XIV – XV gs. rakstītie avotiprint

1304.g. 25. februāris. Livonijas ordenis slēdz savienību ar Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem un Dānijas karaļa vasaļiem Igaunijā. Ordeni pārstāvējuši mestrs, landmaršals, Vilandes, Vitenšteinas, Cēsu (Wend), Siguldas, Pērnavas, Leāles un Aizkraukles komturi, kā arī Jervas, Transpalis, Cēsu, Sakalas (Sackele) un Karksi fogti. 1

1312.g. marts – jūlijs. Franciska no Moliano Rīgas arhibīskapijas sūdzību pret ordeni izmeklēšanas protokoli. Saskaņā ar mūku un Rīgas arhibīskapijas domkungu liecībām, pirms vairāk kā 40 gadiem ordeņbrāļi sagūstīja arhibīskapu Albertu viņa mājas kapelā Rīgā, no kurienes nogādāja uz ordeņa Rīgas pili, bet tad – uz Siguldu un Cēsīm. Pirms 16 gadiem uz Siguldu un Cēsīm nogādāts sagūstītais arhibīskaps Johans no Šverinas, kur dažas dienas noturēts pie maizes un ūdens. 2

1323.g. 28. janvārī Cēsu komturs, Daugavgrīvas komturs un vēl 3 ordeņbrāļi, kas bijuši sūtniecībā uz Novgorodu, paziņoja, ka ir noslēgta savienība ar Novgorodu pret Lietuvu. 3

1328.g. 25. maijā Marienburgā Vācu ordeņa virsmestrs Verners no Orzelas izšķir nesaskaņas starp Vācu un Livonijas ordeni par Mēmeli, kā arī ieceļ par Livonijas mestru Eberhardu no Monheimas. Livonijas ordeņa emisāri pie virsmestra bija Kuldīgas komturs Eberhards, maršals Johans Ungnade un Cēsu komturs Erkenberts, saukts Luks (Luck). 4

1350.g. 25. maijs, Marienburga.Virsmestrs Heinrihs no Dusmeras apstiprināja Hārijas un Viras iedzīvotāju karadienesta pienākumus. Piedalījušies Cēsu fogts Arnolds no Herikes, mestrs Gosvins no Herikes, Pērnavas komturs Hermanis Gudakers, Daugavgrīvas komturs Vilekins no Ilzedes. 5

1385.g. 10. janvāris. Cēsu fogts (advocatus) Gerhards piedalījies Rīgas mantāgā, arhibīskapa lēņavīru Pitkeveru felonijas procesā. 6

1392.g. 19. februāris. Cēsu fogts Franks, saukts Spete, piedalījās landtāgā Limbažos. 7

1392.g. 13. oktobris. Sembas bīskapijas priesteris un publiskais notārs pēc Livonijas ordeņa mestra Venemara no Brigenejas pieprasījuma transumējis ķeizara Ludviga IV 1332.g. 8. maija privilēģiju. Tas noticis Cēsīs, mazajā remterī (in dem kleineren Remter), priestera Markvarda no Vurstenas, Cēsu draudzes prāvesta Nikolausa Hemes, Rīgas, Kulmas un Kaminas bīskapiju skolnieku Heinriha Dulkena un Johanesa Dambkena klātbūtnē. 8

1302.g. 26. maijā Cēsu komturs Andrejs no Aldenbergas ir liecinieks izlēņošanai, ko veic Rīgas arhibīskaps Izarns. 9

1314.g. 6. jūlijs. Mestrs Gerhards no Jokes, accedente consilio et consensus fratrum nostrorum discretorum, videlicet commendatorum de Velin, Wittenstein, Wenda et Seghewolden (ar mūsu gudro brāļu – Vilandes, Paides, Cēsu un Siguldas komturu padomu un piekrišanu), piešķir Daugavgrīvas klostera mūkiem zvejošanas tiesības Daugavā. 10

1318.g. 23. februāris. Pāvests Joans XXII uzdod bīskapiem paziņot virsmestram un Livonijas ordeņa mestram, lai tie ar saviem komandieriem (praeceptores) ierodas Romas kūrijā. Komandieru vidū arī in Livonia commendatores, que de Dunamunde, et de Vellin, et de Venda (Daugavgrīvas, Vilandes un Cēsu komturi).

1343.g. maija sākumā Cēsu un Turaidas fogti veda sarunas ar sacēlušamies igauņiem pie Kanaveres purva, un piedāvāja padoties ar noteikumu, ka igauņi izdos vācu slepkavošanas aizsācējus. Ordeņa karaspēkā tomēr virsroku ņēma tie, kas negribēja saudzēt igauņus, jo gribēja tiem atriebties par tuvinieku nogalināšanu. 11

1344.g. 30. maijs, Cēsis. Mestrs Burhards no Dreilēbenas, landmaršals, Vilandes, Rīgas un Kuldīgas komturi, Jervas un Cēsu fogti paziņo, ka ir atcēluši Rīgas pilsētai ikgada masājumu 100 marku apmērā. 12

1393. vai 1394. gada 6. jūnija vēstulē mestram Venemaram no Brigenejas pirmoreiz minēti ordeņa šaferi Livonijā. 13

1397.g. 12. jūlijs, Danciga. Šķīrējtiesas protocols Rīgas arhibīskapa un viņa vasaļu strīdus par Kokneses, Bērzones un Ērgļu pilīm lietā. Piedalījies Cēsu fogts Franks Spete (Franke Spete); bez viņa kā ordeņa pārstāvji vēl mestrs, kā arī Rēveles un Vilandes komturi. 14

1397.g. 12. jūlijs, Danciga. Šie paši Livonijas ordeņa pārstāvji apstiprinājuši virsmestra Konrāda no Jungingenas privilēģiju Hārijas un Viras vasaļiem. 15

K. Milicers: Savu pienākumu veikšanai mestram bija nepieciešami finansu resursi, un līdzīgi virsmestram viņš tāpēc izveidoja finansu kameru [mestra apgabals?]. Avotos par to ir maz ziņu. Droši vien jau 14.gs. beigās tai piederēja Rīgas komende, kuru kopš tā laika mestra uzdevumā pārvaldīja tikai viens pilskomturs. 15.gs. otrās puses sākumā pievienojās Cēsu komende. 16

Jau 15. gadsimtā gadskārtējie ordeņa Livonijas atzara kapituli lielākoties sanāca Cēsīs. 17

1401.g., pirms Ziemassvētkiem Rēveles birģermeistars Gerts Vite un staļļa brālis Henings Rēmers bija kapitulā Cēsīs ar lūgumu mestram nomaksāt parādu Rēveles pilsētai. 18

1402.g. 19. novembris, Cēsis. Mestrs Konrāds no Fītinghofas pārdod Rēveles pilsētai Vethe ciemu. 19

1413.g. sākumā Cēsīs pie mestra bija Novgorodas sūtņi. 20

1413.g. 13. maijs, Cēsis. Mestra vēstule Rēveles rātei. 21

1413. gada rudens. Flāmu izcelsmes bruņinieka Žilbēra no Lanuā (1386 – 1462) ceļojums. Viņš raksta, ka Rīga ir zemes galvaspilsēta, kur Livonijas mestram ir rezidence. No Siguldas viņš devies caur Cēsīm, lielu pilsētu ar mūri, kur ir komtureja un pils. 22

1415.g. 5. augusts, Cēsis. Livonijas ordeņa mestrs raksta Rēveles rātei, ka nosūtīs Cēsu fogtu, Karksi fogtu un Vilandes komturu uz Tērbatu, lai pārrunātu lietas, kas attiecas uz Tērbatas bīskapijas monētām. 23

1418.g. 15. marts. Livonijas ordeņa mestrs Zigfrīds Landers no Špānheimas, landmaršals, Cēsu fogts (voit zu Wenden) Engelberts no Leistenas, saukts Krebis (Crebis), un Aizkraukles komturs paziņoja, ka Livonijas ordenis pievienojas Vācu ordeņa noslēgtajam pamieram ar Lietuvas lielkņazu Vitautu. 24

1419.g. 21. februāris, Rīga. Mestrs Zigfrīds Landers no Špānheimas lūdz virsmestru sameklēt bijušo Cēsu fogtu Engelbertu Krevetu (Kreveth), kurš devies prom no zemes. Viņš lielgabalnieka (buchsenschutze) Hermaņa Heringera mantiniekam no viņa muižas atņēmis labību, lopus, medu, dreļļus un ļaudis (drellen und lude), un palicis parādā 200 markas Engelbrehtam Tīzenhauzenam. 25

1421.g. 15. marts. Livonijas ordeņa mestrs atvainojas virsmestram, ka viņš nevar sniegt prasīto naudas atbalstu:

“[…] Rīgas pilij nav citu augļu un ienākumu, kā vien tie, ko ienes Cēsis un Karksi, kas ir divi labākie apgabali zemē [mestra apgabalā?] (das die besten zwe gebitte sein im lande), tā ka mums pēc vairāk kā gada būs puse no tā, kas tiek prasīts.” 26

1422.g. 18. septembris, Marienburga. Virsmestrs ziņo Livonijas ordeņa mestram, ka Marienburgā ir ieradies livoniešu karaspēks landmaršala un Cēsu fogta vadībā. 27

1422.g. 13. decembris, Cēsis. Livonijas ordeņa mestra atbilde Rēveles rātei par sudrabu monētu kalšanai. 28

1424.g. 11. aprīlis. Virsmestrs raksta Livonijas landmaršalam, ka saņēmis ziņu par mestra Zigfrīda Landera no Špānheimas nāvi, un ka 22. aprīlī Cēsīs jāsasauc apgabalu pārvaldnieki (Gebietiger) uz mestra vēlēšanu kapitulu. 29

1424.g. 21. jūlijā virsmestrs lūdz Livonijas ordeņa mestru satikties Mēmelē rudenī, un nodrošināt, lai klāt būtu Vilandes un Kuldīgas komturi, kā arī Cēsu fogts. 30

1425.g. 25. maijs. Virsmestrs pieprasa, lai 17. jūnijā pie viņa Mēmelē ierodas Livonijas ordeņa mestrs, Vilandes komturs un Cēsu fogts. 31

1425.g. 16. septembris. Tērbatas pilsēta raksta Rīgai, ka tā sūtīs savus sūtņus uz kapitulu Cēsīs (to Wenden eyn cappitel), ko mestrs ar saviem apgabalu pārvaldniekiem noturēs nākošajā svētdienā, lai apspriestu, kā atrisināt konfliktu ar Novgorodu, un rosina arī Rīgu nosūtīt uz turieni savus sūtņus. 32

1425.g. 25. oktobris. Cēsu fogts Johans no Trehtas, kā arī mestrs, Vilandes, Rēveles un Alūksnes komturi, Jervas, Karksi un Vēzenbergas fogti kā ordeņa pārstāvji piedalījušies Valkas landtāgā. 33

1426.g. 12. februārī Cēsu fogts bija sūtniecībā pie Lietuvas lielkņaza Vitauta Braslavā. 34

1426.g. 26. februāris, Dubisa. Lietuvas lielkņazs Vitauts raksta virsmestram Paulam no Rusdorfas, ka neilgu laiku atpakaļ Braslavā pie viņa bija Cēsu fogts, Daugavpils komturs un mestra rakstvedis, un viņi vienojušies par dienu, kad varās sākt robežu vilkšanu. 35

1426.g. kapituls Cēsīs noturēts svētdienā pirms Miķeļiem. 36

1426.g. 21. decembris, Rīga. Mestrs Cīse no Rūtenbergas un viņa apgabalu pārvaldnieki (Gebietiger): landmaršalu Dītrihu Kra, Cēsu fogtu Johanu no Trehtas, Aizkraukles komturu Lambrehtu no Merkenihas, Jelgavas fogtu Franku no Forsemas un Dobeles komturu Volteru no Pletenbergas atlaiž Rīgas ģildēm pusi no rentes par vikāriju. 37

1427.g. 2. jūnijs, Rīga. Mestrs Rēveles pilsētai lūdz uz ordeņa kapitulu Cēsīs nosūtīt 2 rātes un 2 kopienas pilnvarotos, lai viņš kopīgi ar saviem apgabalu pārvaldniekiem kā šķīrējtiesneši varētu izšķirt strīdu starp Rēveli un Tērbatas bīskapiju. 38

1428.g. 14. marts, Graudenca. Virsmestrs atzīst, ka Markus dienā Cēsīs noturētajā kapitulā veiktās pārmaiņas Rīgas arhibīskapijas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiju attiecībās ir pilnīgi aplamas (ganz irrig). 39

1429.g. 28. jūlijs. Livonijas ordeņa mestra vēstule Dānijas karalim, gegeben uff unsirs ordins slosse Wenden. 40

1429.g. novembra beigas vai decembra sākums, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka Rīgas arhibīskaps un kapituls ir ar mieru atkal pieņemt ordeņa habitu, ja virsmestrs nāktu par šķīrēju strīdīgajās lietās. 41

1430.g. 17. marts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas raksta Hanzas pilsētām. 42

1430.g. 12. aprīlis, Cēsis. Mestrs raksta par Sāmsalas bīskapijas lietām. 43

1430.g. 7. jūnijs, Cēsis. Mestrs Rēveles pilsētai pārsūta Zviedrijas valsts padomnieka vēstules norakstu Rēveles un zviedru Viborgas hauptmaņa Kristiena Niklesona konflikta lietā. 44

1430.g. 5. augusts, Cēsis. Mestrs raksta Viborgas hauptmanim Kristienam Niklesonam, ka viņš ir gatavs, ka kādu dienu Niklesons ierodas pie viņa Narvā, lai pārrunātu konfliktu ar Rēveles pilsētu. 45

1430.g. 30. augusts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas raksta Lībekas pilsētai par Rēveles namnieka Ludviga Egenolfa mantojuma lietu. Vēstules kopija nosūtīta Rēveles pilsētai. 46

1430.g., neilgi pirms 21. septembra, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka novgorodieši par viena savējā nogalināšanu Narvā prasa gandarījumu, jo uzskata, ka to pavēlējis bijušais Narvas fogts, kurš tagad atrodas Prūsijā. 47

1430.g. 5. oktobris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par Dānijas karaļa Sāmsalas lietām. 48

1430.g. 24. decembris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei, ka pilsētai jāatdod atpakaļ Olofam Finkem arestēto mantu. 49

1431.g. 19. februāris, Cēsis. Mestrs virsmestram raksta par Sāmsalas bīskapijas lietām. Pie arhibīskapa un mestra bijuši Lietuvas kņaza Svidrigaiļa sūtņi, kas paziņoja, ka Svidrigailis turēsies pie Vitauta un ordeņa noslēgtā līguma. 50

1431.g. 31. marts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas atkārto prasību Rēvelei atdot atpakaļ Olofam Finkem arestēto mantu. 51

1431.g. 25. jūlijs, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka viņš ar Dobeles, Siguldas un Rēveles komturiem un landmaršalu nosūta uz Prūsiju ordeņa zīmogu miera līguma ar Svidrigaili apzīmogošanai. 52

1431.g. 31. augusts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas raksta virsmestram, ka viņš gaida Novgorodas sūtņus, kuri jau ir ceļā, lai pārrunātu strīdīgos jautājumus. 53

1431.g. 17. decembris, Cēsis. Mestrs raksta  virsmestram. 54

1432.g. 21. februāris, Cēsis. Mestrs raksta Rēvelei. 55

1432.g. 25. februāris, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas izlēņo Rēvelei dzirnavas. 56

1432.g. 26. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka viņš ar savējiem [karaspēku] zirgu barības trūkuma dēļ nevarēs pavasarī doties uz Prūsiju. 57

1432.g. 28. februāris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram par jautājumiem, kas jāpārrunā vizītē pie pāvesta. 58

1432.g. 16. marts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas virsmestram dod padomu ar īpašu vēstuli aicināt Hārijas – Viras vasaļus pavasarī doties karagājienā uz Poliju, kura ir pielīdzināma ķeceriem. 59

1432.g. 7. aprīlis, Cēsis. Mestrs virsmestram lūdz sniegt noteiktu ziņu, vai vasarā būs karš ar Poliju, lai viņš tam varētu sagatavoties. 60

1432.g. 1. septembris, Cēsis. Mestrs Rēvelei pieprasa sūtīt 2 pilnvarotos uz Valkas landtāgu par monētu jautājumiem. 61

1432.g. 9. septembris. Mestrs pārsūta virsmestram Svidrigaiļa vēstules kopiju ar militāras palīdzības pieprasījumu, un lūdz padomu, kā rīkoties. 62

1432.g. 7. oktobris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka Svētās Romas ķeizars nav ar mieru Svidrigailim palīdzēt. 63

1432.g. 4. novembris, Cēsis. Mestrs raksta virsmestram, ka Svidrigailis caur sūtņiem pieprasījis 80 bruņotus vīrus (kājniekus) un 300 zirgus (jātniekus) divu komturu vadībā. 64

1433.g. 2. janvāris, Cēsis. Mestrs pārsūta virsmestram pie Svidrigaiļa esošā Mēves komtura vēstuli, un paziņo, ka viņš 25. janvārī ar visu savu karaspēku, kā arī Rīgas un Tērbatas bīskapu vīriem ieradīsies pie Lietuvas robežas netālu no Daugavpils. 65

1433.g. 18. februāris, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas ziņo virsmestram par veiksmīgo postīšanas karagājienu Lietuvā, un ka plānotā apvienošanās ar Svidrigaili nebija iespējama. Svidrigailim lielā skaitā seko krievi, podolieši un tatāri, un viņš gaida virsmestra iebrukumu Polijā. 66

1433.g. 24. februāris, Cēsis. Mestrs pārsūta virsmestram Mēves komtura vēstuli un lūdz virsmestru iesaistīties cīņā [ar poļiem]. 67

1433.g. 25. februāris, Cēsis. Mestrs Rēvelei aizliedz ar kuģiem izbraukt no zemes, lai kuģus vasarā varētu izmantot karā ar Poliju. 68

1433.g. 26. februāris, Cēsis. Mestrs Rēvelei pieprasa aizturēt Kerstianu Viti, kurš ir mestram parādā 400 guldeņus. 69

1433.g. 30. marts, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas pārsūta virsmestram dažādu korespondenci un ziņo, ka Daugavpils komturs ir iebrucis Lietuvā. 70

1433.g. 15.maijs, Cēsis. Mestrs ziņo virsmestram, ka Svidrigailis noteicis [viņa un ordeņa] karaspēku apvienošanos 31. maijā Polockā, lai pēc tam iebruktu Lietuvā, tomēr tam nevar piekrist zāles trūkuma dēļ. Par noteiktu iebrukuma laiku tiks lemts tuvākajā ordeņa kapitulā. 71

1433.g. 3. jūnijs, Cēsis. Mestrs paziņo Rēvelei, ka sliktās ražas dēļ rudzu izvešana ir aizliegta. 72

1433.g. 3. jūnijs, Cēsis. Publiskais notārs, Leslavas diecēzes klēriķis Johans Vinriki, mestra Cīses no Rūtenbergas uzdevumā transsumē pāvesta Eižena IV 1432.g. 22. februāra apstiprinājuma bullu Šverinas diecēzes priesteru Georga Helvici un Mateja Vinkelmaņa klātbūtnē. 73

1433.g. 18. jūnijs, Cēsis. Mestrs izraksta ceļa grāmatu Heinriham Krouvelam (Krouwel) ceļā uz Bržeču, kurā aicina visus būt Krouvelam izpalīdzīgiem. 74

1433.g. 25. jūnijs, Cēsis. Mestrs pieprasa Rēveles pilsētai piešķirt Rēveles komtura, kurš devies karā, vietas izpildītājam 10 vīrus pils apsargāšanai. 75

1433.g. 8. jūlijs, Cēsis. Mestrs Cīse no Rūtenbergas ziņo virsmestram, ka šodien viņš ar lielāko daļu savu apgabalu pārvaldnieku dodas uz Lietuvu. Savā vietā viņš atstājis Rīgas komturu, kuram licis paziņot, kad nomirs smagi slimais Rīgas domprāvests. 76

1433.g. 8. novembris, Cēsis. Livonijas apgabalu pārvaldnieki ziņo virsmestram, ka šīsdienas mestra vēlēšanās vestfālieši izvirzījuši landmaršalu Franku no Kerskorfas, bet reinieši – Rēveles komturu Heinrihu no Bokenvordes, un lūdz abus kandidātus, kas dosies pie virsmestra uz apstiprināšanu, atpakaļceļā apgādāt ar visu nepieciešamo. 77

1434.g. 25. janvāris, Cēsis. Mestrs Franks no Kerskorfas ziņo virsmestram, ka vakar Cēsīs ieradās Mēves komturs ar 80 vīriem un 150 zirgiem. Viņš grib 9. februārī būt Mēmelē, bet 18. februārī – Marienburgā. Viņu pavadīs Kuldīgas komturs ar 16 zirgiem. 78

1435.g. 27. septembris, Cēsis. Landmaršals virsmestram raksta, ka ir saņemtas ziņas par Lietuvā [Sventājas kaujā] sagūstītajiem livoniešiem; šķiet, ka mestrs [Franks no Kerskorfas] ir kritis. 79

1435.g. 10. oktobris, Salaspils. Narvas fogts Johans Konings ziņo virsmestram par Sventājas kaujas norisi. Kaujas dienas rītā mestrs norīkoja Karksi fogtu, Cēsu fogtu un šaferu apsargāt pajūgus, kamēr karaspēks devās uz priekšu. Ienaidnieks uzbruka vispirms karaspēkam, pēc tam arī pajūgiem. Livonieši tika izklīdināti; dzīvi palikušie caur mežiem sestajā vai astotajā dienā sasniedza Daugavu, starp tiem arī Cēsu fogts. 80

1435.g. 6. novembris. Landmaršals Rēvelei pieprasa sagatavot birģermeistaru Kostu Borstelu un otru pilnvaroto Valkas landtāgam un 19. novembrī Cēsīs paredzētajām sarunām (unsirm gespreke). 81

1436.g. oktobra pirmā puse, Cēsis. Mestrs ziņo virsmestram, ka svētdienā pēc Miķeļa dienas, kapitula noturēšanas laikā Cēsīs ieradās lietuviešu sūtņi runāt par abu pušu gūstekņu brīvu atlaišanu. Sūtņi piedāvāja mieru gadījumā, ja lietuviešu gūstekņi tiktu atlaisti. Beidzot vienojās, ka par to jārunā lielkņazam un lielmestram. 82

Kā liecina atzīmes uz dokumenta, mestra 1437.g. 7. martā Dobelē rakstītā vēstule Rēveles rātei 7. martā astoņos rītā izvesta no Dobeles, Siguldā saņemta un aizvesta tālāk 8. martā vienos dienā, Cēsīs saņemta un aizvesta tālāk 8. martā astoņos vakarā, Karksi vēstule saņemta un aizvesta tālāk 10. martā piecos pēcpusdienā, Vitenšteinā saņemta 12. martā sešos no rīta. 83

1438.g. 18 jūnijā virsmestra padomnieki raksta, ka vestfālieši Livonijā par vietvaldi ievēlējuši Cēsu fogtu Heidenrihu Finki no Overbergas un saveduši savas pilis kaujas gatavībā. 84

1438.g. 19. jūlijs. Kuldīgas komturs virsmestram iesaka ieņemt [vestfāliešu] pilis Rīgu, Rēveli, Vilandi un Cēsis, un sagūstīt to pārvaldniekus. 85

1438.g. 17. augustā vietvaldis Heidenrihs Finke ieņēma Kandavas un Sabiles pilis, un taisījās ieņemt Kuldīgas pili. 86

1438.g. 19. augusts, Kuldīga. Grobiņas fogts raksta Mēmeles komturam, ka vietvaldis Heidenrihs Finke ieņēmis Kandavas pili un sagūstījis fogtu. Kandavas fogts sagūstīts ceļā starp Kandavu un Sabili. Fogta staļļa brālis izbēdzis un Kandavas pilī pavēstījis par notikušo. Tad Cēsu šafers atjāja pils priekšā; no pils izjāja fogta kumpāns un atļāva šaferam ienākt pilī un to ieņemt. 87

1438.g. 4. septembris, Cēsis. Mestra vietvaldis Heidenrihs Finke raksta Sembas bīskapam Mihaelam: Cēsu kapitulā un Pērnavas landtāgā tika nolemts, ka mestra apstiprināšanai jānotiek virsmestra lielkapitulā, bet līdz tam Heidenrihs Finke būs mestra vietvaldis Livonijā. 88

1438.g. 7. septembris, Cēsis. Vietvaldis pieprasa Rēvelei kopā ar arhibīskapu sūtīt savus pilnvarotos uz landtāgu Valkā 29. septembrī. 89

1438.g. 16. oktobris. Vietvalža vēstule Elbingas pilsētai rakstīta “mūsu ordeņa namā Cēsīs” (uff unsers ordens hawsz Wenden). 90 Līdz tam – vienkārši Wenden.

1439.g. 15. marts, Cēsu pils. Vietvaldis Ermlandes bīskapam raksta, ka viņš ir gatavs ierasties virsmestra un vācmestra sarunās 31. maijā Štrālzundē, un centīsies no virsmestra panākt drošu apsardzību Livonijas sūtņiem. 91

1439.g. 4. jūnijs, Cēsis. Vietvaldis pārsūta arhibīskapa vēstules kopiju Rēveles pilsētai. 92

1439.g 2. augusts. Kapitulā Cēsīs mestrs Heidenrihs Finke no Overbergas atzina virsmestra Vernera no Orzelas dotos Vācu ordeņa statūtus par likumu, un deva zvērestu ievērot ordeņa likumus. 93

1440.g. 12. jūlijs, Cēsis. Mestra vēstule Rēveles rātei. 94

1442.g. 23. aprīlis, Cēsis. Mestra vēstule Rēveles rātei. 95

1443.g. 30. novembris, Cēsis. Mestrs Heidenrihs Finke no Overbergas aicina uz sapulci Runaneverē 3 Rēveles rātskungus un 1 ģilžu pārstāvi, lai nolemtu par bruņošanos pret krieviem. 96

1444.g. 20. februāris, Cēsis. Mestrs Heidenrihs Finke raksta Rēvelei, ka pie viņa un apgabalu pārvaldniekiem bija Novgorodas sūtņi, ar kuriem neizdevās vienoties par pamiera ilgumu, un pieprasa nosūtīt 3 rātskungus uz Vēzenbergu, kur 1. martā tiks pārrunātas krievu sūtņu prasības. 97

1444.g. 20. februāris, Cēsis. Mestrs Heidenrihs Finke kā virsmestra pilnvarotais apstiprina zemes dāvinājumu Rēveles klosterim. 98

1444.g. 17. augusts, Cēsis. Mestra Heidenriha Finkes vēstule Rēvelei. 99

1444.g. 4. oktobris. Rīgas rātes vēstule Tērbatai, ka tās pārstāvjiem vajadzētu doties uz kapitulu Cēsīs, kur tiks pārrunāti tirdzniecības jautājumi. 100

1445.g. 12. decembris, Cēsis. Mestrs Heidenrihs Finke apstiprina Rīgas domprāvesta Dītriha Nāgela un mestra Heinriha Šungela izlīgumu par muižu pie Narvas. 101

1449.g. 29. septembris, Cēsis. Mestrs Heidenrihs Finke ziņo virsmestram, ka kapitula prokurators Detmars Ropers bijis Romā, lai kārtotu Rīgas lietas, bet arhibīskaps pieprasījis nozīmēt virsprokuratoru. 102

1450.g. 12. augusts, Cēsis. Livonijas ordeņa apgabalu pārvaldnieki ziņo Vācu ordeņa virsmestram Ludvigam no Erlihshauzenas, ka viņi pēc Heidenriha Finkes no Overbergas nāves par Livonijas ordeņa mestra kandidātiem ir izvirzījuši Rēveles komturu Johanu Osthofu no Mengedes un Aizkraukles komturu Heinrihu Šlērēgenu, un lūdz virsmestru apstiprināt vienu no tiem. 103

1451.g., pēc 8. jūlija. Vācu ordeņa vizitatoru protokoli Livonijā. Cēsu pilī ir sekojoši ordeņa kungi (heren)[resp., ordeņbrāļi]:
Landfogts Johans no Velpendorfas no Minsteres bīskapijas; viņam ir 9 zirgi un bruņas 6 vīriem,
Johans no Ašgebirgas no Minsteres bīskapijas; viņam ir 2 zirgi,
Maršalks Bertolds no Bredenalas no Lipes grāfistes; viņam ir 4 zirgi un bruņas 3 vīriem,
3 priesterbrāļi,
Diterihs no Hegas no Vestfāles zemes,
Vilhelms Šungels no Ķelnes bīskapijas,
Eberhards Lape no Rūras no Markas zemes, ir 2 zirgi un bruņas 1 vīram,
Gothards no Zangeras no Minsteres bīskapijas,
Benighavs no Ķelnes bīskapijas,
Rotgers Kromers no Oles no Markas zemes,
Hinrihs no Oferhāgenas no Eitrihtas bīskapijas,
Ermarts no Aldinghauzas, vestervalderietis,
Hinrihs Northofs no Ķelnes bīskapijas,
Konrāds Šilders no Ķelnes bīskapijas,
Johans Freitāgs no Valdorfas no Renklingshauzenas,
divi pelēči (pusbrāļi). 104

Pārtika pilī: 105 gabali speķa, 60 sālīti sāni, 250 žāvētas aitas, 14 žāvēti vērši, 2 lasti siļķu, 1 lasts bušu, 4 mucas lašu, 5 mucas alus, 1005 vimbas (?) (Flacfisch), 1102 žāvētas strimalas, 24 tūkstoši sīku zivju (happen unde perske unde hundertawswnd), 4 lasti sāls. Kopā labība, sēklas, mieži, auzas – pavisam 750 lasti; puse labības kalpo pilij, otra puse ļaudīm, kas jāj uz pili trūkumā (vai vajadzības spiesti) (dy dem slosse reyten czu noten).

Turklāt 14 šiffundi vaska. Visa bruņojuma summa: 900 vīriem riņķu un plākšņu bruņas (ringharnisch und blechharnisch ). Pulvera kambaris: 2 ½ mucas pulvera, ½ muca sēra, 6 lielgabali, kas šauj ar akmens lodēm (steynbochzen), 40 arbaleti, 5 mucas bultu. 105

1451.g. 10. jūlijs, Cēsis. Livonijas ordeņa augstākie pārvaldnieki (obrister gebietiger) ziņo virsmestram par līguma noslēgšanu ar Rīgas baznīcu. 106

1457.g. 11. septembris, Cēsis. Mestrs Johans no Mengedes kopā ar padomniekiem izšķir strīdu starp Narvas rāti un 2 namniekiem. 107

1467.g. 24. septembris, Somija. Dominikānis Johans Kvants Rēveles pilsētai ziņo par vajāšanām, ko veikušas Tērbatas pilsēta un ordeņa mestrs. Viens dominikāņu ordeņa brālis par parādiem ticis ieslodzīts Cēsu tornī (dat en broder unses orden vordent heft vor den torn to sperende to Wenden). 108

Bartolomejs Grēfentāls: 1471.g. mestru Johanu Volthūzu no Herses ordeņbrāļi sagūstīja Helmetas pilī; viņš tika atcelts no amata un mira Cēsu tornī, par ko Dievs ļoti sodīja zemi (zu Wendenn in dem Turme, darna Gott das Landt sehr geplagget heft). 109

Johans Renners: Johanu Volthūzu no Herses pēc pusotra gada valdīšanas Helmetas pilī sagūstīja ordeņbrāļi “un viņš tika aizvests uz Cēsīm, kur viņš cietumā tika nomocīts līdz nāvei un briesmīgi tika nogalināts (da he in der gefenckenisse tho dode geschmachet und jamerlich umme gebracht worden)”. 110

Kristians Kelhs: “Johans Volthūzs no Herses līdz nāvei turēts Cēsu pilī cietumā (in Gefaengniss), un vēsturnieki ziņo, ka pēc viņa ieslodzīšanas pār ordeni un Livoniju nāca daudzas Dieva sodības.” 111

1472.g. 9. septembrī Vilandes komturs, Karksi fogts un Cēsu kumpāns Venemars fon Delvihs (Dellewich) izšķīra zemes strīdu starp vairākiem vasaļiem Trikātas pilsnovadā (Gebiete). 112

1481.g. ziemā, kad pleskavieši iebruka Livonijā, mestrs Bernhards no Borhas apmetās Cēsīs un sapulcēja karaspēku pie sevis (lag zu Wenden und zog volck an sich). Tad mestrs devās uz Karksi, kur uzzināja, ka krievi ir atkāpušies, un ar savējiem devās atpakaļ uz Cēsīm. 113 [Liecība par karaspēka pulcēšanās nometni Cēsīs.]

1481.g. vasarā konflikta ar Rīgas pilsētu laikā mestrs labākos un lielākos lielgabalus no Vilandes, Cēsīm, Turaidas, Siguldas un citām pilīm lika slepus nogādāt Rīgas pilī. 114

[1482.g.] vasarā [Pleskavā] atbrauca lielkņaza sūtņi un brauca pie kņaza mestra uz Cēsīm; kādēļ – nezinām. 115

1482.g. mestrs Bernhards no Borhas savam tēvocim, Rēveles bīskapam, Romas ķeizara vietā Cēsīs uz ceļiem zvērēja uzticību, saskaņā ar nesen saņemto ķeizara lēņa grāmatu par Rīgas baznīcas bīskapiju, kapitulu un visiem labumiem. Savukārt mestram uzticību zvērēja bīskapijas priekšnieki un bruņniecība. 116

Helevega hronika: 1482.g. novembrī rīdzinieku karaspēks no Valmieras un Burtniekiem devās uz Cēsīm cerībā, ka mestrs ar saviem padomniekiem, “kas bija tur iekšā”, iznāks kaujas laukā. Tomēr tiem nebija drosmes, un viņi “spēlēja defensīvu”. Kad rīdzinieki redzēja, ka tie ar spēku te neko nepanāks, viņi ar lielu laupījumu griezās atpakaļ, nogādājot Rīgā [domkapitula] dekānu Detmaru Roperu, kurš četrus gadus bija turēts ieslodzījumā (gefanglich gehalten) Cēsīs, bet slepus izbēdzis. 117

Helevega hronika: 1483.g. rudenī mestrs Bernhards no Borhas Cēsīs par savu tirāniju un iedomību pret padomiekiem tika atcelts no amata. 118

Pēc 1483.g. 18. novembra. Lēņavīrs Fromholds Tīzenhauzens apsūdz veco mestru Berndu no Borhas, ka viņš ar varu viņa tēvam Fromholdam atņēmis divus ciemus pie Lubāna – Stirnen un Warkelen, un tos izlēņojis Simonam no Borhas. kā arī atņēmis tēvam 10 lastus rudzu, 4 lastus miežu un 4 lastus auzu, nedošanas gadījumā piedraudot iesēdināt Cēsu tornī (ehn tho Wenden in den torn szetten). Tas noticis, kad sācies karš ar krieviem [resp., 1480.g. sākumā]. 119

1484.g. Rīgas pilsētas un arhibīskapijas rokās nonāca ordeņa Rīgas pils. Mestrs savu galveno mītni tad pavisam pārcēla uz Cēsīm, kur tā arī palika. 120

1485.g. (?) no amata tika atcelts mestrs Bernhards no Borhas. Komturi ieradās Cēsu pilsētā, “kur bija mestra galvenā pils un augstākais sēdeklis (da des Herrn Meisters vornehmbstes Schloss und hoechster Sitz war)”, tomēr nejāja uz pili, bet apmetās namnieka namā, tad kājām devās uz pili, paziņoja mestram, ka viņiem kas svarīgs sakāms, un mestram “jāiet ar viņiem uz padomes istabu (kapitula zāli?) (er wolte mit ihnen zur Rath – Stube gehen)” Tad katrs apsēdās savā vietā, un vecākais no tiem paziņoja, ka viņi nolēmuši mestru atcelt no amata. 121

1484.g. jūlijā Zviedrijas vietvalža Stena Stūres sūtņi devās pie mestra vietvalža uz Cēsīm. 122

Pēc iecelšanas par arhibīskapu Mihaels Hildebrands 300 jātnieku pavadībā devās uz Cēsīm pie mestra vietvalža. 123

1485.g., Cēsis. Kursas bīskapa Martina u.c. komisāru klātbūtnē noslēgtais izlīguma līgums starp Rīgas arhibīskapu Mihaēlu un mestru Johanu Freitāgu no vienas, un domkapitulu, arhibīskapijas bruņiniekiem un Rīgas pilsētu no otras puses par pilīm un muižām, kuras jāpatur vienai vai otrai pusei. 124

1488. gada Vācu ordeņa piļu vizitācija Livonijā: “Tāpat Cēsu pils ir labs nocietinājums (eyn gut veste hauss), un ir labi apgādāta ar visādām lietām, kādām pilī būtu jābūt, arī ar pārtiku un labību. Baznīcās (yn der kirchen) ir labā krājumā grāmatas, ornāti un kausi, un dievkalpojums – tas arī nebūtu lieks. Viņi gatavojas arī uz jaunām lūgšanām u.t.t., ordeņa mestrs [Johans Freitāgs no Loringhofas] ir bargs vīrs, tobrīd [?] skops.” 125

1492.g. 12. novembris, Cēsis. Mestra Johana Freitāga no Loringhofas vienošanās ar Bauskas, Mežotnes un Iecavas zemnieku vecākajiem par zemnieku veicamajām klaušām un nodevām ordeņa labā. 126

Johans Freitāgs no Loringhofas valdīja 9 gadus, nomira un tika apbedīts Cēsīs (wort tho Wenden begraven). 127

No vācu valodas tulkojis Agris Dzenis

Atsauces:

  1. LUB, 2.Bd., Bog.97
  2. LUB, 2.Bd., S.29
  3. LUB, 2.Bd., Bog.137
  4. LUB, 2.Bd., Bog.226
  5. LUB, 2.Bd., Bog.461
  6. LGU, 1.Bd., S.118
  7. LGU 1.Bd., S.157
  8. LUB, 3.Bd., S.194-195
  9. LGU, 1.Bd., S.56
  10. LUB, 6.Bd., S.465
  11. Renner J., S.89
  12. LUB, 6.Bd., S.509-510
  13. Sirzungsberichte…fuer 1891, S.69
  14. LUB, 4.Bd., Bog.378
  15. LUB, 4.Bd., Bog.379
  16. Milicers K., 239.lpp
  17. Milicers K., 238.lpp.
  18. LUB, 4.Bd., Bog.425
  19. LUB, 6.Bd., S.333
  20. LUB, 4.Bd., Bog.838
  21. LUB, 4.Bd., Bog.850
  22. Gilbert von Lannoys Reise durch Livland in dem Herbst und Winter 1413 auf 1414 // Archiv fuer Geschichte Liv-, Ehst- und Curlands. Bd. V, 2. Heft – Dorpat, 1846, S. 170
  23. LUB, 5.Bd., Bog.68
  24. LUB, 5.Bd., Bog.348
  25. LGU, 1.Bd., S.223
  26. LUB, 5.Bd., Bog.716
  27. LUB, 5.Bd., Bog.876
  28. LUB, 5.Bd., Bog.912
  29. LUB, 7.Bd., S.88
  30. LUB, 7.Bd., S.119
  31. LUB, 7.Bd., S.205
  32. LUB, 7.Bd., S.246
  33. LUB, 7.Bd., S.143
  34. LUB, 7.Bd., S.340
  35. LUB, 7.Bd., S.299
  36. LUB, 7.Bd., S.354
  37. LUB, 7.Bd., S.381
  38. LUB, 7.Bd., S.430
  39. LUB, 7.Bd., S.509
  40. LUB, 8.Bd., S.32
  41. LUB, 8.Bd., S.77
  42. LUB, 8.Bd., S.107
  43. LUB, 8.Bd., S.112
  44. LUB, 8.Bd., S.140
  45. LUB, 8.Bd., S.158
  46. LUB, 8.Bd., S.174,175
  47. LUB, 8.Bd., S.185
  48. LUB, 8.Bd., S.194
  49. LUB, 8.Bd., S.219
  50. LUB, 8.Bd., S.237
  51. LUB, 8.Bd., S.245
  52. LUB, 8.Bd., S.284
  53. LUB, 8.Bd., S.295
  54. LUB, 8.Bd., S.315
  55. LUB, 8.Bd., S.329
  56. LUB, 8.Bd., S.333
  57. LUB, 8.Bd., S.334
  58. LUB, 8.Bd., S.335
  59. LUB, 8.Bd., S.336
  60. LUB, 8.Bd., S.355
  61. LUB, 8.Bd., S.365
  62. LUB, 8.Bd., S.367
  63. LUB, 8.Bd., S.369
  64. LUB, 8.Bd., S.373
  65. LUB, 8.Bd., S.389
  66. LUB, 8.Bd., S.394
  67. LUB, 8.Bd., S.395
  68. LUB, 8.Bd., S.396
  69. LUB, 8.Bd., S.397
  70. LUB, 8.Bd., S.398
  71. LUB, 8.Bd., S.405
  72. LUB, 8.Bd., S.407
  73. LUB, 8.Bd., S.408
  74. LUB, 8.Bd., S.411
  75. LUB, 8.Bd., S.412
  76. LUB, 8.Bd., S.415
  77. LUB, 8.Bd., S.430
  78. LUB, 8.Bd., S.449
  79. LUB, 8.Bd., S.594
  80. LUB, 8.Bd., S.606-607
  81. LUB, 8.Bd., S.617-618
  82. LUB, 9.Bd., S.68-69
  83. LUB, 9.Bd., S.91
  84. LUB, 9.Bd., S.186
  85. LUB, 9.Bd., S.199
  86. LUB, 9.Bd., S.229
  87. LUB, 9.Bd., S.225
  88. LUB, 9.Bd., S.246
  89. LUB, 9.Bd., S.247
  90. LUB, 9.Bd., S.262
  91. LUB, 9.Bd., S.300
  92. LUB, 9.Bd., S.320
  93. LUB, 9.Bd. – Riga, Moskau, 1889, S.346
  94. LUB, 9.Bd. – Riga, Moskau, 1889, S.442
  95. LUB, 9.Bd. – Riga, Moskau, 1889, S.575
  96. LUB, 9.Bd. – Riga, Moskau, 1889, S.670
  97. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.6
  98. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.7
  99. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.51
  100. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.59
  101. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.120
  102. LUB, 10.Bd. – Riga, Moskau, 1896, S.497
  103. LUB, 11.Bd. – Riga, Moskau, 1905, S. 39
  104. LUB, 11.Bd., S. 127
  105. LUB, 11.Bd., S. 128
  106. LUB, 11.Bd., S.135
  107. LUB, 11.Bd., S.551.
  108. LUB, 12.Bd., S.287
  109. Bartholmaeus Griefenthals Livlaendische Chronik. Hg. F. G. v. Bunge // Monumenta Livoniae Antiquae. 5.Bd. – Riga und Leipzig, 1847, S.37
  110. Renner J., S.127
  111. Kelch Chr., S.144
  112. LGU, 1.Bd., S.473
  113. Heleweg H., S.773
  114. Heleweg H., S.773
  115. Псковские летописи – Москва, 1955, str. 78
  116. Heleweg H., S.778
  117. Heleweg H., S.782
  118. Heleweg H., S.793
  119. LGU, 1.Bd., S.519
  120. Milicers K., 241.lpp
  121. Thomas Hiaerns Ehst-, Lyf- und Lettlaendische Geschichte. Hg. von C. E. Napiersky // Monumenta Livoniae Antiquae, 1.Bd. – Riga, Dorpat und Leipzig, 1835, S.186
  122. Heleweg H., S.791
  123. Heleweg H., S.794
  124. Verzeichniss livlaendischen Geschichtsquellen…, S.144
  125. Biskups M. Vācu ordeņa piļu vizitācija Livonijā [1488.g.] // Latvijas viduslaiku pilis. 3. sēj. – R., 2002., 385.lpp.
  126. Verzeichniss livlaendischen Geschichtsquellen…, S.22
  127. Renner J., S.131
print

Rakstu navigācija

Pievienot komentāru