Livonijas kara pirmie gadi (1558-1562)print

1558.g. 1. janvāris, Vilande. Mestrs Vilhelms Firstenbergs Tērbatas bīskapam cita starpā raksta, ka viņš izmantos karakalpus, lai varētu nogādāt lielgabalus no Cēsīm. 1

1558.g. 8. februāris, Cēsis. Landmaršals Kristofs fon Nīenhofs – Leijs lūdz Rīgas rātei nosūtīt karavīrus no Rīgas, un apgādāt ar visu nepieciešamo ceļam līdz Cēsīm. 2

1558.g. 10. februārī pie Vēzenbergas, kad krievi jau bija atkāpušies, ieradās mestrs, kā arī Cēsu šafers ar 103 jātniekiem, 500 latviešiem un 8 lielgabaliem. Latviešiem bija muguras bruņas (rugge) un krūšu bruņas (krevet), kā arī smagie šķēpi (knevelspete). Pa ceļam viņi igauņu zemniekiem bija atņēmuši igauņu zemniekiem vistas, zosis un aitas. Igauņi nāca un sūdzējās; tad vainīgajiem bija jānovelk bruņas, jāizģērbjas, jānoguļas, un šafers Bernds fon Hēvels tos lika nopērt. “Lūk, tādi bija karavīri (Dat weren krigeslude)” 3

1558.g. 17. februāris, Vilande. Mestrs raksta Rīgas rātei, ka 13. martā Cēsīs paredzētā tiesas diena (Richteltag) tiek atcelta kara dēļ. 4

1558.g. 31. marts, Cēsis. Mestrs raksta Rīgas rātei, ka ienaidnieks iebrucis pie Daugavpils, atsists, bet atkal atgriezies ar 17000 vīriem, tāpēc viņš nolēmis pulcēt karaspēku. Tādēļ Rīga nedrīkst atvaļināt savus karakalpus (Knechte). 5

Pēc 1558.g. 5. aprīļa, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta Rīgas rātei, ka tai ir jāsamaksā karakalpiem alga un, saskaņā ar Valmieras recesu, jāsūta tos uz robežu. 6

1558.g. 6. aprīlis, Cēsis. Mestrs ziņo Tērbatas bīskapam par sūtņa uz Krieviju drīzo ierašanos Tērbatā. 7

1558.g. 7. aprīlis, Cēsis. Mestra atkārtots rīkojums Rīgai sūtīt knehtus uz Rēzeknes apgabalu. 8

1558.g. 9. aprīlis, Cēsis. Mestrs lūdz Rēveles rātei aizlūgt par sūtņiem, kas pie cara dosies 11. aprīlī. 9

1558.g. 12. aprīlis, Cēsis. Mestra atkārtots rīkojums Rīgai nosūtīt knehtus [karakalpus – kājniekus], bet uz Rakveri, jo turienes fogts atsūtījis ziņu par gaidāmo iebrukumu. 10

1558.g. 14. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta Rīgas rātei: saņemta vēstule, ka Narva ir nonākusi briesmās, tādēļ Rīgai un Vilandes komturam karavīrus jāsūta uz turieni. 11

1558.g. 15. aprīlis, Cēsis. Rīgas sūtnis Georgs Vīburgs ziņo rātei, ka vakar ieradies Cēsīs, šorīt pieteicies pie sekretāra Mihaela Brunnera un dabūjis audienci pie mestra. Arī Hanzas pilsētu sūtņi vakar ieradušies, un mestrs tos pieņems rīt. Sūtnis lūdz nosūtīt mestra prasītos knehtus uz Rēzeknes apgabalu. 12

1558.g. 16. aprīlis, Cēsis. Mestrs brīdina Rēveles rāti par iespējamo zviedru iebrukumu. 13

1558.g. 18. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta Rīgas rātei, ka Rīgas knehtus, kas ir Vilandē, jānosūta uz Narvu un rātei jāizmaksā tiem alga. 14

1558.g. 19. aprīlis, Cēsis. Rīgas sūtnis Georgs Vīburgs ziņo rātei, ka 16. aprīlī pulkstens astoņos notika Hanzas pilsētu sūtņu audience pie mestra. Pēc tam mestrs kopīgi ar sūtņiem ieturēja maltīti. Nākošajā dienā ap pulkstens četriem mestrs pieņēma Rīgas sūtni. 15

1558.g. 20. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta Rēveles rātei par Narvas aizsardzības pasākumiem. 16

1558.g. 15. jūnijs, Cēsis. Remberts Gilsheims ziņo mestram, ka iepriekšējā naktī nodevējs ir izlauzies, nolaidies no mūra un aizbēdzis. Vakar vakarā otrs nodevējs nonāca nama komtura rokās, un tiek turēts ķēdes un cietumā (in ketten und gefengnuss). 17Vakar viņi ar nama komturu ļaužu vidū ieveduši kārtību, un tagad viņi dienu un nakti stāv sardzē, visādi uzlabo mūrus (die mauren allenthalben pessern), pilsētas vārtos ievieto dubultas viras (dobbelt mit notpforten), un dara daudz ko citu. 18

1558.g. [edīcijā kļūdaini minēts 1559.g.] 15. jūnijs, Cēsis. Nama komturs V. Kvade mestram ziņo par sagūstītā spiega Hansa Gintera izbēgšanu no “viscietākā cietuma Garajā Hermanī, kas ir vissmagākais” (der hardesten gefengniss als in der Langen Herman welche zum schwersten ist).[19] Katrs, kurš ir redzējis cietumu, var teikt, ka izbēgšana notikusi nevis ar cilvēka spēkiem, bet velna palīdzību. To var apliecināt doktors Gilzems un visi, kas ir pilī. Nama komturs licis ieslodzīt kalpus, kuri gūstekni baroja, kā arī vīna pārzini (weynschenken) Reinoltu Faku (Facks) alhier Strackes. 19

1558.g. 20. jūnijs, Cēsis. Cēsu nama komturs Volters Kvade raksta Rīgas rātei, ka Cēsīs bijis ieslodzīts (in bostrickung, burtiski: saitēs) šīs zemes nodevējs un spiegs Hanss Ginters. No ieslodzījuma viņš nakts laikā ir izbēdzis “brīnumainā veidā, kas nešķiet cilvēka spēkos”. Viņš uzdevies par bijušā arhibīskapa sudraba kalpu (Silber knecht), ir ar melniem matiem un bārdu, ģērbies melnās biksēs, svārkos un vamzī. Ja viņš tiktu atrasts, viņu mestra vārdā ir jāiesloga “labā, stingrā apsardzībā un saitēs” (in guter fester  vorwarung und bostrickung). 20

Pēc 1558.g. 17. jūnija Cēsīs notiks valsts padomes sēde (Reichs Rate). 21

1558.g. jūlija sākumā mestrs gribēja Tērbatā nomitināt vēstuļu maršalu Striku (Strick) ar Jirgenu Volfu, Johanu Pletenbergu un 300 galminiekiem (hoveslude). 22

Tērbatas bīskapa tulks Kristofers Lustfers bija sazvērējies ar krieviem ielaist tos pilī. Sazvērestība tika atklāta, Lustfers sagūstīts un aizvests uz Cēsīm, kur 23. jūlijā spīdzināts visā atzinās (in der pine bekandt, wo hir na volget). 23

1558.g. 26. jūlijs, Cēsis. Mestrs Rēveles rāti brīdina, ka nedrīkst traucēt zviedru un maskaviešu mieru. 24

1558.g. 29. jūlijs, Cēsis. Mestra koadjutors Gothards Ketlers raksta Prūsijas hercogam par savu ievēlēšanu, un lūdz brīvu ceļu caur Prūsiju vācu karakalpiem. 25

Pēc 1558.g. 28. jūlija, Cēsis. Mestra atbilde Rīgas sūtņiem [kas ieradušies Cēsīs]: ir jālīdzdarbojas palīdzības lūgšanā no Polijas karaļa. 26

1558.g. 4. augusts, Cēsis. Mestrs lūdz Rēvelei nedaudz pagaidīt naudas, ko viņš aizņēmies, nomaksu, kā arī liek atņemt maskaviešiem lielgabalus, kas tiek vesti no Tērbatas uz Narvu. 27

1558.g. 7. augusts, Cēsis. Mestrs brīdina Rēveli, lai tā ziemā būtu gatava krievu uzbrukumam. 28

1558.g. 8. augustā krievi ieradās pie Paides, un tika apšaudīti no “augstākā torņa, saukta Garais Hermanis”. 29

1558.g. 9. augusts, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs Viļņas palatīnam lūdz panākt karaļa palīdzību pret maskaviešiem. 30

1558.g. augusta 2. puse. Mestrs visu savu naudu un sudrabu no Cēsīm aizsūtīja uz Rīgu, lai varētu algot knehtus un jātniekus. 31

1558.g. 18. augusts, Cēsis. Mestrs raksta Rīgas rātei, ka viņiem jāsagatavo savus knehtus un jāuzrauga krievu tirgotāji savā pilsētā. 32

1558.g. 21. augusts, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei un Hārijas – Viras bruņniecībai par viņa īpašo sūtījumu Dānijas karalim un atgādina pulcēties cīņai pret ienaidnieku. 33

1558.g. 24. augusts, Cēsis. Mestrs pārmet Rēvelei un Hārijas – Viras bruņniecībai viņu separātās sarunas ar Dāniju. 34

1558.g. 30. augusts, Rēvele. Mateuss Frīzners Somijas hercogam ziņo par stāvokli Livonijā. Mestrs ir Cēsīs, bruņojas uz to labāko un drīz dosies karā. 35

1558.g. 3. septembris, Cēsis. Mestrs Rēveles rātei pieprasa gaidāmajam karagājienam pret ienaidnieku visus pilsētā esošos karavīrus, kā arī provianta piegādi. 36

1558.g. 6. septembris, Cēsis. Mestrs Rīgas rātei lūdz piešķirt viņam 1 lastu pulvera, līdz pienāks pasūtītais pulveris no Prūsijas un Lībekas. 37

1558.g. 6. septembris, Cēsis. Mestrs Rīgas rātei piekodina uzmanīt ceļus no Rīgas uz Tērbatu. 38

1558.g. 7. septembris, Cēsis. Mestrs raksta Rīgas rātei, ka 12. vai 13. septembrī viņš dosies karagājienā, un pieprasa knehtus no Rīgas nosūtīt uz Trikātu. 39

1558.g. 8. septembris, Cēsis. Mestrs Rīgas rātei pieprasa par zemākajām cenām piegādāt proviantu uz kara nometni. 40

1558.g. 14. septembris. Cēsu galma tiesnesis (haverichter) Hinrihs fon Mēlšede (van Melschede) ar 107 galminiekiem (haveluden) no Pērnavas, kur viņš bija pieņemts dienestā par algu (da se in besolding an genamen weren), kopā ar 40 Zoneburgas kalpotājiem (denern) devās uz Cēsīm, bet no turienes – uz Tērbatas bīskapiju. 41

1558.g. 12. septembris, Cēsis. Mestrs Rēveles rātei pieprasa sūtīt knehtus uz nometni Tērbatā. 42

1558.g. 21. septembris, Cēsis. Mestrs Rīgas rātei pieprasa apgādāt kara nometni ar visu dzīvei nepieciešamo. 43

1558.g. 23. septembris, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta koadjutoram par nometnes apgādi ar pārtiku. 44

1558.g. 28. septembris, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēveles spēkiem pievienoties mestra karagājienam uz Tērbatu. 45

1558.g. 3. oktobris, Cēsis. Mestrs atkārto prasību Rīgai apgādāt kara nometni, norādot, ka nometnē valda “rūgts trūkums”. 46 Ir jābaidās, ka karakalpi varētu sākt bēgt. Rātei jāpieprasa, lai namnieki par zemāko cenu piegādātu sāli, alu, maizi, speķi, sviestu, siļķes, Rottscheer, Rochen, biezpienu, sīpolus, vīnu, sausiņus, u.c., un mestrs piedraud ar sodu, ja tas netiks darīts. 47

1558.g. oktobra sākumā koadjutors [G. Ketlers] atkaroja krieviem Randu. 4 krievi un 1 bajārs tika sagūstīti un nosūtīti uz Cēsīm. 6. oktobrī no Cēsīm uz Ringu devās 3 knehtu rotas (fenlin). 48

1558.g. 14. oktobris, Cēsis. Mestrs Rēvelei raksta, ka saņēmis ziņas par krievu iebrukumu Rēveles apgabalā, tomēr cer, ka ienaidnieks būs aizgājis uz Tērbatu, kur krievi savelk spēkus, jo livoniešiem cīņās ir labi panākumi. 49

1558.g. 14. oktobrī sākās krievu ieņemtās Ringu pils aplenkums. No Cēsīm uz turieni tika nogādāti 2 puskartūni, turklāt bija 300 knehti un daži duči zemnieku. Krievi gribēja no pils izmukt, bet tika sagūstīti. 50

1558.g. 15. oktobris, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs Rīgas rātei pieprasa nosūtīt zirgus uz Valmieru, no kurienes jāaizgādā lielgabali koadjutoram [G. Ketleram]. 51

1558.g. 18. oktobris, Cēsis. Mestrs apliecina, ka ir saņēmis no Cēsu pilsētas dārglietas un baznīcas dārgumus, un apsolās to pēc kara atmaksāt. 52

1558.g. 25. oktobris, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta Somijas herogam Johanam. 53

1558.g. 26. oktobris, Cēsis. Mestrs pilnvarojis tiesību doktoru Rembertu Gilsheimu vest sarunas ar Rēveles rāti par dārglietām, ko Falkenavas abats un citi nogādājuši Rēvelē. 54

1558.g. 29. oktobrī mestra koadjutors Gothards Ketlers iekaroja krievu ieņemto Ringu pili Tērbatas bīskapijā. Viens varens krievu bajārs, vojevoda un viņa dēls sasieti ragavās nogādāti mestram uz Cēsīm. 55

1558.g. 30. oktobrī Cēsīs nogādāti pēc krievu sakāves pie Ringu sagūstītie bajāri. 56

1558.g. oktobra beigās mestrs Cēsīs lika 6 krievus pakārt kokā, par ko krievi Tērbatā lika pātagot 21 vācieti, nocirta tiem pirkstus un galvas. 30. oktobrī tika ieņemta Ringen. 96 sagūstītie krievi tika nosūtīti uz Cēsīm, kur tie ilgi sēdēja staļļa brāļu apkurināmajā telpā (dorntzen), kurai bija aizmūrēti logi. 57

1558.g. 3. novembrī Cēsīs Rīgas pilsētas sūtnis Georgs Vīburgs no mestra saņēmis pasi drošai ceļošanai. 58

1558.g. 9. novembris, Cēsis. Mestrs raksta Rēveles rātei, ka tai ir jāuzņem kalpotāji, kas no Vēzenbergas pils uz Rēveles pili ved 9 mucas sviesta. 59

1558.g. 9. novembrī knehti devās uz ziemas nometnēm Tarvastē, Vilandē, Karksi, Rūjienā, Valmierā, Cēsīs, Ērģemē, Trikātā, Rīgā un Rēvelē. 60

1558.g. 14. novembris, Cēsis. Mestrs pilnvaro Daugavgrīvas komturu atgādāt uz Rēveli Lībekā arestēto komturu. 61

1558.g. 14. decembris, Cēsis. Mestrs atkārto prasību Jervas fogtam atsūtīt viņa dārglietas (Geschmeide). 62

1559.g. janvārī mestrs ar knehtiem no Cēsīm devās uz Ādažiem pretī Rīgas apkārtnē iebrukušajiem krieviem, bet dziļā sniega dēļ bija spiesti griezties atpakaļ. 63

1559.g. 24. janvāris, Ērģeme. Cēsu labības meistars (Kornmeister) ziņo mestram, ko pastāstījuši sagūstītie krievi. 64

1559.g. 26. janvāris, Cēsis. Mestrs nosūta dāņu sūtņiem spīdzinātā krievu gūstekņa pastāstīto par krievu karaspēka novietojumu, lielumu un nodomiem. 65

1559.g. 27. janvāris, Cēsis. Nama komturs Volters Kvade raksta mestam, ka četri lielgabalnieki (Bussenschutten) no šejienes sešas mucas pulvera ir nogādājuši uz Vilandi. 66

1559.g. 4. februāris, Cēsis. Cēsu nama komturs Volters Kvade raksta mestram, ka noteiktajā laikā viņš nevarēs piegādāt karam sagatavotos landsknehtus un zemniekus. 67

1559.g. 22. janvāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka pie Laisas sagūstītais krievs pastāstījis, ka Rēvelē vēl esot 7 nodevēji, kas zvērējuši uzticību Krievijai. 68

1559.g. 25. janvāris, Cēsis. Mestrs Rēvelei nosūta ziņas, kas ievāktas no Vecajā muižā pie Āraišiem (in olthusen hoff bei der Arries) sagūstīta krieva. 25. janvārī gūsteknis nogādāts Cēsīs un pastāstījis, ka 4 kņazi ir apmetušies 10 jūdzes no šejienes. Viņi nav iecerējuši aplenkt pilis, bet izlaupīt un izpostīt zemi. Spīdzināts, viņš paziņojis, ka pie krievu pulkvežiem ir daudzi sagūstītie arhibīskapa ļaudis. Pēc 14 dienām krieviem ir jāsapulcējas pie Daugavpils. 69 Krieviem ir 1000 bisenieki un 300 tatāri. Turklāt karaspēkā ir kāds izlūks, kurš, iespējams, šeit bijis kalpotājs galmā, bet pēc slepkavības veikšanas aizbēdzis, un kurš ir kopā ar trim jātniekiem vācu drēbēs. 70

1559.g. 7. marts, Rēvele. Matiass Frīzners raksta Somijas hercogam Johanam, ka tagad uz Cēsīm pie mestra ir nosūtīta krievu sūtniecība un pieprasīts 5 mēnešus ilgs pamiers. 71

1559.g. 22. marts, Cēsis. Mestra vēstule Rēveles rātei. 72

1559.g. 9. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta Narvas fogtam, ka tiek gatavota sūtniecība uz Maskavu. 73

1559.g. 9. aprīlis, Rēzekne. 36 karakalpi lūdz mestram samaksāt viņiem algu vai tos atlaist. Algu pēdējo reizi viņi saņēmuši pirms mēneša Cēsīs. 74

1559.g. 9. aprīlis. Rēveles rātes instrukcija saviem sūtņiem uz landtāgu Cēsīs. 75

1559.g. 16. aprīlis. Rēveles rāte raksta saviem sūtņiem Cēsīs par mestra iecerēto karagājienu uz Pleskavu. 76

1559.g. 20. aprīlis, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta Rēveles nama komturam Dītriham Gālenam par iespējām apsargāt bojātas celtnes un nepieciešamības gadījumā tās nojaukt. 77

1559.g. 20. aprīlis, Cēsu pils. Mestra mandāts Livonijas karakalpiem, ar ko viņiem tiek aizliegta algas paaugstinājuma pieprasīšana kara laikā. 78

1559.g. 20. aprīlis, Cēsis. Mestrs atļauj kaperēšanu pret maskaviešu kuģiem. 79

1559.g. 1. maijā dāņu sūtņi no Krievijas atgriezās atpakaļ uz Rēveli, tad devās uz Pērnavu un Cēsīm. Viņi nebija panākuši neko vairāk kā tikai pamieru līdz novembrim. Tātad ordenim visu vasaru bija jāuztur landsknehti. 80

1559.g. 4. maijs, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēveles rātei apgādāt ar apģērbu uz Rūjienu nosūtītos karakalpus, kas nesen ieradušies no Vācijas. 81

1559.g. 5. maijs, Cēsis. Nama komturs Volters Kvade ziņo mestram, ka Cēsu namnieki vairs nespēj maksāt algu karakalpiem. 82

1559.g. 5. maijs, Cēsis. Mestrs paziņo Rēveles rātei par 6 mēnešus ilgā pamiera ar maskaviešiem beigšanos. 83

1559.g. 15. maijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēveles rātei lai tā paziņo par kaperu iegūto laupījumu. 84

1559.g. 17. maijs, Valka. Cēsu šafers Bernts fon Hēfels raksta mestram par gatavošanos karagājienam uz Sagnitz. Viņš ieradies šeit kopā ar ordeņa Cēsu labības meistaru (Kornmeister) ar 20 zirgiem. Cēsu dižciltīgie arī jau ir ceļā. 85 Cēsu staļļa brāļi jau ir šeit. Naudas taupīšanas nolūkos viņi ierosinājuši katru viņu vajadzību iepriekš pieteikt šaferam. 86

1559.g. 23. maijs, Cēsis. Mestrs raksta Rēveles rātei par miera sarunām, tiklīdz no Maskavas būs atgriezušies dāņu sūtņi. Kara gadījumā visnepieciešamākā ir nauda. 87

1559.g. 28. maijs, Cēsis. Nama komturs V. Kvade mestram raksta, ka pagājušajā vasarā Cēsu pilsētas namnieks, bruņu taisītājs Hanss Lenemercs (Lenemertz) pārdevis krievam bruņukreklu. Pratināšanā viņš paziņojis, ka bruņukreklu pārdevis nevis karam, bet drošībai ceļā, un nav zinājis, ka pircējs ir krievs. Nama komturs lūdz mestra padomu, kā rīkoties tālāk. 88

1559.g. 2. jūnijs, Cēsis. Mestrs raksta saviem sūtņiem Zviedrijā par noteiktu [Livonijas] apgabalu atdošanu pret samaksu. 89

1559.g. 4. jūnijs, Cēsis. Mestra Vilhelma Firstenberga un landmaršala Filipa Šāla fon Bēla pilnvara ordeņa komisāriem būt par Rēveles pilsētas un feldmaršala Dītriha fon Gālena strīda šķīrējiem. 90

1559.g. 6. jūnijs. Rīgas pilsētas sūtņi raksta rātei, ka šodien Cēsīs ieradās arhibīskapa sūtņi, bet Rēveles sūtņi vēl ir ceļā. 91

1559.g. 2. – 9. jūnijā Cēsīs dāņu sūtņi ar mestru apsprieda tirdzniecības attiecības ar Krieviju. 92

1559.g. 22. jūnijs. Tērbatas bīskaps Hermanis lūdz mestram piegādāt uz Neihauzenas pili 10 mucas pulvera no Cēsīm un lastu salpetra no Vilandes. 93

1559.g. 26. jūnijs, Cēsis. Mestrs pavēl Rēveles rātei piedabūt dažus Hārijas – Viras muižniekus pārdot viņiem piederošo, Rēvelē esošo labību. 94

1559.g. 8. jūlijs, Cēsis. Mestrs krievu Tērbatas vietvaldim pieprasa atlaist brīvībā sagūstīto transportu. 95

1559.g. 10. jūlijs, Cēsis. Mestrs atkārto prasību Rēveles rātei atsūtīt 2 mazas mortīras. 96

1559.g. 25. jūlijs, Cēsis. Cēsu nama komtura kambarī (kamern) notariāli apstiprinātas nodevēju Kristofa Lustfera un Reinholda Fakes sniegtās liecības. To lūdza darīt mestra un koadjutora sekretārs Bastians Ditmeršens (Ditmerschen). To izdarījis ķeizariskās tiesas rakstvedis Tomass Tornou, klātesot Kandavas fogtam Kristofam Zīburgam, Grobiņas fogtam Klausam Stridhorstam, licenciātiem Johanam fon Bokhorstam, Volteram Pletenbergam, Peteram Jasperam, kā arī  Ēvaldam Frankam un Jirgenam Korfam. 97

1559.g. 31. jūlijs. Mestrs raksta Rēveles rātei, ka knehtus jānosūta uz Trikātu. 98

1559.g. 29. augusts, Cēsis. Mestrs Rēveles rātei raksta, ka 1. septembrī paredzēts doties pret ienaidnieku uz Atzeli, tādēļ jāsūta šurp knehti, kas divos kuģos ieradušies Rēvelē. 99

1559.g. 29. augusts, Cēsis. Mestrs prasa Rēveles rātei dot līdzi pilsētas knehtiem dažus lielgabalus un munīciju. 100

1559.g. 11. septembris, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs Rēveles rātei raksta par preču vešanai maskaviešiem izmantotā Lībekas kuģa aizturēšanu Rēvelē. 101

1559.g. 13. septembris, Cēsis. Mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta Rēveles rātei, ka līdz koadjutora [Ketlera] atnākšanai tai jāpieņem lēmums par lībekiešu kuģa aizturēšanu. 102

1559.g. 17. septembrī Gothards Ketlers ieradās uz landtāgu Cēsīs. Uz to ieradās arī mestrs Vilhelms Firstenbergs, vecais landmaršals Kristofers fon der Lejs, vecais Jervas fogts Bernts fon Šmertens, landmaršals Filips Šāls fon Bēls, Kuldīgas komturs Hinrihs Stedings, Rēzeknes fogts Verners Šāls fon Bēls, Bauskas fogts Hinrihs fon Gālens, Sēlpils fogts Vilhelms Šilings un citi ordeņa kungi. Ketlers viņiem paziņoja, ka Polijas karalis viņam pieprasījis Firstenberga atkāpšanos no mestra amata; tādā gadījumā karalis Livonijai sniegs palīdzību. Tad citi ordeņa kungi pieprasīja Firstenberga atkāpšanos, kas arī notika. 103

1559.g. 18. septembris, Cēsis. Mestrs Gothards Ketlers Rēveles rātei: viņš atsauc Vilhelma Firstenberga izdoto kaperēšanas atļauju pret visiem, kas palīdz krieviem. 104

1559.g. 19. septembris, Cēsis. Mestrs Gothards Ketlers Rēveles rātei atgādina par Schatzungsgeld nomaksu. 105

1559.g. novembra sākumā Cēsīs ieradās Romas ķeizara sūtnis Jeremija Hofmanis, lai tālāk dotos uz Maskavu; pavadoņu trūkuma dēļ viņš gribēja griezties atpakaļ, bet krievu vietvaldis Tērbatā, kņazs Andrejs Rostovskis viņam pavadoņus nodrošināja. 106 Sūtnis centās pierunāt caru noslēgt mieru, tomēr tas neizdevās. Cars atbildēja, ka ķeizaram gar to nav nekādas daļas, un viņš grib sodīt Livonijas ordeņa mestru. Ja ķeizars grib karot, tad lai atkaro turkiem Ungāriju. 107

1559.g. 30. decembrī Oberpālenē Cēsu nama komturu Volteru Kvadi nodūra Ādažu kumpāns viena vērdiņa dēļ, par ko abi spēlēja, un aizbēga. 108

1559./60.g. ziemā Cēsīs apmetās knehti Johana Bolšvinga (Bolschwing) vadībā. 109

Ap 1560.g. 3. februāri Cēsu šafers Bernts fon Hofels no Valmieras ar 62 jātniekiem uzbruka krieviem, daudzus nokāva, vajāja tos no ciema uz ciemu, beidzot tie nocietinājās kādā sētā. Starp tiem bija daudzi angļu strēlnieki, kas skrēja ap sētu un šāva bultas ? (geschwinde). 110Visbeidzot krievi nocietinājās divās rijās, bet zemnieki tās nosprostoja un aizdedzināja. Krievi lūdza žēlastību, bet tā netika dota, un tā sadega ap 200 krievi. Tika sagūstīts kāds bajārs, kurš pastāstīja, ka krievu karaspēks pie Laisas stāvēs vēl vienu dienu, bet Laisas pilī nav pulvera. 40 krievi aizbēga, bet šafers tos vajāja un sagūstīja vēl septiņus. 111

1560.g. 27. februāris, Sigulda. Landmaršals raksta mestram Gothardam Ketleram, ka pagājušajā svētdienā no Cēsu pils (huse Wenden) uz Ērģemi nosūtītas 4 knehtu rotas pulkveža Vulfa vadībā, kā arī 2 knehtu rotas uz Trikātu. Pulkvedis un Cēsu nama komturs viņam lūguši, lai viņš kādus no Rēzeknes knehtiem atkal nosūta uz Cēsīm; viņš nosūtījis uz Cēsīm 2 rotas no Siguldā novietotajiem knehtiem. 112

1560.g. 25. aprīlis. Mestra Gotharda apkārtrakstā Kurzemes apgabalu pārvaldniekiem kā 9. saņēmējs atzīmējies arī Cēsu šafers. 113

1560.g. 5. jūnijs, Vilande. Vecais mestrs Vilhelms Firstenbergs raksta Rēvelei, ka pirms 4 dienām viņa izlūki redzējuši Tērbatas tuvumā ap 15000 krievu, tāpēc viņš aicinājis uz Helmi karavīrus no Karksi un Rūjienas, kā arī Cēsu šaferu ar Daugavpils un Rēzeknes jātniekiem, kas uzturējušies Valmierā. 114

1560.g. 18. jūlijs, Daugavgrīva. Mestrs Gothards raksta algotņiem Cēsīs un Valmierā, ka cer drīzumā izmaksāt viņiem  algu. 115

1560.g. 20. jūlijs, Daugavgrīva. Mestrs knehtu komandieriem Cēsīs, Valmierā un Karksi apsola drīz izmaksāt algu un aicina būt apmierinātiem un mierīgiem. 116

1560.g. 19. augustā krievi devās uz Cēsīm, kur sastapās ar 309 poļu tatāriem, kas tanī laikā bija pieņemti palīgā mestram. Tatāri krievus sakāva, daudzus nogalināja, 8 sagūstīja, pēc kam devās uz Cēsīm. Cēsinieki pēc izskata tos noturēja par krieviem un šāva uz tiem, nogalinot septiņus, tostarp arī viņu pulkvedi. Kad pārpratums noskaidrojās, tatāri tomēr negribēja ieiet Cēsīs, bet devās uz Sēlpili. 117

1560.g. 20. augusts. Arhibīskaps Vilhelms raksta mestram: viņš uzzinājis, ka mestra Cēsu rota jeb karogs (fahne) un Polijas karaļa karavīri pie Cēsīm sakāvuši krievu nodaļu un sagūstījuši kņazu Pēteri. 118

1560.g. 20. augusts. Arhibīskaps Vilhelms raksta mestram: pienākušas ziņas, ka ienaidnieks ap Valmieru, Cēsīm, Skujeni, Nītauri, Siguldu un Turaidu dedzina un tiranizē. 119

1560.g. 22. augusts, Rīga. Mestrs Gothards Ketlers raksta dižciltīgajiem, ka viņš pēc 8 dienu aplenkuma bijis spiests atdot ienaidniekam Vilandi, un tad ieradies pie Polijas karaļa karavīriem Cēsīs. 120 Mestrs atkārto savu pavēli dižciltīgajiem 6 dienu laikā ierasties Cēsīs, nepaklausības gadījumā piedraudot atņemt lēņus. 121

1560.g. 22. augusts, Rīga. Josts Klots raksta Rēveles pilsētai, ka šorīt mestrs ar knehtiem devies uz Cēsīm, kur ir arī poļu karaspēka nodaļa (Polnische hauf). 122

1560.g. 31. augusts, Cēsis. Valtina Hanna un Simona Grasmana saņemtās Schatzungsgeld saraksts. 123

1560.g. augustā pēc Vilandes ieņemšanas krievu karaspēks sadalījās trijās nodaļās. Viena no tām devās uz Cēsīm un Valmieru, lai tur visu izpostītu un izlaupītu. 124

1560.g. 9. septembrī mestrs [Gothards Ketlers] Polijas karalim nodeva Cēsu, Valmieras, Ērģemes, Trikātas, Helmetas, Karksi, u.c. pilis, pilsētas un apgabalus. 125 Pilīs apmetās lietuviešu garnizoni. Tur esošajiem landsknehtiem nācās doties prom bez algas, jo mestram nebija naudas. 126

1560.g. 11. septembris. Arhibīskaps Vilhelms raksta mestram, ka ir izcēlusies “skaļa kliegšana” par to, ka mestrs ir nodevis karalim Valmieru un Cēsis kopā ar to iedzīvotājiem. 127

1560.g. 13. septembris, Daugavgrīva. Mestrs atkārto lūgumu Janam Hodkēvičam ierīkot kara nometni starp Valmieru un Cēsīm. 128

1560.g. 20. septembris. Mestrs Gothards raksta Hieronīmam Hodkēvičam, ka Valmierā un Cēsīs var tikt novietoti “100 Jūsu Gaišības jātnieki” katrā. 129

1560.g. 22. septembris, Daugavgrīva. Mestrs raksta Rēvelei un Hārijas – Viras bruņniecībai: Polijas karaļa karavīri pie Cēsīm sastapuši krievus, daudzus no tiem nokāvuši un sagūstījuši lielu maskaviešu kungu, kuru bez sevišķiem zaudējumiem nogādājuši Cēsu pilsētā. Tāpēc ienaidnieks no Cēsīm ir aizgājis. 130

1560.g. 7. oktobris. Mestrs Gothards raksta Hieronīmam Hodkēvičam: Cēsīs, Valmierā, Trikātā, Ērgļos un citur var bez briesmām novietot poļu karaspēku un prezidijus (Praesidia). Mestrs jau ir nosūtījis padomniekus uz Cēsīm, Valmieru un citām vietām, kuri mestra vārdā ieņems karalisko prezidiju vietas. 131

1560.g. 8. oktobris. Cēsu nama komturs un rāte mestram: Cēsīs nolemts ierīkot prezidiju, un šeit 16. oktobrī ieradīsies poļu karaspēks. Lūdz mestram tuvākus paskaidrojumus par poļu karaspēka novietošanas vietu un apgādi. 132

1560.g. 29. oktobris, Daugavgrīva. Mestrs Rīgas pilsētai pieprasa piegādāt pārdošanai pārtiku Cēsīs un Valmierā novietotajām poļu karaspēka nodaļām, jo pulkveži sūdzējušies, ka vietējie namnieki nespēj viņus apgādāt ar pārtiku, jo ienaidnieks ir izpostījis apkārtni. 133

1560.g. 19. novembris, Rīga. Mestrs raksta poļu pulkvedim (Hauptmann) Cēsīs, ka nedrīkst pieļaut namnieku apgrūtināšanu. 134

1560.g. 19. novembris, Rīga. Mestrs raksta poļu pulkvedim Cēsīs: jāparūpējas, lai Cēsu namnieki neciestu no varmācības. 135

1560.g. 30. novembris, Viļņa. Uz Cēsīm nosūtīti 150 kājnieki Frederika Voloviča vadībā. Uz Rēveli, Veisenšteinu un Pērnavu – pa 300 kājniekiem, Karksi – 200, Trikātu – 200, Ērģemi, Helmetu un Valmieru – 100. 136

1560.g. nogale. Pie Veisenšteinas sagūstīta krievu pulkveža pastāstītais: krievi ir izsūtījuši spiedzi ar uzdevumu uzzināt, vai Cēsis, Rīga un Rauna var turēties. No Vitenšteinas viņa devusies uz Pērnavu, tad – uz Salacu, Rīgu, Siguldu, Cēsīm un Dzērbeni. Viņa dzirdējusi, ka Rauna un Cēsis turēsies, un uz Cēsīm nāks knehti no Rēzeknes. Vēl krievi nosūtījuši spiegot 3 zemniekus, no kuriem viens, vārdā Jēkabs, ir devies pāri Gaujai uz Cēsīm; viņam ir gari mati un gērbies nevācu drānās. Vīriešiem krievi ir iedevuši arī ieročus un vēstules, sievietei – tikai 31 marku naudas un krievu drēbes, bet nekādas zīmes un vēstules. 137

1561.g. 15. aprīlis, Jelgava. Gothards Ketlers raksta Cēsu rātei, ka poļu karavīri un viņu pulkvedis palīdzēs cīņās pret ienaidnieku un mudina iedzīvotājus palīdzēt poļiem. Cēsu nama komturam Ketlers apsola nosūtīt 14 lastus rudzu no Rīgas; no tiem 6 lastus jānodod Cēsu pilsētai. 138

1561.g. 15. aprīlis, Jelgava. Gothards Ketlers raksta Cēsu nama komturam: no Siguldas komtura viņš uzzinājis, kāds trūkums valda Cēsu pilī, un cik maz tā ir aizsargāta pret briesmām, kas draud no ienaidnieka. Viņš brīnās, ka pils ir tik slikti pasargāta no trūkuma; no savas puses viņš liks no Rīgas nosūtīt uz Cēsīm 15 lastus rudzu un dažus lastus miežu. Nama komturam viņš nosūtīs kalpotāju (Diener) ar dažiem zemniekiem, bet drīzumā nosūtīs arī pils kalpotājus (Hofgesinde). 139

1562. gads, pirms 17. marta. Ordeņa ierēdņu, kurus Polijas karalis ir apbalvojis un atlaidis no dienesta, saraksts.

Cēsu šaferam Berntam Hefelnam piešķirta Volfārtes muiža ar 80 zemnieku ģimenēm. 140

Kungam Henrikam Štrikam piešķirtas ģimenes pie Cēsīm, kas nav piederējušas pie nabagu hospitāļa, bet kuras piesavinājušies cēsinieki. Un viņam piešķirtas 35 ģimenes no Helmes, kā arī atstāts kambaris un stallis Cēsu pilī.

Dominus Henricus Strick obtinebit familias ad Wendenam quae ad pauperum hospitale non pertinuerunt, de quo Wendenses conquesti sunt. Et ad has assignentur ex Helmet 35 familae ac reliquatur camera et stabulum in arce Wendensi. 141

Cēsu nama komturam Johanam Felbrukam piešķirts īpašumā [?] zemes, un iedotas 6 ģimenes no Cēsu apgabala.

Joannes a Feldbruck vicecommendator Wendensis retineat suam possessionem nempe 24, et addantur ex districtu Wendensi 6 familias. 142

Cēsu drostam Melhioram Hanekešem iedotas 24 ģimenes no Burtnieku ciema.
Domino Melchiori de Hanekesche drosto Wendensi denture 24 familiae ex villa Burtnick. 143

No vācu valodas tulkojis Agris Dzenis

Atsauces:

  1. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.45
  2. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.52
  3. Renner J., S.171
  4. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.55
  5. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.158
  6. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.162
  7. Schirren, 1.Bd., S.115
  8. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.163
  9. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.83
  10. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.170
  11. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.171
  12. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.172-175
  13. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.95
  14. Briefe und Urkunden…Bienemann, 1.Bd., S.175
  15. Briefe und Urkunden…Bienemann, 1.Bd., S.177
  16. Briefe und Urkunden…Bienemann, 2.Bd., S.96
  17. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.179
  18. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, Schirren, 2.Bd., S.290
  19. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.291
  20. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.230-240
  21. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.191
  22. Renner J., S.194
  23. Renner J., S.189
  24. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.132
  25. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.220
  26. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.256
  27. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.150
  28. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.151
  29. Renner J., S.207
  30. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.234
  31. Briefe un Urkunden…, 5.Bd., S.481
  32. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.269
  33. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.244
  34. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.249
  35. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.255
  36. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.165
  37. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.278
  38. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.279
  39. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.280
  40. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.282
  41. Renner J., S.210-211
  42. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.174
  43. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.289
  44. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 3.Bd., S.21
  45. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.182
  46. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.290
  47. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.290
  48. Renner J., S.214
  49. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.184
  50. Renner J., S.220
  51. Briefe und Urkunden…Bienemann, 1.Bd., S.293
  52. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.266
  53. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.272
  54. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.190
  55. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.281
  56. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.295
  57. Renner J., S.222
  58. Briefe und Urkunden…, 1.Bd., S.294
  59. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.197
  60. Renner J., S.226
  61. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 3.Bd., S.52
  62. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 1.Bd., S.320
  63. Renner J., S.232
  64. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 10.Bd., S.28
  65. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 10.Bd., S.31
  66. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.99
  67. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.129
  68. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.238
  69. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.240
  70. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.241
  71. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 3.Bd., S.121
  72. Briefe und Urkunden…, 2.Bd., S.263
  73. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.170
  74. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.210
  75. Briefe und Urkunden…, 3.Bd.3, S.6
  76. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.20
  77. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.34
  78. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.35
  79. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.36
  80. Renner J., S.239-240
  81. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.41
  82. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.216
  83. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.42
  84. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.46
  85. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.250
  86. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.251
  87. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.58
  88. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.270
  89. Quellen zur Geschichte des Untergangs…Schirren, Bd.3, S.177
  90. Briefe und Urkunden…,3.Bd., S.77
  91. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.80
  92. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 10.Bd., S.145
  93. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.296
  94. Briefe und Urkunden…Bienemann, 3.Bd., S.85
  95. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.94
  96. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.99
  97. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 2.Bd., S.327
  98. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.126
  99. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.146
  100. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.147
  101. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.182
  102. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.183
  103. Renner J., S.260
  104. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.184
  105. Briefe und Urkunden…, 3.Bd., S.185
  106. Renner J., S.269
  107. Renner J., S.270
  108. Renner J., S.277
  109. Renner J., S.280
  110. Renner J., S.285
  111. Renner J., S.286
  112. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 4.Bd., S.229
  113. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.31
  114. Briefe und Urkunden…, 4.Bd., S.9
  115. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.218
  116. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.227
  117. Renner J., S.327
  118. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.288
  119. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.290
  120. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.296
  121. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.297
  122. Briefe und Urkunden…, 4.Bd., S.43
  123. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 3.Bd., S.273
  124. Nyenstedt F., S.63
  125. Renner J., S.336
  126. Renner J., S.337
  127. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.324
  128. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 5.Bd., S.335
  129. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 6.Bd., S.24
  130. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 4.Bd., S.76-77
  131. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 6.Bd., S.70
  132. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 6.Bd., S.73
  133. Briefe und Urkunden…, 4.Bd., S.125
  134. Quellen zur Geschichte des Untergangs…Schirren, 6.Bd., S.164
  135. Verzeichniss livlaendischer Geschichts – Quellen…, S.73
  136. Briefe und Urkunden…, 4.Bd., S.177
  137. Briefe und Urkunden…, 4.Bd., S.218-219
  138. Quellen zur Geschichte des Untergangs…, 7.Bd., S.15
  139. Verzeichniss livlaendischer Geschichts – Quellen…, S.78
  140. Briefe und Urkunden…, Bd.5, S.443
  141. Briefe und Urkunden…, Bd.5, S.444
  142. Briefe und Urkunden…, Bd.5, S.444
  143. Briefe und Urkunden…, Bd.5, S.446
print

Rakstu navigācija

Viens komentārs

  1. Gundars Kalniņš Raksta autors

    Kas ir koadjutors, plebāns, komende, licenciāts? Šo un citu terminu skaidrojumu tagad var uzzināt, ar kursoru uzejot uz konkrētā vārda tekstā. Ja, jūsuprāt, nepieciešams ieviest vēl citu vārdu skaidrojumus, lūdzu, rakstiet: gundars.kalnins@cesis.lv

    Atbildēt

Pievienot komentāru