vēlāk nekā kapela jeb baznīca, tomēr tā, visticamāk, nav tikusi pārvietota uz āru.

Z korpuss, saskaņā ar R. Malvesa pētījumiem, sastāv no 2 atšķirīgām daļām, kuru robežu iezīmē ārējās un iekšejās sienas ielauzums. Z korpusa 1. stāva D daļa ir plata (9,75 – 11,5 m) vienjoma telpa, kas sadalīta 3 travejās. Z daļa ir aptuveni tikpat plata (9,75m), bet ar pīlāru rindu sadalīta 2 jomos. Korpusa mūri ir 2m biezi, mūrēti no kaļķakmeņiem. Z torņa tuvumā 1. stāva līmenī atsegts četrstūrains pīlārs. Līdzīgs iedalījums bijis pagrabā.

No 1590.g. aprakstiem var secināt, ka mantnīca jeb arsenāls atradās starp kapelu un Z torni. Pēc R. Malvesa domām, pilnveidotajā plānojumā uz āru ielauztajā korpusa daļā vecās kapitulzāles vietā ierīkoja 1590.g. revīzijā minēto mantnīcu. Mantnīca atradusies  1. stāvā, tās garums bijis 25 m. Tajā bijuši 3 pīlāri, ap kurām izveidotas 8 travejas, kopā ar priekšpagrabu 10 travejas. Mantnīcas pagraba velvēm ir gotiska forma, kas liecina par korpusa piederību pilnveidotajam plānojumam, kad uzcelts Z tornis. ⁸⁰

Arsenāls atradies Z korpusa 1. stāvā, kā tas izriet no 1590.g. revīzijas apraksta, kur pēc kārtas uzskaitītas telpas D un Z korpusu 1. stāvā: ”Tālāk (daliey) [aiz A korpusa pagrabtelpām] zem baznīcas (pod kosciolem) atrodas velvēta telpa (sklep), uz kuru iet durvis […]; pie logiem trīs dzelzs režģi. Blakus (podlie) ir arsenāls (ceikauz), tai durvis uz dzelzs virām, ar stipru atslēgu. [Šīs durvis] ved zem apaļā [Z] torņa (ktory idzie asz pod wieza okragla), kas ir pārsegts ar šindeļu jumtu.” No arsenāla pagraba, kas acīmredzot aizņēmis visu korpusu no kapelas pagraba līdz pat Z tornim, vedušas divas durvis uz augšu – uz baznīcu: ”Sāņis šajā mantnīcā (przy stronie w thym ceikauzie) iet durvis uz kāpnēm, kas ved uz augšu; pa tām līdz pusei (na gora w pol) uzkāpjot, atrodas baznīca (Kosciol). Uz to ved dzelzs durvis uz dzelzs virām, ar durvju turamo. Tajā [baznīcā] ir trīs logi ar režģi, bet ceturtajā nav ⁸¹ – ir palikuši tikai trīs stieņi šķērsām, bet viens gareniski. Piektajā [logā] ir viena stikla rūts (blona szklana), saplīsusi. Sakristeja ir maza. Trīs altāri ar svētbildēm. Ir arī otras durvis uz augšu, uz to pašu baznīcu, uz dzelzs virām, ar bultu un skava mūrī.”

Jāatzīmē, ka, visticamāk, no pilsbaznīcas iznestas altāra plāksnes jeb menzas: viena lielāka, vesela, un otra mazāka, fragmentāra, tika atrastas konventēkas pagalma izrakumos 2007.g. vasarā. ⁸²

Nav uzieta informācija par to, ka arsenāla atrašanās vieta poļu valdīšanas laikos būtu mainīta. Zem sagrautā korpusa arī bija arsenālam vispiemērotākā vieta no drošības viedokļa. Neizskaidrojama ir ziņa, ko savā hronikā rakstīja Rīgas rātskungs Hermanis Bodekers: 1604.g. 29. septembrī kāds apakšpulkvedis (Unterhauptmann) Cēsīs nejauši ir saspridzinājies, un lielā, skaistā pils zāle kopā ar citām velvētām telpām uzlidojusi gaisā (im Luft geflogen). ⁸³ Tik apjomīgu postījumu pēdas nav izdevies atrast nedz pils ēkās, nedz citos rakstītajos avotos. Arheoloģiskajos izrakumos eksplozijas pēdas Z korpusa pagrabā nav izdevies atrast, bet 1688.g. revīzija neliecina par pagrabu vai augšējo stāvu telpu postījumiem D un A korpusos, kur atradās lielākās pils zāles: t.s. Svētku zāle un Remteris.

Iespējams, notikusi neliela eksplozija arsenālā, ko baumas, nonākot līdz Rīgai, palielināja līdz nebijušiem apmēriem, vai arī lielāka eksplozija notikusi kādā no priekšpils ēkām, bet baumas to attiecināja uz pils zāli. Ja uzspridzinājusies persona tiešām bijis apakšpulkvedis, šāda dienesta pakāpe nav sastopama starp poļu laiku pils amatpersonām, un būtu attiecināma uz algotņu komandieri, bet atgotņi apmetās priekšpilī. Tādēļ, ja eksplozija vispār ir notikusi, tās vietu ar lielāku iespējamību var lokalizēt priekšpilī.

Rezumējot liecības par Z un R korpusiem, ar lielu ticamību iespējams pieļaut, ka šie korpusi ir senākās konventēkas daļas, kuru būvapjoms vēlākos laikos nav mainīts. Pārliecinošākus pierādījumus šim pieļāvumam spētu sniegt arheoloģiskie izrakumi kapelas vietā un zemesraga Z nogāzē.

A un D korpusi ir ievērojami jaunāki par senāko daļu. Vadoties pēc I. Dirveika pētījumiem, izšķirošais faktors šīs pils daļas datēšanā būtu D torņa datējums, jo iespējams, ka pēc torņa celtas abu korpusu ārsienas, tad – iekšējās sienas un R tornis. Arheoloģiskajos kontrolizrakumos torņa D pusē konstatēts, ka vismaz sākumā siena un tornis celta vienlaicīgi, tomēr A un D sienu savienojuma vietas ar torni liek šaubīties. ⁸⁴ I. Dirveiks uzskata, ka D torņa arhitektūra ir īpaša, atšķirīga no pārējiem torņiem. Tā kaujas spējas atpaliek no Z torņa, jo tas ir vērsts pret priekšpili un formās dekoratīvāks. No 1. līdz 2. stāvam saglabājušās vītņu kāpnes, un iespējams, arī šajā telpā saglabājusies velve attiecināma uz 16.gs. Otrā stāva telpiski sarežģītais plānojums panākts ar salīdzinoši mazāku sienu biezumu, kas nav iedomājams izteiktiem ugunsieroču aizsardzības torņiem. Saglabājušās siju ligzdu vietas liecina, ka 2. un 3. stāvi bijuši segti ar koka pārsegumiem. Pārbūves, ko varētu attiecināt uz 16.gs., D tornim konstatētas šādas: ieejas aila no remtera A korpusā, remtera sienā pret torņa vītņu kāpnēm, 1. stāva šaujamlūku pārveidojumi. I Dirveiks uzskata, ka galīgo skaidrību par apaļo torņu celšanas laiku varētu ieviest D torņa, kā arī A und D ārsienas celšanas secības izpēte. ⁸⁵

D torņa 3. un 4. stāva šaujamlūkās esošie koka būvelementi – ailā iestrādātas četras ozolkoka brusas – 2013.g. augustā ir datēti ar dendrohronoloģiskām metodēm. Trim būvelementiem iegūtais datējums ir aptuveni 1537.- 1540.g., bet ceturtajam – 1485. vai 1762.g. ⁸⁶ Šis datējums nevar palīdzēt noteikt torņa būvēšanas laiku, jo jāņem vērā, ka šie būvelementi var arī nebūt iebūvēti D torņa celšanas laikā, bet gan remontu vai pārbūvju gaitā.

R. Malvess, aprakstot D torni, uzsver torņa dekoratīvo izskatu, atzīstot, ka divkāršās arkādu joslas un rūpīgās akmeņu rindās uz āru uzmūrētais cokols padara to par skaistāko torni visā pils kompleksā.

Ieeju pagrabā caur velvi D tornim veidoja 63x63cm liela kvadrātiska vertikāla šahta pie sienas ar 4 pakāpieniem uz 8 konsolēm. Velves pēdas augstums no kaļķakmeņu flīžu grīdas bija 2,6m, līdz velves cokolam – 4,1m. Pagraba gaisa un gaismas lūkas pagrabā caurmērs ir 35 cm. Notekas kanālā atrastas virtuves atliekas: mājlopu kauli, u.c.

19.gs. sākumā 1. stāva sienā tika izlauzta durvju aila, lai tornī ierīkotu sakņu pagrabu. Pieminekļu valde 1937.-1938.g. veica torņa atjaunošanu, kā rezultātā tika atjaunotas un nostiprinātas arī arku joslas un šaujamlūkas. ⁸⁷ R. Malvess uzskata, ka nedaudzās lūkas virs arkādes bijušas nevis šaujamlūkas, bet nosusināšanas lūkas, caur kurām novadīt ūdeni no velvju padusēm. ⁸⁸

K. fon Lēvisa of Menāra 1893.g. publicētie atzinumi par D torņa funkcijām ir nozīmīgi torņa datēšanai. Savā pētījumā viņš analizējis Cēsu nama komtura 1558.g. 13. jūnija vēstulē minēto Cēsu torni “Garais Hermanis“ kā spiega Hansa Gintera ieslodzījuma vietu – “visstingrāko cietumu”, no kura Ginteram brīnumainā kārtā izdevies izbēgt. ⁸⁹

Šāds torņa nosaukums nav nejaušs, jo daudzās Livonijas pilīs tas ir attiecināts uz pils galveno torni, kas ir identisks torņiem, kas franciski saukti Donjon, vāciski – Bergfried un angliski – Keeptower. Garie Hermaņi bija ievērojami garāki par citām pils būvēm un tika izmantoti apkārtnes novērošanai. Tādēļ vārds, iespējams, cēlies no vācu Wehrmann (sargs). Pazīstamākie torņi ar šādu nosaukumu atradušies Rēveles, Narvas un Paides pilīs, bet Tērbatas pilsētas nocietinājumos bijuši 2 torņi ar šādu nosaukumu. ⁹⁰ Ka šādi torņi bija visaugstākās pils būves un pildīja arī aizsardzības funkcijas, liecina J. Renners: 1558.g. 8. augustā krievi ieradās pie Vitenšteinas (Paides), un tika apšaudīti no “augstākā torņa, saukta Garais Hermanis”. ⁹¹

Pēc K. fon Lēvisa domām, Cēsu pilī cietumam visatbilstošākais ir dienvidu torņa pagrabs, kurā ieeja bija iespējama tikai caur velvi, turklāt šis tornis pārvalda piekļuvi vārtu būvei caur priekšpilīm, tāpēc no vārda “sargs“ cēlies apzīmējums visatbilstošākais ir tieši šim tornim. ⁹²

Latvijas piļu historiogrāfijā apaļie stūra torņi, tostarp arī Cēsu D tornis, tradicionāli tikuši saistīti ar šaujamieroču, sevišķi smago lielgabalu, vispārēju ieviešanos apbruņojumā 15.gs. 1. pusē – 16.gs. sākumā. Tomēr apaļie galvenie torņi gan Livonijas, gan Prūsijas pilīs tika būvēti jau kopš 13.gs., lai arī izplatītāki bija četrstūrainie stūra torņi. Latvijā senākais apaļais galvenais tornis būvēts Turaidas pilī ap 1214.g. ⁹³ Apaļš tornis Rēveles pilī būvēts jau Zobenbrāļu ordeņa laikos (līdz 1236.g.), un 1935.g. tika atrakti tā pamati. ⁹⁴ Vislabāk saglabājies galvenais tornis Livonijas ordeņpilī ir Paides bergfrīds. Tam ir astoņstūra forma, kāda ordeņa zemēs izplatījās 14.gs. Tornis bija ap 30 metrus augsts, iedalīts sešos stāvos. Bergfrīdiem raksturīgs ļoti augsts pirmais stāvs, kas varēja aizņemt līdz pat pusei no torņa augstuma. Ieeja Paides tornī, kas bija būvēts atstatus no citām pils ēkām, veda otrajā stāvā pa vajadzības gadījumā nojaucamām, augstām koka kāpnēm. ⁹⁵

Pēc Vartbergas Hermaņa hronikas ziņām samērā precīzi datējams ir Rēveles pils Garais Hermanis, kas būvēts ap 1371.g.. Apaļais tornis būvēts pils ārējā mūra stūrī, sākotnēji bija 35 metrus augsts un ar pirmo stāvu, kas aizņēma aptuveni 1/3 no kopējā augstuma. Pavisam tam bija 8 stāvi. No tiem pēdējais bija ieroču stāvs, rotāts ar arkāžu joslu, kurās atradās šaujamlūkas. Septītais stāvs bija apkurināms dzīvojamais stāvs, kur varēja patverties briesmu gadījumā, bet 3 – 6 stāvos atradās šaujaumlūkas. ⁹⁶

Narvas pils četrstūrainajam galvenajam tornim, kas būvēts 15.gs. beigās un arī saukts par Garo Hermani, bija 7 stāvi. Tam piemita bergfrīdiem raksturīgā īpatnība: augsšējais stāvs bija paredzēts apšaudei, bet zem tā atradās dzīvojamais stāvs. ⁹⁷

Prūsijas ordeņpilīs bergfrīds bija optiski saistošākais pils elements. Tas varēja būt novietots gan pagalmā, gan konventēkas stūrī. Senākie bergfrīdi (Brandenburgas un Lohštetes pilīs tie pastāvēja ap 1270.g.) celti kvadrātiskā formā, bet 14.gs. būvētajiem bija astoņstūra vai apaļa pamatu forma. Tie tika izmantoti gan kā sargtorņi, gan – kas ir svarīgi Cēsu pils torņu funkciju izpratnei – arī gūstekņu ieslodzīšanai. 14.gs. 2. pusē augstie, ar frīzēm un arkādēm rotātie bergfrīdi Prūsijā kļuva par ordeņa varas simboliem. ⁹⁸

Senākais bergfrīds Prūsijā ap 1280. -1300.g. uzbūvēts Graudencas komtura pilī, un tas kalpoja par paraugu vēlākajiem ordeņpiļu galvenajiem torņiem. Apaļais tornis celts neregurāla plānojuma trīskorpusu kastelas neapbūvētajā stūrī. Tā 1. stāvs aizņem aptuveni pusi no kopējā augstuma. Ieeja tornī ved uz 2. stāvu, bet mūra vītņu kāpnes no tā – uz 3. stāvu. Iespējams, virs tā bijis vēl vismaz viens stāvs, kas līdz pils grafiskai fiksācijai 1848.g. nav saglabājies. ⁹⁹

Prūsijas un Livonijas bergfrīdu formai un stāvu iedalījumam atbilst arī Cēsu konventēkas D tornis. Tam ir pagrabstāvs, kam seko 2. stāvs ar ieeju, tālāk vītņu trepes mūrī ved uz 3. stāvu. Pagrabstāva augstums D tornim, salīdzinot ar ordeņpiļu bergfrīdiem, ir visnotaļ zems, tomēr pagrabstāva augstums bergfrīdiem nav konstants, un konventēku stūros būvētiem bergfrīdiem tas ir zemāks nekā atsevišķi celtiem bergfrīdiem. Ar laiku pirmā stāva augstumam ir tendence samazināties. Tādēļ tas nav atzīstams par bergfrīdu galveno kritēriju. Vadoties pēc formas un plānojuma, D torni teorētiski varētu attiecināt pat uz 14.gs.

Vēl izteiktākas līdzības ar bergfrīdu ir novērojamas Cēsu konventēkas Z tornim. Saskaņā ar I. Dirveika ievāktajām ziņām, arhitekts I. Stukmanis, kurš kopš 1973.g. vadīja pils konservācijas un restaurēšanas projektu izstrādāšanu, Z torni, vadoties pēc Lādemahera tornim līdzīgajām atslēgas formas šaujamlūkām, datēja ar 15.gs. 2. pusi, un uzskatīja, ka tas celts agrāk nekā D tornis. I. Dirveiks ir pamanījis, ka šāda atziņa tomēr ir pretrunā ar paša I. Stukmaņa sniegto D torņa datējumu ar 15.gs. Līdzības nenozīmē, ka Z un D tornis būtu uzskatāmi par bergfrīdiem, tomēr šīs līdzības varētu palīdzēt analoģiju meklējumos un tiem sekojošos datēšanas mēginājumos.

R. Malvess, vadoties pēc 1960.g. veiktajos izrakumos Z tornī iegūtajiem datiem, apšauba K. fon Lēvisa uzskatus, ka D tornī atradies cietums, jo D torņa pagrabs ir piemērots cietumam, tomēr tas nav tik nepieejams kā Z torņa pagrabs, turklāt Z torņa pagrabam ir ievērojami lielāks velves augstums. ¹⁰⁰

Saskaņā ar I. Dirveika novērojumiem, Z torņa D un A pusē aiz apkārtsienām ir izvirzīti akmeņi kā iesējuma vietas, kas paredzēti R un Z korpusu jaunas ārsienas pievienošanai. Pagraba jeb zemes stāva grīdā ir neliela lūka uz apakšējo pagrabu, bet A pusē atrodas kamīna vieta. I. Dirveiks konstatējis, ka pagraba telpas durvīm bijis aizbīdnis kāpņu pusē. Kāpjot uz augšu, pusstāvā ir aizbirusi aila uz Z korpusa pagrabu. No 3 pagraba stāva šaujamlūkām divām ir atslēgas forma. 1. stāvā ved durvis no Z korpusa, kas mūsdienās tiek izmantota kā ieeja tornī. Stāva iekštelpas A pusē atrodas kamīna vieta, bet šaujamlūku malas ir pārveidotas. 2. stāvā telpas sešstūru aprises, kas raksturīgas apakšējiem stāviem, konstatējamas vairs tikai sienu zemākajā daļā. 2. stāva R pusē pētnieks konstatējis atejas izbūvi, bet uz sienām – saglabājušos plašākus apmetuma fragmentus. No šī stāva vedušas gandrīz pilnībā zudušas kāpņu telpas konstrukcijas liecina par kāpnēm uz zudušo 3. stāvu, kā arī durvju aila uz Z korpusu. ¹⁰¹ No Z torņa vai tā būvdaļu datējuma I. Dirveiks līdzšinējos pētījumos ir izvairījies.

R. Malvess pieminējis P. Šīfelbeina un J. K. Broces uzskatus, ka Z tornī notikusi uzspridzināšanās maskaviešu uzbrukuma laikā. Šādus uzskatus acīmredzot rosināja Z torņa sliktais tehniskais stāvoklis jau 18.gs. 30.-tajos gados. P. Šīfelbeins rakstījis, ka tornis stāv uz drupu kaudzes, un uz lauku pusi tam esot viena vai divas plaisas mūros. ¹⁰² Lai šīs plaisas nepaplašinātos, 1933.g. torņa augšdaļu apjoza ar stipru dzelzs stīpu. Tas piesaista uzmanību, jo vēl ap 1685.g. J. Palmstruka zīmētajā Cēsu pils profila zīmējumā Z tornis redzams pilnīgi nebojāts. Iespējams, torņa bojājumi ir saistīti ar krievu armijas iebrukumu 1703.g. Turklāt Palmstruka zīmējumā redzams, ka Z tornis bijis augstāks par R torni un arī D torni, kuru zīmējumā pilnīgi aizsedz R tornis.

1960.g. torni iztīrīja no būvgružiem. Attīrot vairāk kā 10 m biezo būvgružu kārtu, tika konstatēts, ka virs zemes bija redzama tikai tā torņa daļa, kas sākās no 2. stāva vidus. Pagraba velve bija astoņskaldņu, bet trešā stāva plāns – sešskaldņu. Pagrabā vedusi 15x15cm liela gaisa lūka, kurā 1m dziļumā, skaitot no iekšpuses, iemūrētas 2 dzelzs restes krusta veidā. Apakšējā pagraba augstums līdz velves cokola vidum bija apmēram 5,3m ¹⁰³ – ievērojami vairāk nekā D torņa pagrabam.

Apakšējā pagraba grīdu sedza 80 – 100cm biezs satrūdējušas organikas slānis, kas atrakšanas laikā izplatījis neciešamu smaku. ¹⁰⁴ Pēc atradumiem, no kuriem senākās bija 15.gs. beigu bultas, bet jaunākais – cara Pētera I laikā kalta kapeika, R. Malvess torņa izmantošanas laiku datējis ar aptuveni 1500.g. – 18.gs. sākumu. ¹⁰⁵

Kutūrslāni atrasti apstrādāta koka gabali, degušas pagales, apstrādātas ādas atgriezumi, skārda gabali, galdnieka darbarīki (ēvele, zāģis), koka trauku daļas, dažāda kalibra lodes, atslēgu daļas, iekātotas un neiekātotas bultas. Vislielāko vērību izpelnās atradumi, kas R. Malvesu rosinājuši izvirzīt hipotēzi par cietuma un moku kambara atrašanos pagrabā: rata ritenis, tā tiešā tuvumā atrasts pusmūža vīrieša galvaskauss un citas skeleta daļas, bojāts sievietes galvaskauss, koka rīkstes, koka naži un zobeni, mājas un meža dzīvnieku galvaskausi, kā arī 20 m biezs salmu slānis uz pagraba klona, zem kura atrastas kaula ķemmīte, lūgšanu kreļļu pērlīte un virpota koka bļodiņa. R. Malvess uzskata, ka pagrabā ieslodzītie spīdzināti ar rīkstēm un koka duramajiem, biedēti ar pagrabā iemestiem dzīvnieku galvaskausiem un ratu ar sodīta noziedznieka līķi, bet uz salmu cisām gulējusi kāda ieslodzīta dižciltīga dāma. ¹⁰⁶

Pēc R. Malvesa domām, atradumi torņa pagrabā liecina, ka te atradies cietums, kas bijis daudz drošāks nekā D torņa pagrabs, tāpēc tieši uz Z torni var attiecināt gadījumu ar Hansu Ginteru un piedevēt tam Garā Hermaņa nosaukumu. ¹⁰⁷

Atradumus tomēr nav iespējams traktēt tik viennozīmīgi, kā to dara R. Malvess. Ar cietumu vispamatotāk iespējams saistīt guļamvietu no salmiem un priekšmetus zem tā, kas liecina, ka šeit uzturējies cilvēks. Pārējie atradumi drīzāk liecina, ka pagrabs izmantots kā izgāztuve, kur samesti galdnieka, ģērmaņa, mucinieka un skārdnieka darba procesā radušies atkritumi, dzīvnieku atliekas un citi virtuves atkritumi, nejauši sakritušas lodes un bultas no torņa augšējiem aizsardzības stāviem. R. Malvesa domātās rīkstes ar tikpat lielu ticamību varēja būt klūgas, bet koka naži un zobens izmantoti ādu ģērēšanai. Torņa funkcionēšanas domājamajā otrajā pusē – 17.gs. pagrabā varēja tikt iemestas arī Cēsu zemestiesā notiesāto un ar nāvi sodīto noziedznieku mirstīgās atliekas – 50 cm virs klona atrastās pusmūža vīrieša skeleta daļas un sievietes galvaskauss kultūrslāņa virsējā kārtā. ¹⁰⁸ Turklāt iespējams, ka vīrietis nebija sodīts ar nāvi uz rata, kā apgalvo R. Malvess, jo torņa pagrabā atrastie garie kauli: 2 stilba kauli, liela kauls, ribas – nav salauzti ¹⁰⁹, kā tas būtu gadījumā, ja vīrietis mirtu uz rata. Rata nāve, kas tika piespriesta par vissmagākajiem noziegumiem, nozīmēja notiesātā roku un kāju kaulu sadragāšanu, un noziedznieka atstāšanu nomiršanai uz stabā pacelta rata ar tā spieķos iepītiem sadragātajiem locekļiem.

R. Malvess tāpat bija pārliecināts, ka Z tornis bija tipisks kaujas tornis, kas netika apdzīvots, un arī tādēļ piemērots “stingram cietumam”. Torņa stāvos esošie kamīni bijuši nepieciešami vienīgi skalu aizdedzināšanai, ar ko pielikt uguni smagajiem lielgabaliem. ¹¹⁰ I. Dirveika pētījumi liecina par citu iespējamību: 2. stāvā  bez kamīna atrodas arī atejas izbūve, bet telpa bijusi apmesta.

Tas varētu nozīmēt, ka 2. stāvā atradusies dzīvojamā telpa. D tornī šādas dzīvojamās telpas zem augšējā stāva, kāda raksturīga bergfrīdiem, nav, tādēļ var uzskatīt, ka Z tornis minētā iemesla, kā arī augstā pagrabstāva dēļ, vairāk līdzinās bergfrīdam nekā D tornis.

Kā galveno pierādījumu D un Z torņu celšanai mestra Voltera no Pletenbergas laikā līdzšinējie pētnieki ir minējuši B. Rusova ”Livonijas hronikā” rakstīto, ka mestrs Pletenbergs licis no pamatiem uzbūvēt un aprīkot 3 varenus, augstus torņus Cēsīs (3 herlike hoge Toerne tho Wenden, van grunde up buwen unde upsoeren laten). ¹¹¹ Hronikā nav teikts, ka tie bijuši pils torņi, nevis kādi no Cēsu pilsētas mūra torņiem. B. Rusova ziņas var neatbilst īstenībai arī lielās laika distances starp viņa dzīves un mestra Pletenberga valdīšanas laiku dēļ. Voltera Pletenberga valdīšanas laika dokumentos nav nedz tiešu ziņu, nedz netiešu norāžu par pils pārbūves darbiem. Šim laikam hronoloģiski vistuvākās ziņas par torņu būvi sniegtas Rīgas arhibīskapa sekretāra Bartolomeja Grēfentāla hronikā, kas sarakstīta 16.gs. vidū: “[Volters no Pletenbergas] Cēsu pili, kur atradās viņa rezidence un galma nometne (Hoflager), izrotāja ar trim jauniem torņiem, mūriem un bastejām (mit drey Newen Turmen, mauren und Pasteyen gezieret).” ¹¹² Grēfentāls gan piemin pili, taču tās nocietinājumos nav zināmas bastejas – pusapaļi, zemi torņi. Toties kā bastejas būvēti Cēsu pilsētas Rīgas vārti un Monētu tornis; pēdējais atradies netālu no pils. Netālu no priekšpils vārtiem pilsētas mūrī 17.gs. 80.-tajos gados atradies četrstūrains tornis, kas dēvēts par Jauno rondeli. ¹¹³ Rondeļi bija zemi, apaļi, ugunsieročiem piemēroti torņi. Plānā iezīmētais tornis tādam nelīdzinās, tomēr iespējams, ka rondelis tā vietā kādreiz atradies, taču nopostīts Cēsu apšaudē maskaviešu uzbrukumu laikā. Tādēļ nevar apgalvot, ka hronistu sniegtās ziņas viennozīmīgi attiecas uz pils torņiem. Ja arī tas tā būtu, pagaidām nav iespējams noteikt, kurus trīs no pieciem konventēkas un priekšpils torņiem domājuši hroniku autori.

Jāsecina, ka Garā Hermaņa plānojumam un funkcijām atbilst gan D, gan Z torņi, turklāt Z tornis – vairāk nekā D tornis. Pēc to formas un plānojuma var pieļaut, ka tie celti 14.-15.gs. Torņu datējums līdz šim pārliecinoši nav pamatots. Lai to izdarītu, nepieciešams veikt Cēsu pils torņu un līdzīgu celtņu Livonijā un Prūsijā būvveida un būvdetaļu (mūrējums, velves, šaujamlūkas, logu un durvju ailas, dūmvadi, u.c.) rūpīgu un detalizētu salīdzinošo analīzi, ko veiktu viduslaiku fortifikācijas arhitektūras lietpratējs. Jācer, ka jauni atklājumi D torņa būvvēsturē tiks publicēti D torņa arhitektoniskās izpētes materiālos, ko gatavo arhitektūras vēsturnieks I. Dirveiks.

Cietumam piemēroti pagrabi bija abos apaļajos torņos, turklāt nedaudz komfortablākajā (lielāka gaismas lūka, mazāks mitrums) pagrabā D tornī varēja būt ieslodzītas prominentākas personas. Cēsu cietuma tornis pirmoreiz minēts 1467.g. 24. septembrī. ¹¹⁴ Līdz 1483.g. tas minēts vēl divas reizes, ¹¹⁵ kas liecina par to, ka torņa nosaukums ieslodzījuma vietai nav dots nejauši. Pēc rakstīto avotu ziņām, Cēsu pils cietuma torņus var datēt ar 15.gs. vidu, kas nav pretrunā ar arhitektoniskajiem un arheoloģiskajiem datiem. Tā kā R tornī nav cietumam piemērotu telpu, jādomā, ka uz to nosaukums ”cietuma tornis” nevar būt attiecināts.

Ja tiktu veiktas pārliecinoši pamatotas korekcijas D torņa datējumā, nāktos mainīt arī konventēkas arhitektoniskās dominantes – R torņa būvēšanas laiku, jo, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, tas būvēts pēc D torņa un D korpusa ārsienas. Iepriekšējie pētnieki, vadoties pēc tā apakšdaļas kvadrātiskās formas, attiecinājuši to uz 14.gs. un noteikti uzskatījuši par būvētu pirms apaļajiem torņiem. Jāatzīst, ka kvadrātisku un apaļu torņu vienlaicīga eksistence Vācu ordeņa pilīs 14.gs. tomēr pastāvēja. Tā Rēveles pilī ap 1371.g.vienlaicīgi ar jau minēto Garo Hermani uzbūvēja otru vareno torni, sauktu Stur der Kerl, kas apakšdaļā bija četrstūrains, bet augšdaļā – astoņstūrains. ¹¹⁶

R torņa pārbūvi I. Dirveiks attiecina uz mestra Pletenberga valdīšanas laika sākumu – ap 1495.g., kad sākusies pils modernizācija un rekonstrukcija atbilstoši aizsardzībai ar ugunsieročiem. Vienlaikus pils kā mestra mītnes arhitektūrai ticis piešķirts reprezentabls raksturs. Tolaik D korpusu beidzot pārsedza ar velvēm, izveidojot Svētku zāli. Ar greznu velvi tika pārsegta R torņa 2. stāva dzīvojamā telpa. 3. stāva līmenī kvadrātiskajam tornim nokala stūrus, daļēji noārdīja un daļēji pārmūrēja augšdaļu, izveidojot cilindrisku augšdaļu. Pētnieks domā, ka tas notika 15.-16.gs. mijā. ¹¹⁷ R tornis jau sākotnēji bijis paredzēts apdzīvošanai, par ko liecina 1. un 2. stāvā ierīkotie kamīni, bija izveidoti 2 atejas stāvvadi ar vēdināšanas kanālu., kas liecina par ieceri izbūvēt arī 3. stāvu. ¹¹⁸ Vertikālo komunikāciju nodrošināja divas vītņu kāpnes. Torņa būvēšanas laikā tika izbūvētas arī celtnes galvenās telpas – Mestra istabas sienas.

1582.g. Mestra istaba, tāpat kā visa konventēka, bija neapdzīvota. I. Dirveiks uz Mestra istabu un tās blakus telpām attiecina 1582.g. ziņas, ka stārasts Suhodoļskis atjaunojis lielās pils daļu blakus vārtiem. ¹¹⁹ Īstenībā šīs ziņas attiecas uz 1. priekšpils vārtu būvēm pie Lādemahera torņa. I. Dirveiks arī atbalsta nepamatoto uzskatu par to, ka pēc 1582.g. pilī tika iekārtota bīskapa rezidence. 1590.g. Mestra istaba bija apdzīvota, tai bija 2 logu ailas un trešā aizmūrēta, ¹²⁰ tomēr, visticamāk, tajā dzīvojis nevis bīskaps, bet Cēsu prezidents J. Fārensbahs. Mestra istabas ZA stūrī atrodas guļamniša ¹²¹, citā telpas stūrī – kamīns, pie telpas – ateja, uz kuru veda gaitenis ar 2 durvīm. ¹²²

Mestra istabas griestu pārsegums – tīklveida zvaigžņu velve, kas tapusi vienlaikus ar Svētku jeb Bruņinieku zāles velvēm, ir viens no skaistākajiem viduslaiku velvējumiem Baltijas zemēs. Velves ribu krustpunktos ir ievietoti 69 dažāda diametra ģipša masas slēgakmeņi. Katra slēgakmens vidū bijusi koka tapa ar dzelzs naglu, ar kurām, iespējams, bija piestiprinātas koka ripas ar uzkrāsotām vai izgrieztām zeltītām zvaigznēm. ¹²³ Sienu mūrējums, velvju ribas un velves sākotnēji bija balsinātas, bet velvju buras klājis plāns balsinātās javas pārziedums. ¹²⁴ Poļu laikā griestiem un sienām veikts remonts, izmantojot ģipša javu. 1988.g. izpētes laikā D sienas loga nišā un R sienā tika atklāts sienas gleznojums, ko sākotnēji skaidroja kā kārdināšanas ainu, kurā uz akanta lapu fona attēloti kails Ādams, čūska un stilizēta ābele. 2008.g., veicot papildus atsegumus, iepriekš domātās čūskas vietā atklājās vāvere. Mākslas zinātniece Vija Strupule secināja, ka sižeta izvēlē nav pretrunu, jo vāveres tēls kā ļaunuma simbols var būt aizgūts no skandināvu mitoloģijas. Uz velvju ribu saišķiem tika konstatēti melni un sarkanzili skujiņu krāsojumi. ¹²⁵ Veiktā sienas stratigrāfija apstiprināja, ka apmetums klāts un sienas gleznojums tapis 16.gs. 80.-tajos gados, bet pirms tam sienas un griestu ķieģeļi bija spēcīgi korodējuši, kas liecina par mitruma iedarbību no augšas. Domājams, korozija notikusi laikā, kad tornis stāvējis bez jumta pēc postījumiem cīņās ar maskaviešiem. ¹²⁶

Pēdējā laikā sienas gleznojuma sižeta nozīme tomēr tiek pārskatīta, un par ticamāku atzīts, ka gleznojumā attēlota nevis Bībeles aina, bet medības. Tam par labu runā vīrieša figūras tērps, kas ir saskatāms gleznojuma kvalitatīvā fotoattēlā, kā arī figūras poza, kas liek domāt, ka attēlotais vīrietis tur rokās stopu vai suņa saiti. [skatīt attēlu]

Saskaņā ar R. Malvesa sniegtajām ziņām par R torņa iekārtojumu, 3. stāvā bija izbūvētas 2 āķa bišu šaujamlūkas ar dūmu vēdināmām spraugām, kas vērstas uz ZR un DA. Pētniekam licies dīvaini, ka nav ierīkota šaujamlūka flankējošai aizsardzībai uz ZA. Tur, kur vajadzētu būt šaujamlūkai, atradies kamīns. R. Malvess pieļauj iespēju, ka 3. stāvā mitinājusies mestra personīgā sardze vai pils aizstāvji.

Zem mestra istabas atrodas 8,64×7,19m liela, četrstūraina telpa, kas segta ar krusta velvi. Pēc nostāstiem, šeit esot mitinājusies mestra personīgā apkalpe. R. Malvess uzskatīja, ka šajā torņa telpā bija ierīkota labības sabērtuve, kas īstenībā atradās Lādemahera tornī. ¹²⁷ Šajā telpā 1590.g. atradās vērtslietu glabātuve ar dzelzs durvīm.

R torņa pagrabstāvs ir neparasti zems (tikai 3,9m vidū), un to sedz vienkārša krusta velve. 1590.g. tas nav minēts, bet 1688.g. saukts par iekšējo pagrabu. Tam ir 2 logi, kādēļ tas nav piemērots cietumam. Te atrada daudz eļļas lampiņu, kas liecina, ka pagrabs izmantots pārtikas produktu glabāšanai, kā arī 16. un 17.gs. (līdz 1665.g.) kaltas monētas. Klona virsmā bija manāmi vairāki mantraču rakumi, kas liecina par iespējamu nostāstu saglabāšanos par dokumentāri pierādāmu parādību – vērtslietu glabāšanu R tornī. ¹²⁸

Viena no lielākajām konventēkas jaunās daļas telpām atradās D korpusā. Ārsts Oto Hūns savās topogrāfiski statistiskajās piezīmēs 1822.g. šo telpu nosaucis par Bruņinieku zāli (Rittersaal), kas ir visneitrālākais nosaukums. K. fon Lēviss to dēvēja par Svētku zāli, kas kalpojusi mestra reprezentācijas vajadzībām. A. Tūlse uzskatīja, ka zāle celta svinību gadījumiem, bet V. Neimanis domāja, ka zāle, kā liecina tās greznā apdare, bijusi pieņemamā zāle un kapitulzāle, kaut gan parasti kapitulzāles  ir divjomu telpas un atrodas kapelas tiešā tuvumā.

Kā rāda ierīkotie velvju loki, zāli sākotnēji bija iecerēts iedalīt 3 travejās. Sākumā iecerētās velves netika uzceltas, bet zāli pārsedza ar koka griestiem. Velves uzbūvēja Pletenberga laikā, kad zāli iedalīja 4 travejās. 20,6 m garajai un 7,8 m platajai zālei ārējā mūrī bija 3 logu ailas, pagalma pusē 3 logu un 1 durvju aila. No 1688.g. inventāra izriet, ka zāle jau bijusi sadalīta 2 daļās un izsista ar dēļiem no augšas un apakšas. ¹²⁹ K. fon Lēviss rakstīja, ka saglabājušies 4 velvju pieres loki katrā pusē un pa vienam katrā zāles galā. Bojātajās stūru konsolēs vēl saskatāmas vīnstīgu lapas un vīnogu ķekari. Katrā no stūru konsolēm ir ik pa 9 ribām, kuru profiliem esot bumbieriem līdzīgs veidojums ar noplacinātu smailu galu. Šādi ribu profili parādās sākot ar 14. un 15.gs. Uz šo laiku attiecināmas arī vēlās gotikas konsoles ar vīnogulājiem. ¹³⁰ I. Dirveiks uzskata, ka Svētku zālē 3 traveju idejas vietā 4 traveju velvētie griesti izbūvēti Pletenberga laikā, jo lietotas tāda paša materiāla un līmeņa konsoles, velvju ribu ķieģeļi un citi materiāli kā Mestra istabā. ¹³¹ 1590.g. D korpusā virs iekšējo vārtu velves atradušās 4 dzīvojamās telpas.

A korpusa 1. un 2. stāvi tikuši velvēti. A korpusā līdzšinējie pētnieki nav pieminējuši plašo dūmkanālu Z starpsienā, kas kalpojis pagrabstāvā bijušajam alus brūzim vai hipokausta apkurei. Tā dēvēto dormitoriju divos antresolstāvos starp zāli un kapelu veido 2 telpas katrā stāvā ar stapsienas vietu starp kamīnu dūmkanāliem. ¹³²

Lielo zāli A korpusā, kas tiek uzskatīta par ēdamtelpu jeb remteri, R. Malvess apraksta šādi: tas sadalīts 2 jomās pa 4 travejām katrā. Jomu garums ir 21,7m, iekštelpas platums – 11m. Vislabāk saglabājusies konsoles forma atbilst 14.gs. un 15.gs.sākumā pazīstajiem gotisko konsoļu veidojumiem. Šī telpa ir vienīgā galvenā stāva zāle, kas bijusi ievelvēta jau pirms Pletenberga, kādēļ visu laiku līdz 15.gs. beigām tā izmantota reprezentācijas vajadzībām. ¹³³

1582.g. minēts, ka uz šīs zāles sienām atradušies mestru portreti. Pēc R. Malvesa domām, par paraugu mestru portretiem uz zāles sienām varēja noderēt Marienburgas pils, kuras kapitula zālē arī uz sienām bija uzgreznoti virsmestru portreti, kas tika atklāti 19.gs. 80.-tajos gados. Ka minētā Cēsu pils zāle nebija nekas cits kā ēdamtelpa, pēc pētnieka domām liecina virtuves atrašanās zem tās. ¹³⁴

Divstāvu velvētajās istabās starp zāli un kapelu [skatīt attēlu] Tērbatas universitātes docents Reinholds Guleke saskatīja ordeņbrāļu guļamtelpu jeb dormitoriju. Šim variantam piekrita R. Malvess, jo telpas atbilda ordeņa statūtu prasībām: bija tieši savienotas ar galeriju, neaizslēgtas un neaizbultētas, atradās galvenajā stāvā un bija apgaismotas. ¹³⁵ Velves šīm telpām celtas Pletenberga laikā, par ko liecina to atliekas pie sienām. Augšējo stāvu segušas vienkāršas krusta velves, bet apakšējo – tīkla velves.

A korpusa pagrabstāvā, saskaņā ar 1590.g. revīzijas materiāliem, virzienā uz Z atradušās šādas telpas: maizes ceptuve, virtuve un alus darītava.

Durvis konventēkas telpās veda no pagalma pusē korpusiem piebūvētām galerijām. ¹³⁶ Arheoloģiskajos izrakumos pils pagalmā atsegtas 3 galerijas kolonnu pamatnes gar D korpusu, un 4 kolonnu pamatnes gar A korpusu. ¹³⁷ Domājams, gar R un Z korpusu bija izbūvētas koka galerijas, kuru materiāls raksturīgs senākajām ordeņpiļu galerijām.

20.gs. trīsdesmito gadu beigās Cēsu pilsdrupas apskatīja viens no Prūsijas ordeņpiļu arhitektūras un mākslas izcilākajiem pētniekiem Karls Heincs Klasens. Viņš atzina, ka arī Cēsis, tāpat kā Siguldas pils, pieder pie agrīnajām Zobenbrāļu ordeņa pilīm un ir ierīkota kā mūra ietverts pagalms (Burgplatz). Senākais korpuss, pēc K. H. Klasena domām, bijis kapelas korpuss, kas celts 14.gs. sākumā, bet divi korpusi, kas novietoti taisnā leņķī, kā arī trīs varenie, apaļie torņi tapuši 15.gs., un it īpaši Pletenberga laikā ap 1500.g. Par R korpusa vietu pētnieks pieļāva, ka tur bija ceturtajā malā, šķiet, bijis tikai mūris. ¹³⁸

Jau K. H. Klasenam šķita uzkrītoši, ka konventēku veidoja divas – vecākā un jaunākā daļa. Analizējot Cēsu konventēkas daļu būvveidu un būvelementus, kļūst skaidrs, ka šīs daļas krasi atšķiras gan hronoloģiski, gan stilistiski, gan būvveida ziņā. Senāko daļu veido Z un R korpusi, bet jaunāko – D un A korpusi, kā arī D, R un Z torņi. Z un R korpusi ir daļas, ko pils celtnieki nebija paspējuši nojaukt un uzbūvēt no jauna. Rodas iespaids, ka pastāvējis grandiozs Cēsu pils vispārējas pārbūves projekts, kas konventa ēkā līdz Livonijas ordeņa sabrukumam ticis īstenots tikai daļēji. Par šādu projektu liecina velvju iesējumu vietas, kas korpusu sienu iekšpusē tika iebūvētas jau ilgi pirms griestu ievelvēšanas, kā arī jaunu sienu saistakmeņi torņu sienās.

Visticamāk, šādas pārbūves mērķis bija Cēsu pils izveidošana par mestra varu reprezentējošu politisko aktivitāšu centru. Iespējams, par paraugu tika ņemta Marienburgas pils Prūsijā, kas pēc 1309.g. tika pārbūvēta par Vācu ordeņa virsmestra rezidenci. Pils galveno telpu apjoms un funkcijas tika radikāli mainīti. Vispirms tika paplašināta Marienburgas kapela, izbūvējot to kā ārpus kastelas tālu izvirzītu pagarinājumu. Kapitula zāle tika pārbūvēta par ordeņa virspavēlnieku dzīvokļiem, remteris pagarināts un pārbūvēts par kapitula zāli, bet jaunais remteris uzcelts citā vietā. ¹³⁹ Zem jaunās pilsbaznīcas altāra daļas tika uzbūvēta virsmestru kapene – Sv. Annas kapela. Ap 1400.g. Marienburgā tika uzcelta jauna, ordeņpilīs līdz tam nebijusi ēka – gandrīz kubiska celtne ar 25m garām skaldnēm, kurā atradās virsmestra dzīvesvieta. Šīs ēkas galvenās telpas un skaistākās telpas visā pili bija ar sarežģītām tīkla velvēm segti ziemas un vasaras remteri, kas veidoja virsmestra dzīvokli. ¹⁴⁰ Blakus mestra pilij atradās ”lielais mestra remteris” – 30 m gara un 15 m plata zāle, kurā tika rīkotas svinīgas pieņemšanas. ¹⁴¹ Tā kā Cēsu pils uzturēja intensīvus kontaktus ar virsmestra rezidenci, nav izslēgta arhitektoniska ietekmēšanās vai pat būvmeistaru ierašanās Cēsīs no Prūsijas.

Par to, ka pārbūvētā Cēsu pils bija paredzēta kā Livonijas ordeņa mestra pastāvīga dzīvesvieta, kā arī svarīgu sapulču un sūtņu uzņemšanas vieta, liecina trīs apstākļi. Pirmkārt, konventēkas jaunajā daļā jau sākotnēji bija paredzētas svinīgiem pasākumiem piemērotas lielas, velvētas zāles D un A korpusā, kas pilnībā tika izbūvētas 16.gs. sākumā. Šajā laikā konventēkā bija četras lielas zāles, ja pieskaita arī R korpusā esošo grezno, velvēto zāli un domājamo veco kapitulzāli Z korpusā, un to skaits nav izskaidrojams ar ordeņa statūtos fiksētajām konventa brāļu kopdzīves un garīgās prakses nepieciešamībām. Otrkārt, A korpusa ”dormitorijs” jau sākotnēji ticis būvēts ar kamīniem un atejām katrā telpā, kas ir neiederīga greznība bruņinieku kopējā guļamistabā. Ticamāk, ka šīs telpas bija paredzētas godājamu viesu – iespējams, sūtņu vai arī uz kapituliem ieradušos ordeņa pavēlnieku izmitināšanai. Līdzīgas funkcijas varētu būt istabām virs vārtu ailas D korpusā. Treškārt, R tornis jau pašos pirmsākumos būvēts kā prominentas personas, visticamāk Livonijas ordeņa mestra, dzīvesvieta, par ko liecina telpu greznums un maksimālas ērtības: velvju konsoles arī apakšējos stāvos, kamīni un atejas šahtas.

Tā kā Cēsu pils jaunā daļa tika būvēta sevišķām vajadzībām, tajā nav nozīmes meklēt mazajās ordeņa kastelās izplatīto telpu iedalījumu: garākajā korpusā kapela un kapitula zāle, sānu korpusos – remteris virs hipokausta krāsns un dormitorijs, bet īsākajā korpusā – komtura dzīvoklis un citas mazākas telpas. Jādomā, ka arī telpu funkcijas bija plašākas nekā mazajās pilīs – remteris varēja būt ne tikai ēdamtelpa, bet arī svinīgas līgumu slēgšanas un sūtņu pieņemšanas vieta, bet kapitula zālē varēja notikt arī svinības. Mestra galvenās pils plānojuma savdabību dēļ ir visnotaļ problemātiski lokalizēt rakstītajos avotos minētās Cēsu pils telpas.

No pilstelpām visagrāk minēts mazākais remteris (publicētajā avota konspektā – kleinere Remter), kurā 1392.g. 13. oktobrī Sembas bīskapijas priesteris un publiskais notārs pēc Livonijas mestra Venemara no Brigenejas pieprasījuma transumējis ķeizara Ludviga IV 1332.g. 8. maija privilēģiju. Tas noticis priestera Markvarda no Vurstenas, Cēsu draudzes prāvesta Nikolausa Hemes, Rīgas, Kulmas un Kaminas bīskapiju skolnieku Heinriha Dulkena un Johanesa Dambkena klātbūtnē. ¹⁴² No remtera apzīmējuma ”mazākais” izriet, ka pilī bijis arī lielākais remteris. Dokuments liecina, ka mazākajā remterī ticis veikts visnotaļ mazsvarīgs juridiskais akts – noraksta apstiprināšana, tātad lielajā remterī varēja notikt svarīgāku juridisku aktu, piemēram, līgumu ar citzemju valdniekiem, slēgšana. Netiešā liecība par lielo remteri ir svarīga, jo sniedz iespēju pieļaut 16.gs. 1. pusē pastāvējušā pils plānojuma rašanos attiecināt jau uz 14.gs. beigām.

Lielais remteris, visticamāk, atradies A korpusā, par kuru J. Renners pirms 1584.g. rakstīja, ka mestra Voltera Pletenberga “attēls (biltenisse) ir vēl saglabājies Cēsīs zālē, kur atrodas visu mestru portreti, kas gleznoti viņu dzīves laikā (im sale, dar alle heermeisters na dat levent afgeconterfeit stan)” ¹⁴³ Mestru portreti A korpusa zālē minēti arī 1582.g. revīzijā. J. Renners gan raksta, ka Maskavijas cara uzbrukuma laikā pilī patvērušies uzspridzinājušies mestra remterī, kur stāvēja mestru potreti ¹⁴⁴, bet tas ir pretrunā ar viņa paša minēto apgalvojumu, ka zāle ar mestru portretiem vēl ir saglabājusies. Iespējams, autors ir sajaucis remterus, un ticamāka ir iespēja, ka uzspridzināšanās notikusi R korpusā esošajā mazajā remterī, bet lielajā remterī A korpusā bija patvērušies citi ļaudis, kurus cars, saskaņā ar J. Rennera rakstīto, apžēlojis, bet licis aizvest gūstā uz Krieviju. ¹⁴⁵

1521.g. 7. jūnijā minēts, ka mestrs Pletenbergs vēstules kopiju licis sev nolasīt kancelejā Cēsīs. ¹⁴⁶ Ticamāka ir iespējamība, ka kanceleja, kas mestram bija regulāri nepieciešama, atradusies citu mestra telpu tuvumā pilī, nevis priekšpilī, kā to uzskatīja R. Malvess, jo tādā gadījumā mestram vai kancelejas ierēdņiem bieži būtu jāpārvietojas no mestra istabas uz kanceleju un atpakaļ.

Salīdzinoši izsmeļošas ziņas par mestra telpām Cēsu pilī savā atskaitē sniedz Rēveles sūtņi, kuri 1522.g. 20. – 25. janvārī piedalījušies Rēveles un Hārijas – Viras bruņniecības sarunās ar mestru Cēsīs. Šīs ziņas, salīdzinot tās ar citu avotu un izpētes informāciju, sniedz iespēju samērā precīzi lokalizēt mestra dzīves un darba telpas.

Dokumentā teikts, ka sūtņi aizgājuši uz pili (tho slate gegangen), iesnieguši savu rakstu mestra kancelejā (kas, spriežot pēc vēstījuma secības, atradusies pilī) un tad ieradušies mestra kambarī (syne f. g. kammer geeschet), kur notikušas sarunas. ¹⁴⁷ Sembas bīskapa sūtņi, kas bija ieradušies runāt par Vācu ordeņa maksājumiem Polijai, pēc maltītes tika uzaicināti mestra kambarī (yn sinen f. g. kammer), kur apspriedās ar mestru, klātesošajiem ordeņa pārvaldniekiem un Rēveles sūtņiem par iepriekšējo sūtņu teikto. ¹⁴⁸ Kambarī tika nolasīta pilsētas un bruņniecības atbilde, bet pēc tam Livonijas ordeņa pavēlnieki pieprasīja Rēveles sūtņus sekot viņiem mestra guļamtelpā (up des g. hern meisters schlapgemache to volgende), kur apspriedās ar viņiem atsevišķi. ¹⁴⁹ Tad abu pušu sūtņi palika uz maltīti ar mestru, bet sagatavotais recess vakarpusē tika atnests uz kanceleju (ut der cancelien) un iedots sūtņiem. ¹⁵⁰

No avota izriet, ka uzskaitītās telpas: mestra guļamistaba, mestra kambaris un maltītes telpa bija dažādas telpas, kas tomēr atradās netālu viena no otras vai pat bija savstarpēji savienotas. Mestra guļamistaba, visticamāk, bija t.s. Mestra istaba R tornī, kurā ir saglabājusies guļamniša. No teksta izriet, ka tā nav bijusi tikai personiska mestra telpa, bet izmantota arī diplomātiskām sarunām. Pavisam netālu no guļamistabas atradies mestra kambaris, kas acīmredzot bija lielāka telpa, jo tajā apspriedās samērā daudzi cilvēki. Kambaris, iespējams, bija zāle R korpusā. Tā bija mazāka nekā zāles jaunajos korpusos, tomēr bagātīgi rotāta un piemērota svinīgām sarunām, kā arī citām juridiskām darbībām. Aprakstītajās sarunās piedalījušies tikai Vācu ordeņa zemju pārstāvji, tāpēc var pieļaut, ka svešzemju sūtņi ar lielāku svinīgumu tika uzņemti lielajā remterī. Kanceleja, iespējams, atradusies kādā R torņa vai korpusa mazākā telpā, kas nav īpaši attālināta no mestra telpām. Turpat atradusies arī telpa, kur mestrs ieturējis maltītes kopā ar sūtņiem. Maltītēm, kurā piedalās daudzas personas, vispiemērotākā telpa mestra telpu tuvumā ir t.s. Svētku zāle D korpusā, kas ir savienota ar mestra guļamistabu.

Nākamajā dienā sūtņi, kuriem bija iebildumi pret dažiem recesa punktiem, uzmeklēja mestru kapelā (yn der capellen) un lūdza viņu sekot uz kambari, kur sūtņi mestram izskaidroja savus iebildumus, tomēr viņš tos atstāja bez ievērības. ¹⁵¹ Iespējams, ka mestra telpu tuvumā kādā mazākā telpā atradusies mestra privātā kapela, jo lielā kapela tālaika avotos tiek dēvēta par baznīcu, turklāt nešķiet ticami, ka sūtņi būs uzdrīkstējušies mestru traucēt dievkalpojuma laikā un lūgt viņu sekot uz kambari pāri visam pagalmam.

Pilī atradies arī nama komtura kambaris (kamern), kas tāpat izmantots juridiskiem darījumiem. 1559.g. 25. jūlijā tajā notariāli apstiprinātas nodevēju Kristofa Lustfera un Reinholda Fakes sniegtās liecības. To lūdza darīt mestra un koadjutora sekretārs Bastians Ditmeršens (Ditmerschen), bet paveica ķeizariskās tiesas rakstvedis Tomass Tornou, klātesot Kandavas fogtam Kristofam Zīburgam, Grobiņas fogtam Klausam Stridhorstam, licenciātiem Johanam fon Bokhorstam, Volteram Pletenbergam, Peteram Jasperam, kā arī Ēvaldam Frankam un Jirgenam Korfam. ¹⁵² Vadoties pēc pieņēmuma, ka Cēsu nama komtura kambaris, līdzīgi Vācu ordeņa kastelu komturu dzīvokļiem, atradies kādā mazākā telpā, to varētu meklēt D korpusā virs iekšējiem vārtiem vai R korpusā. Jāatzīst, ka gadījumā, ja komtura kambaris būtu atradies D korpusā, no tā nebūtu tālu līdz cietuma tornim, kurā varēja būt ieslodzīti un spīdzināti abi nodevēji.

Dokumentos ir atrodama arī netieša liecība par mestra mantnīcu Cēsu pilī. 1558.g. augusta 2. pusē mestrs visu savu naudu un sudrabu no Cēsīm aizsūtījis uz Rīgu, lai varētu algot karakalpus. ¹⁵³ Ja mestram bija lielāks daudzums naudas un dārglietas, vajadzēja būt arī telpai, kur tos glabāt. Mantnīcai vispiemērotākā telpa atradās R tornī zem Mestra istabas, kur telpa ar dzelzs durvīm kā vērtslietu glabātuve varēja tikt izmantota arī 1590.g.